Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Baltijas valstīs vienīgā baskāju taka vijas 1611 metru garumā

Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Ja iznāk braukt garām Smārdes pagasta Engures novada atpūtas bāzei “Valguma pasaule” un ja gadās, ka nav labi ap dūšu, piemēram, sāp galva vai mugura, ir nogurums, pārāk liela spriedze vai moka citi kreņķi, kas bojā omu, tad vajag piestāt. Nevis lai pagulētu, bet gan pamasētu pēdas nupat atklātajā, starp citu, Baltijas valstīs vienīgajā baskāju takā, kas vijas 1611 metru garumā.

 

Tas prasīs pavisam maz – ilgākais, pusstundu, lai dabiskā veidā iedarbotos uz pēdām, kur, kā stāsta mediķi, atrodas ap 72 tūkstošiem nervu galu. Vispirms pēdas saskarsies ar takas segumā iebērto akmens kairinājumu, tad pa­kņudinās čiekuri, oļi, niedru kūļi, varēsiet pamīcīties arī pa māliem, atsvaidzināt pēdas Slocenes upē, pastaigāt pa līdzsvara baļķi un citiem priekšmetiem, kas itin labi der ne tikai līdzsvara pārbaudījumam, bet arī masāžai.

Ja pēdu masāža baskāju takā būtu tikai tāds jautrs jociņš vai veikls reklāmas triks, tad veselības ministre Ingrīda Circene nelietderīgi netērētu savu dārgo laiku. Viņai takas atklāšana esot kaut neliela iespēja izrauties no ikdienišķo darbu kārtības, kas pilna ar stresu, un pabūt pie dabas, nelaiskojoties, bet veicinot organisma dabiskās aizsargspējas un atjaunojot harmonisko stāvokli. I. Circene: “Labi, ka vispirms ir smagākā daļa – akmeņi, čiekuri un citi lielie pārdzīvojumi. Pēc tam izbaudi – cik labi, ka ir mīkstais materiāls, kas atvieglo nokļūšanu līdz finiša taisnei. Ja būtu otrādi, tad būtu mokas.”

Ar dabiskajiem materiāliem masējot pēdu refleksogēnos punktus, kas savienoti ar noteiktiem orgāniem, dziedzeriem un audiem, paātrinās venozo asiņu un limfas atplūde, kas uzlabo apgādi ar skābekli un barības vielām dažādās ķermeņa daļās. Starp citu, līdzīgas takas Vācijā, Šveicē un citās valstīs, kur cilvēks ir pirmajā vietā, izveidotas tālbraucēju šoferu pieturvietās, lai viņi varētu uzlabot asinsriti kājās, tikt vaļā no pietūkuma, kailām pēdām pastaigājoties pa labsajūtas nodrošināšanas vietu. 
Taka_Buceniece_15

Veselības ministre ir pārliecināta, ka no baskāju takas “Valguma pasaulē” var pasmelties idejas. Piemēram, nopļaut savu mauriņu, izbērt mulču, salasīt akmentiņus un nobērt granti… Nav pro­blēmu atrast dabā attiecīgos materiālus.

Ministrei Circenei ir no vecākiem mantota māja Pārdaugavā ar dārzu, kur viņa pļauj zāli un rok zemi, kā pati teic, darot sirdij tīkamu darbu. Būtu vairāk laika, izveidotu arī baskāju taku, taču brīvā laika atliekot vien sestdienu un svētdienu skrējienam ap Māras dīķi piecu līdz septiņu kilometru garumā. “Ja tieku agrāk mājās, arī stunda dārzā liekas ļoti laba,” atzīst ministre un piebilst, ka viņa būtu gandarīta, ja cilvēki paši izveidotu kādu savu taku, kur staigāt un skriet, jo staigāšanai ir liela nozīme sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Pirms daudziem gadiem, piemēram, Somijas parkos izveidoja apgaismotus celiņus, lai cilvēkus dabūtu ārā no mājām pastaigāties. Kustības kaut vai pusstundas garumā palīdz rūdīt organismu. Jo ilgstošāka mērena slodze, jo labāk sirdij un asinsvadiem. Somijas parlamenta nūjošanas kluba prezidents Ēro Akāns Pentile grāmatā “100 vērtīgi jauninājumi Somijā” raksta, ka 2001. gadā Somijas parlamentā viņš dibinājis pirmo nūjošanas grupu, kurā iesaistījās arvien vairāk priecīgu nūjotāju. Katru gadu starp daudzām citām lietām tiekot ievēlēts parlamenta gada nūjotājs. Labs piemērs Latvijas parlamentāriešiem, kam krietni vairāk būtu jādomā par veselīgu dzīvesveidu, lai nebūtu jāatceļ komisiju sēdes slimojošu deputātu dēļ. Starp citu, Latvijā pats pirmais pasākums nūjošanā notika 2005. gadā tieši “Valguma pasaules” pļavā.

Ja katrs kaut reizi nedēļā pamasētu pēdas baskāju takā, tad izjustu, ko nozīmē, ka vaigos atgriežas sārtums, pamazām kaulos ieplūst enerģija un zūd žultainums pret sievu, sievasmāti, darba kolēģiem un valdību. I. Circene: “Ja ir gribasspēks un vēlme ar sevi tikt galā, tad ļoti daudzos gadījumos medikamenti nav jālieto. Bet tas prasa lielu uzņēmību, vieglāk taču ir paņemt tableti. Esmu novērojusi, ka sievietes tomēr ir aktīvākas par vīriešiem. Ja varētu no vīriešiem dabūt ārā to kūtrumu, viņu veselība uzlabotos un samazinātos mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Arī vīriešu impotence ir saistīta ar dzīvesveidu – vispirms ar smēķēšanu. Ja to atmestu, uzlabotos dzīves baudīšana citā virzienā. Varbūt tad arī beidzot bērni vairāk rastos. Diemžēl daudziem cilvēkiem vieglākais risinājums ir ēst un gulēt. Tāpēc aicinu celties augšā, izveidot savu baskāju taku, nūjot, skriet un vingrot.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+