Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

Ātrāk par pavasari (1)

pukkopji_052_vs

Kuldīgas novada Rendas pagasta “Apiņu” māju siltumnīcās ik gadu krietni agrāk par dabas nolikto laiku uzziedina ap 15 000 dažādu sīpolpuķu. Pirmoreiz uz Kuldīgas puķu tirdziņu Liepājas ielā audzētāji šogad braukuši jau janvāra beigās. Agro pavasara puķu uzvaras gājiens viņu siltumnīcas ilgs līdz pat maijam.

 

Garais ziedēšanas grafiks

Puķkopība Vitas Vīgantes ģimenei ir asinīs. To iesāka vecvecāki, turpināja vecāki, un tagad ar ziedaudzēšanu nodarbojas Vita ar vīru Antonu Ruņģevicu. Viņiem tas ir gan sirdsdarbs, gan iztikas avots jau gandrīz divdesmit gadus, saimniece tirdziņā puķes pārdod katru dienu, izņemot svētdienas, kad atpūšas.

– Kuldīgā konkurence nav liela. Lielāki audzētāji esam tikai divi, pārējie – veikali, kas pērk importa puķes. Jau gadiem pārdodot savu produkciju tirgū, esam ieguvuši pastāvīgus klientus un to uzticību, vienmēr varam piedāvāt gan lielāku sortimentu, gan brīvāk rīkoties ar cenu, – stāsta audzētāja un arī tirgotāja. – Laika gaitā esam piešāvuši roku: sējam un audzējam tik, cik sezonā var iztirgot, lai pēc iespējams mazāk paliktu pāri.

Abi puķkopji atzīst, ka pircēju izvēle pieskaņojas gadalaikam: ziemā pieprasītas ir sīpolpuķes, kas ienes pavasara smaržu, vasarā – lilijas, puķuzirņi, rudens pusē – asteres, krizantēmas. “Apiņu” māju saimniekiem jauns darba cēliens ik gadu sākas jau decembra beigās, kad siltumnīcās sāk uzziedināt sīpolpuķes. Pirmās ir tulpes, narcises un hiacintes, pēc tam puķuzirņi, lef­kojas. Visu vasaru viņi liek atvērties liliju un gerberu pumpuriem. Tad ziedēšanas kulminācija ir krizantēmām. Pēc nepārtrauktā skrējiena gada nogalē ir neliels atelpas brīdis, tad viņu saimniecībā puķes nezied vienu mēnesi, bet pēc tam viss sākas no gala – atkal lielā kurināšana un uzmanīšana. Puķu audzēšanai saimnieks uzbūvējis četras stikla un četras plēves seguma siltumnīcas. Apsilda tikai stikla mājas.

– Lai kurināšana būtu vienkāršāka, vasarā pārveidojām apkures sistēmu. Pašlaik visas siltumnīcas, izņemot vienu, apsildām centrālizēti, tas ir, ar vienu katlu. Vakaros pēdējā malkas piemešana ir ap desmitiem, bet no rīta jau sešos jābūt augšā, – stāsta Antons. – Dubultu siltumu iegūstam, jau no rudens siltumnīcas “ieģērbjot kažokā”, proti, stikla segumam virsū uzklājot parasto plēvi. Pavasarī to atkal ņemam nost. Plēve kalpo gadus trīs.

 

No visām pārākās ir tulpes
pukkopji_020_VS

Puķes audzētāji sagriež jau vakarā, lai agri no rīta varētu doties uz tirdziņu. Tulpēm, narcisēm, hiacintēm pašlaik ir pilns plaukums. Puķu sīpolus, kas nāk no Holandes, viņi iepērk no lielražotāja Pētera Pikšes tepat Latvijā. Kurš katrs uzziedināšanai neder, piemēram, tulpes spēcīgāku ziedu ar resnāku kātu veido, ja sīpola apkārtmērs ir vismaz 12 cm, narcisēm – 14 – 16 cm, hiacintēm – 19 cm. Pašlaik siltumnīcās ir uzziedējušas tulpes ‘Abba’, ‘Fabio’, ‘Deshima’, ‘Verona’, ‘Hermitage’, ‘Jokohama’, narcises ‘Tahiti’, ‘Acropolis’, ‘Ice Follies’, hiacintes ‘Anna Marie’, ‘Aiolas’, pavisam viņi pircējiem piedāvā ap 20 šķirņu tulpes. Griezto ziedu ieguvei saimnieki izmanto šķirnes, kas piemērotas uzziedināšanai ziemas mēnešos.

– Par izdevīgāko kultūru pašlaik jāatzīst tulpes. Tās ir pārākas par visām citām – nevienai nav tādas krāsu toņu, ziedu formu bagātības un ziedēšanas laika. Pircējiem izvēle milzīga! Pret šo puķu skaistumu vienaldzīgo nav, – apgalvo Vita.

Lai puķes ziedētu pakāpeniski, audzētāji kastes ar sīpoliem glabā pagrabā, kur temperatūra pieturas ap +5 °C. Siltumnīcā tās ienes un modina pa porcijai katras nedēļas beigās. Siltumā, ap +18 °C temperatūrā, sīpolpuķes ātri sāk dīgt un raisīt pumpurus. Piemēram, hiacintes, ienestas siltumnīcā decembra beigās, uzzied janvāra beigās. Martā tās izplaukst jau pusotras nedēļas laikā. “Apiņu” siltumnīcās pēdējās šo sīpolpuķu kastītes zied maijā, pēc tam grieztos ziedus iegūst no laukā stādītajām narcisēm.

– Dabiskos apstākļos pie mums narcises zied aptuveni divas nedēļas vēlāk nekā pilsētā. Puķu tirdziņā citi jau beiguši tās tirgot, kamēr mūsu laukos tās tikai sāk ziedēt, tāpēc šajā laikā nav konkurentu. Mammas sarūpētajā narcišu kolekcijā ir ap 100 šķirņu, – stāsta Vita. – Lai sīpolpuķes augtu stingras un skaistas, katru pavasari tās piebarojam ar slāpekļa mēslojumu, pēc divām nedēļām augiem atkārtoti dodam kompleksos minerālmēslus ar NPK saturu 11-11-21.

Sīpolpuķes atmaksājas, jo ziemā siltumnīcā tās atrodas neilgu laiku, un vienā kvadrātmetrā var izvietot aptuveni 200 sīpolu. Protams, uzziedināšanai janvārī jāizvēlas agrākas šķirnes ar īsāku miera periodu, piemēram, ‘Abba’, ‘Monsella’, ‘Verona’. Šajā laikā nevar ziedināt vēlās bārkstainās un papagaiļu tulpes, jo tad tās veido papīra ziedus.

 

Zied, ja kopj!

Ik gadu plēves mājās zied ap 5000 liliju. Arī tās pasūtītas no Holandes. Mainot dabiskos augšanas un ziedēšanas termiņus, lilijas var gan ātrāk uzziedināt siltumnīcā, gan aizkavēt to plaukšanu. Pirmās starp 9. un 11. jūniju uz izlaidumu laiku bagātīgā krāsu gammā uzzied LA grupas lilijas (garziedu lilijas un Āzijas liliju hibrīdi). Tās kastēs stāda, sākot no 20. februāra. Vēlāk pilnos ziedos ir austrumlilijas un OT hibrīdi (austrumliliju un trompetliliju krustojumi). Krāšņās austrumlilijas noslēdz liliju sezonu. Ilgāk par septembra beigām tās uzziedināt nav jēgas, jo pietrūkst dabiskās gaismas. Nepietiekams apgaismojums izraisa liliju stīdzēšanu, pumpuru nomešanu un tukšos papīra pumpurus.

Aukstajos mēnešos lilijas uzziedina kastēs. Jau novembrī saimnieki tās pilda ar Ozolu purvā gādāto kūdras substrātu, ko sajauc ar minerālmēsliem un krītu, un tajā iedēsta sīpolus. Vienā 40 x 60 cm plastmasas kastē liek apmēram 15 sīpolus, ko izvieto trīs sīpolu dziļumā. OT hibrīdiem šāds blīvums ir par lielu, jo sīpoli ir prāvi un tiem vajag vairāk vietas – tos katrā kastē dēsta tikai pa desmit, lai no visām pusēm būtu bagātīgi ieskauti substrātā. Pēc tam kastes novieto ap +5 °C temperatūrā, lai sīpoli iziet aukstuma periodu.

Uzziedināšanai vasarā paredzētās lilijas stāda siltumnīcās, sākot ar maiju, jo tad augsne vairs nav tik vēsa. Augu mājām jābūt pietiekami augstām, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju, jo vasaras karstumā dažu stundu laikā var izplatīties pelēkās puves infekcija. Tajās nekādā gadījumā nav pieļaujama mitra sutoņa, kāda patīk gurķiem. Liliju siltumnīcas arī noēno, lai pasargātu augus no uzkaršanas un lapu apdegumiem.

– Lai iegūtu bagātīgi ziedošas lilijas ar 7 – 9 ziediem, pērkam tikai prāvos sīpolus, piemēram, LA hibrīdus ‘Brindisi’, ‘Timaru’ ar 18 – 20 cm apkārtmēru, austrumlilijas ‘Siberia’, ‘Alessia’, ‘Lodi’ ar 20 – 22 cm sīpolu izmēru.

 

Pēc uzziedināšanas sīpolus neizmetam, bet izmantojam vēl vienu gadu. Šādām lilijām, protams, ziedu ir mazāk – 1 – 3 zvani, bet tās uzzied ātrāk – maijā, un ir tirgū pieprasītas, jo maksā lētāk, – stāsta pieredzējusī audzētāja.

 

Izlaidumu pušķiem ļoti pieprasīti ir lielziedu skaistuļi – puķuzirņi. Tad arī “Apiņu” siltumnīcās tie ir pilnziedā. Šo kultūru atmaksājas audzēt tikai agrākai pārdošanai – līdz jūnijam, vēlākais jūlija vidum, jo tad tie jau sāk raisīt ziedus vai visos dārzos. Sēklas audzētāji gādā Maltenieka un Dubovska mazajā dārzniecībā. Lai arī tās ir salīdzinoši dārgas, vienmēr ir gandrīz 100 % dīdzība. Dēstiem puķuzirņus sēj ap 15. janvāri, atkārtoti – februāra beigās. Puķuzirņi ir noteikti jāgalotņo aiz trešā lapu pāra, lai spēcīgāk attīstītos sakņu sistēma un ātrāk veidotos sāndzinumi, kas ražo ziedus. Pēc galotņošanas dēstus stāda siltumnīcā. Augsni saimnieki sagatavo jau rudenī, iestrādājot komplekso mēslojumu 11-11-21. Puķuzirņus stāda siltumnīcas vidū, jo tiem vajag plašumu – augi aug strauji, veidojot spēcīgus vijumus un sulīgi zaļu lapojumu. Gar malām, kur zemāks, iespiež lefkojas. Audzējot zem seguma, laikus jāparūpējas par labu vēdināšanu un ēnošanu, pretējā gadījumā ziedneši karstumā saraujas, augi apdeg, ziedu ir maz un drīz vairs nav ko griezt…

Kad puķuzirņi plēves mājā noražojuši, to vietā ap jūnija vidu stāda krizantēmas. Nākamo to stādījumu ierīko pēc mēneša stikla mājā, jo vēlu rudenī tā ir nedaudz jāpiekurina. Krizantēmas griež oktobrī, novembrī – pēdējās uz svecīšu vakaru.

– Audzējam gan sīkziedu, gan lielziedu krizantēmas – šīs krāšņās puķes pircējiem vēlu rudenī sagādā sevišķu prieku. Tiesa, kā vienas, tā otras prasa daudz darba. Zaru krizantēmām jāizkniebj centrālais pumpurs, lai tās veidotu kuplu krūmu, vienzieda krizantēmām “jāizlasa” visi liekie ziedpumpuri, atstājot tikai vienu vasu – centrālo ziedu, – stāsta audzētāja.

Kopš pērnā gada krizantēmu spraudeņus saimnieki pērk uzņēmumā “Silja”, jo piedāvātais stādmateriāls nav dārgs, arī kvalitāte laba, jo augi ne reizi nav cietuši no baltās rūsas.

Devīto gadu saimnieki audzē arī gerberas. Stādus iepērk Polijā. Siltumnīcā uz galdiem tās stāda marta beigās, pirmos ziedus var sagaidīt jau jūnija sākumā. Tad augi turpina raisīt pumpurus līdz rudenim. Ja siltumnīcu kurina visu ziemu, uzturot ap +10 °C temperatūru, augi labi pārziemo un otrajā gadā ir pilnziedā jau ap 8. martu.

– Vēl jāapsver, vai šogad iepirktās gerberas audzēsim divus gadus, jo malka ir dārga. Šoziem izkurināts ļoti daudz, un jāpērk jau atkal nākamajam gadam, – spriež Vita Vīgante.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+