Baltijas un Polijas lauksaimniecības ministri kopīgi aizstāvēs zemnieku intereses Briselē 0
Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri Rīgā 13.martā parakstījuši kopīgo deklarāciju par paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kurā vienojās par kopīgu pozīciju sarunās ar EK par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020 gada, informē Zemkopības ministrijā.
Deklarāciju parakstīja Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels.
Parakstītajā deklarācijā lauksaimniecības ministri aicina EK ievērot godīgumu un vienlīdzību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, mudinot pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu.
Deklarācijā arī uzsvērts, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Tāpēc ir svarīgi risināt tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs un nabadzība, kā arī veicināt sociālo integrāciju laukos. Lauku attīstības ES finansējuma nosacījumiem un kritērijiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa.
“Šis ir vēsturisks brīdis, jo četras valstis vienojās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē paust kopīgo nostāju par nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, jo pašreizējais atšķirīgais atbalsta līmenis kropļo tirgu. Neprasām lielāku finansējumu, bet viebnlīdzību,” norādīja zemkopības ministrs J.Dūklavs.
“Šis ir ne tikai Baltijas valstu un Polijas ministru kopīgs viedoklis, bet arī pārstāv četru valstu valdību, parlamentu un lauksaimnieku nostāju ES lauksaimniecības nākotnes politikas jautājumos. Mums ir ļoti svarīgs lauksaimnieku un valdību atbalsts, aizstāvot Baltijas un Polijas valstu intereses Briselē,” uzsvēra Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs K.Jurgels.
Ministri arī norāda, ka KLP nodrošināšanai arī turpmāk jāparedz pietiekams finansējums, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, kvalitatīvas pārtikas ražošanu, kā arī nodarbinātības iespējas lauku apvidos. Deklarācijā pausts atbalsts EK vēlmei turpināt vienkāršot un modernizēt KLP – tai ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem un citiem iedzīvotājiem, maksimāli samazinot administratīvās izmaksas zemniekiem un valsts pārvaldei.
Jau ziņots, ka EK 2017. gada nogalē publicēja paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kurā definē KLP prioritātes pēc 2020. gada.
