Latvijā
Kriminālziņas

Autozagļi izmanto tehnikas progresu 2

Foto-Shutterstock

Autozagļi izmanto tehnikas progresu

Automobiļu zādzību skaits Latvijā atkal pieaug. Šī gada pirmajos piecos mēnešos  –  359, kas ir par 17% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn (308). Tiesa, 2015. gadā bija 394 zādzības. Valsts policija šīs tendences dēvē “par stabilu situāciju ar nelielām svārstībām”, vienlaikus gan norādot uz tendenci zagt arvien jaunākus auto un auto ar modernām bezatslēgas sistēmām (“Keyless Go”).

Apdrošinātāji uztraucas

Trauksmes zvanus dimdina apdrošinātāji, kas vēršas pie sabiedrības ar preses relīzēm, piemēram, “Gjensidige”, kurai gada pirmajos četros mēnešos pieteikti auto zādzību gadījumi par 247 800 eiro, kas gandrīz četras reizes vairāk nekā pirms gada.

Cits apdrošinātājs  – BALTA – pagājušajā nedēļā kopā ar auto aizsardzības risinājumu kompāniju “Autonams” sāka piedāvāt virtuālu auto zādzību riska kalkulatoru, ar kuru ikviens dažu sekunžu laikā var noskaidrot konkrēta braucamā zādzības risku. Protams, kalkulatoros jau pret zagšanu nekādi nepalīdzēs. BALTA šī gada pirmajā pusgadā atlīdzībās izmaksājis gandrīz trīs reizes vairāk nekā pagājušajā gadā (1,27 miljoni pret 465 tūkstošiem).

Arī BALTA un “Autonams” dati rāda: 88% no jaunākās paaudzes auto bija aprīkotas ar bezatslēgas sistēmām. Kas tad šis “Keyless Go” ir par “zvēru”? Tas ir vispārējs apzīmējums sistēmai, kas autovadītājam ļauj ērti iekļūt automašīnas salonā un iedarbināt motoru ar automašīnas panelī integrētu “Start&Stop” pogu, neizņemot automašīnas aizdedzes atslēgas un/vai signalizācijas pultis no savas kabatas vai somas.

“”Keyless Go” ir moderns jaunievedums un ir ļoti ērts lietotājam, diemžēl autozagļi izmanto šīs sistēmas vājumu. Izmantojot modernākos tehnoloģiju risinājumus, vairs nav nepieciešams fiziski uzlauzt automašīnu, lai to nozagtu. Lai netraucēti iekļūtu automašīnā un to iedarbinātu, autozagļiem pietiek ar attālināti notvertu un pārraidītu atslēgas signālu, kas ir iespējams pat caur ēkas sienu un aizvērtām durvīm. Automašīnas zādzībai, kas aprīkota tikai ar šo sistēmu, nepieciešama vien nepilna minūte,” skaidro SIA “Autonams” valdes loceklis Edvīns Panders.

“Lai iedarbinātu auto, zagļiem tikai aptuveni jāuzmin, kur atrodas atslēgas. Izmantojot tikai dažus simtus eiro vērtu tehnoloģiju, garnadži palielina atslēgas darbības rādiusu līdz vairākiem simtiem metru,” piebilst “Gjensidige” transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Lai nosargātu šādus auto, speciālisti iesaka izmantot vēl kādu pretaizbraukšanas sistēmu.

Arī zagļiem ir savi zinātnieki

Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) apkopojusi datus par gada pirmajiem četriem mēnešiem. Tie uzrāda, ka apdrošinātu auto nozagšana pieaugusi krietni: no 83 pirms gada līdz 125 šogad, no kuriem 58 auto bija aprīkoti ar bezatslēgu iedarbināšanas sistēmu.

“Vidēji viens nozagts auto apdrošinātājiem izmaksā 20 000 eiro, tā kā sāpe ir liela. Agrāk šī bezatslēgu sistēma bija tikai dārgākajiem auto, kuriem vēl papildus bija cita kāda pretaizdzīšanas sistēma, bet tagad “Keyless Go” ir arī vidējas un pat lētās klases marku auto. Sajūta, ka zog visu, kas nav piesiets, arī tādus auto, kas agrāk nebija garnadžu iecienīti, piemēram KIA, “Hyundai”, “Subaru”, “Renault”, “Nissan”. No vienas puses, tā ir laba ziņa ražotājiem, jo norāda, ka uzlabojusies auto kvalitāte un pēc tiem ir pieprasījums tirgū, bet, no otra puses, tas rada jautājumus, kā šos auto nosargāt un kādas prasības izvirzīt apdrošinātājiem. Līdz šim apdrošinātāji lētākās klases auto neprasīja papildu drošības aprīkojumu bez jau rūpnīcā uzstādītā, bet tagad par to aizdomājas. Ja auto maksā padsmit tūkstošus, tad likt labu pretaizdzīšanas sistēmu par pāris tūkstošiem ir dārgi. Turklāt profesionāļiem zagļiem nepieciešami ne vairāk kā divi mēneši, kādreiz pat pāris nedēļas, lai uzlauztu jebkuru sistēmu. Zinātnieki strādā gan ražotāju, gan zagļu pusē, arī no ražotājiem noplūst informācija,” zina teikt LAA prezidents Jānis Abāšins. Daļa autovadītāju domās un darbos atgriežoties pagājušā gadsimta 90. gados, ierīkojot primitīvu drošības pogu, kas atslēdz aizdedzi, un pat liekot dzelzs klamburus uz pedāļiem…

Pēc apdrošinātāju novērojumiem, daļu nozagto auto izjauc tepat vai Lietuvā un Igaunijā rezerves daļām, daļu ved uz valstīm austrumos no Latvijas, visbiežāk uz Krievijas dienvidiem, Moldovu, Piedņestru, Donbasu, kur nozagto viegli legalizēt. Tomēr gadās, ka kādu glaunu autiņu atrod arī Rietumeiropā un Skandināvijā…

J. Abāšins policiju kritizēt nevēlas: tā strādājot un cenšoties. “Tomēr diemžēl jūtams, ka smadzenes, kas ekonomiskās krīzes laikā no policijas aizplūda, joprojām nav atgriezušās,” piebilst J. Abāšins.

Atrod pusi no nozagtiem auto

No šogad līdz 1. jūnijam nozagtajiem 359 auto atrasti ir 150. 2016. gadā kopā tika nozagti 782 auto, no kuriem atrada 427. 2015. gadā attiecīgi no nozagtajiem 973 atrada 480. No skaitļiem redzams, ka tendence nemainīga: atrod pusi no nozagtā. Te gan jāsaka: jo jaunāks auto un profesionālāk nozagts, jo mazākas cerības, ka atradīs. Biežāk atrod vecas mašīnas, kuras nereti kāds rads vai paziņa bez atļaujas paņēmis vai auto neskaidros apstākļos kaut kur aizmirsts.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes 2. nodaļas (atbild par auto zādzībām) pārstāvis Māris Žilinskis saka: “Kopš atkal sāk palielināties auto zādzību skaits, priekšniecība mums šo noziegumu veidu noteikusi kā vienu no prioritātēm.”

Kāds ir policijas skaidrojums, kāpēc zog vairāk?

M. Žilinskis: Tirgus pieprasa. Un tagad vieglāk nozagt jaunus auto, kas aprīkoti ar vienkāršu palaišanas podziņu. Aparatūru, kas atbloķē šo “Keyless Go” sistēmu, var nopirkt Krievijā. Tā nav lēta, maksā daudzus tūkstošu, pat līdz 50 000, taču acīmredzot atmaksājas.

Kur ir šis zagto auto tirgus?

Gan Latvijā, gan austrumvalstīs. Latvijā izjauc rezerves daļās, uz austrumiem ved tur, kur vieglāk legalizēt. Tā, piemēram, pagājušā gadā noķērām grupējumu, kas pa dzelzceļu specializētajos autovagonos veda sazagto (arī Vācijā, Austrijā, Francijā) no Lietuvas caur Latviju uz Tadžikistānu. Grupējuma vadonis bija Tadžikistānas pilsonis, organizācija notika Lietuvā, galvenie darītāji – Lietuvas pilsoņi, bet bija arī latvieši.

Kā zagtie auto tika pāri robežām?

Labs jautājums… Bet jāsaprot, ka tie nebija pilni vagoni ar zagtiem auto – tie bija starp legāliem, piemēram, vienā vagonā viens zagtais auto, pārējie – legāli.

Uz kurieni vēl iet zagtie auto?

Uz Krieviju, tāpat Lietuvu, no kurienes savukārt uz visām debess pusēm.

Kā zagļi izvēlas auto markas?

Zog to, ko pieprasa.

Vai auto arī laupa?

Pēdējā laikā tādu gadījumu ir maz. Kāpēc laupīt, par ko draud smagāks kriminālsods, ja uz ielas stāv atstāts tāds pats auto?

Kādas ir tendences Lietuvā un Igaunijā?

Principā tādas pašas kā Latvijā. Igauņi gan tikuši vaļā no Lietuvas zagļiem – tie laikam tagad pie mums pārmetušies…

Bet latvieši taču arī zog?

Protams. Gan pašu mājās, gan Igaunijā un Lietuvā. Piemēram, janvārī Rīgā, Ķengaragā, nozaga “Honda Accord”, kuru ar pavadošo mašīnu no Lietuvas aizturējām uz Elejas šosejas. Starp garnadžiem bija arī Latvijas pilsonis. Pagājušogad noķērām grupējumu, kas uz Lietuvu transportēja “Toyota Verso”  –  auto, kuri agrāk zagļus neinteresēja. Bet laikam parādījās pieprasījums, turklāt grupējums bija iegādājies sistēmu, ar kuru varēja bloķēt tieši šajā automašīnā iebūvēto sistēmu un kuru auto pieņēma par savu. Pēdējo gadu fenomens ir organizētas grupas, kuru dalībnieki dzīvo vienā valstī, bet darbojas citā. Latvijā uzdarbojas mobilas grupas no Lietuvas. Ir tādas, kas zog tikai auto, ir tādas, kas apzog mājas un pie reizes, ja ir iespējas, paņem arī auto.

Policija strādā, bet mēs katram auto nevaram izstāvēt klāt. Īpašniekiem pašiem jāizsver riski. Jāliek papildu signalizācija, jo diemžēl autorūpnīcās uzlikto viegli apiet. Ja atstāj sētā, tad jāslēdz vārti. Jāliek kameras. Ja ir dārgi auto, jāliek dārgi GPS, jo lēto GPS signālus var noslāpēt. “Keuyless Go” atslēgas jāglabā speciālos makos (tie maksā dažus eiro), jo tad to signālus nav iespējams nopeilēt. Ir arī speciālas autovadītāja reģistrācijas kartes un izsekošanas sistēmas, kas gan ir daudz dārgāks prieks, piemēram, izsekošanas sistēmas abonēšanas maksa mēnesī ir 210 eiro.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv