Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. jūlijs, 2012
Drukāt

Britiski un ar smalku humoru

Foto - REUTERS/SCANPIXFoto - REUTERS/SCANPIX

Pēc septiņus gadus ilgas gatavošanās šovakar Londonā ar pasaules vēsturē vērienīgāko šovu, kā to sola spēļu rīkotāji, tiks dots starts vasaras olimpiskajām spēlēm, kurās par 302 medaļu komplektiem 26 sporta veidos sacentīsies aptuveni desmitarpus tūkstoši sportistu.

 

Šī būs jau trešā reize, kad pasaules labākie atlēti pulcējas Londonā. Iepriekš Britānijas galvaspilsētā olimpiskās spēles norisinājās 1908. un 1948. gadā. To rīkošana britiem tika uzticēta arī 1944. gadā, taču toreiz tās tika atceltas Otrā pasaules kara dēļ.

 

Stadions pārvērtīsies par brīnumu salu

Spēļu rīkošana izmaksājusi 9,3 miljardus mārciņu (8,4 miljardus latu) un noteikto ierobežojumu dēļ galvassāpes sagādājusi ne vienam vien londonietim un prasījusi daudzu britu amatpersonu nervu šūnas. Taču tagad visi apgalvo, ka esot gatavi sportiski dramatiskajam un aizraujošajam notikumam, kuru vēros cilvēki visās pasaules valstīs. Rīkotāji rēķina, ka spēļu atklāšanas ceremoniju vien noskatīsies aptuveni miljards cilvēku. To veidojis kinorežisors Denijs Boils, kurš 2008. gadā saņēma ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” par kinolenti “Graustu miljonārs”. Ceremonija, kurai dots nosaukums “Brīnumu salas”, izmaksājusi 27 miljonus mārciņu (23,4 miljonus latu). Boils skatītājus sola pārsteigt ar krāšņiem priekšnesumiem. Aptuveni trīs stundu garā ceremonija sāksies ar kultūras stundu, tad sāksies sportistu parāde. Trīs tūkstošos dekorāciju, kas stāstīs par Britāniju un tās tradīcijām, būs attēlotas pļavas, lauki un upes, būs atainotas ģimenes piknikā, cilvēki spēlējam sporta spēles un zemnieki aram zemi. Priekšnesumā piedalīsies vairāk nekā desmit tūkstoši, tāpat olimpiskajā stadionā, kas ceremonijas laikā tiks pārveidots par Britānijas laukiem, pastaigāsies 30 aitas, 12 zirgi, trīs govis, divas kazas, desmit vistas, tikpat daudz pīļu, deviņas zosis un trīs aitu suņi. Stadionā būs īsts zālājs un ozoli, būs arī mākslinieku darināti mākoņi, kas, pakārti auklās, atradīsies virs skatītāju galvām, un, ja nelīs, tomēr parūpēsies par Britānijai raksturīgajiem lietainajiem laika apstākļiem.

Boils britu medijiem stāstījis, ka ceremonijas plānošanā viņš iedvesmojies no britu dramaturga Viljama Šekspīra lugas “Vētra”. Taču neko sīkāk vairs neatklāj. Pasākuma detaļas Boils un viņa vairāku tūkstošu cilvēku lielā komanda tur lielā noslēpumā.

 

“Ceremonija būs ļoti emocionāla, ļoti britiska un ar smalku humoru. Tā sagādās pārsteigumus – pat zvērinātākajiem kritiķiem,” atklājis kāds ceremonijas dalībnieks.

 

Tāpat ārkārtīgā slepenībā tiek turēts tā cilvēka vārds, kurš olimpiskajā stadionā ienesīs lāpu. Viens no biežāk izteiktajiem minējumiem – to darīs slavenais angļu futbolists Deivids Bekhems, kuram pirms septiņiem gadiem bija lieli nopelni, lai spēles notiktu Londonā. Lāpa saskaņā ar olimpiskajām tradīcijām tika iedegta senajā Grieķijā, bet kopš 18. maija ceļojusi vienīgi pa Britu salām. Uz Londonas olimpisko stadionu lāpa būs atceļojusi septiņdesmit dienās, un šajā laikā to nesuši astoņi tūkstoši cilvēku. Britu mediji arī rak-sta, ka atklāšanas ceremonijā piedalīsies boksa leģenda Muhameds Ali, kurš olimpisko lāpu stadionā aizdedzināja 1996. gada Atlantas spēļu atklāšanas ceremonijā, to padarot par īpaši emocionālu.

 

Politikas piegarša

Pirms olimpiādes daudziem bažas rada drošības situācija Londonā. Rūpes ar drošību tika uzticētas apsardzes uzņēmumam “G4S”, ar to parakstīts 440 miljonu dolāru vērts līgums, un tam būtu jānodrošina aptuveni 10 tūkstoši apsargu. Taču jūlija vidū noskaidrojās, ka firma nespēs sagatavot trīsarpus tūkstošus nepieciešamo kārtības sargu. Pēc laikraksta “Wall Street Journal” datiem, pretendentu uz apsargu vietām bija ārkārtīgi daudz – aptuveni simts tūkstoši. Firma uz darba pārrunām uzaicināja 50 tūkstošus kandidātu, bet noalgoja tikai četrus tūkstošus. Nespēja nodrošināt nepieciešamo skaitu apsargu firmai sagādājusi zaudējumus 50 miljonus mārciņu (44,5 miljonu latu). Pēc “G4S” fiasko drošības garantēšanai piesaistīti arī bruņotie spēki. Kopā Londonā par kārtību rūpēsies aptuveni 40 tūkstoši policistu, apsargu un brīvprātīgo, izveidojot lielāko miera laika drošības operāciju.

 

Par spīti vērienīgajiem drošības pasākumiem, gandrīz puse Britānijas iedzīvotāju tomēr uzskata, ka Londona nav gatava olimpiādei. Briti nav vienīgie, kuri raizējas par drošības situāciju Londonā. Pēc terorista uzbrukuma Izraēlas tūristu autobusam Bulgārijā, kurā tika nogalināti seši cilvēki, par papildu apsardzi saviem sportistiem rūpēsies Izraēla.

 

Tā uz Londonu savas olimpiskās izlases aizsardzībai nosūtījusi iekšējā drošības dienesta “Šinbet” aģentus. Britānijas galvaspilsētā ieradušies arī Izraēlas izlūkdienesta “Mossad” aģenti, kuri spēļu laikā mēģinās novērst iespējamos teroristu uzbrukumus, informē ziņu aģentūra “AFP”. Tikmēr Izraēlas prezidents Šimons Peress atteicies apmeklēt olimpiādes atklāšanas ceremoniju, lai nepārkāptu jūdaisma reliģijā tik svarīgo sabata tradīciju.

Jautājumus rada arī Sīrijas delegācijas dalība olimpiskajās spēlēs. Britānija jau atteikusies izsniegt vīzu Sīrijas Nacionālās olimpiskās komitejas vadītājam ģenerālim Movafakam Džumaam, ziņo raidsabiedrība BBC. Kaut britu Ārlietu ministrija nav komentējusi vīzas atteikumu, Džumaams tiek uzskatīts par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada tuvu sabiedroto. Tāpat spēļu organizatori atteikuši akreditāciju Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš iepriekš prātoja, ka šīs olimpiskās spēles esot politizētas. “Tā ir politika, un dažreiz pat netīra politika,” izteicās Baltkrievijas prezidents, savas valsts sportistiem Londonā novēlot veiksmi. “Mums galvenais nav piedalīšanās, bet gan uzvara,” paziņoja Lukašenko, kurš vienlaikus ir arī Baltkrievijas Olimpiskās komitejas prezidents.

 

Slogs Londonas transporta tīkliem

Olimpiāde pamatīgu pārbaudījumu uzlikusi arī Londonas transporta tīklam, un londonieši raizējas, vai galvaspilsētas satiksme spēs tikt galā ar spēļu radīto slodzi. Britānijas galvaspilsētā ir atvērtas īpašas transporta joslas olimpisko spēļu satiksmei, pa kurām braukt var tikai spēļu dalībnieki un lūgtie viesi. Tiesa, tās radījušas satiksmes sastrēgumus pārējiem autovadītājiem. Trešdien jaunatvērto joslu dēļ, kuru kopējais garums ir 50 kilometri, uz kādas Londonas automaģistrāles izveidojās pat 13 kilometru garš sastrēgums. Par neatļautu iebraukšanu sportistu un amatpersonu transportam paredzētajās joslās autovadītājiem draud naudassods 130 mārciņu (116 latu) apmērā, raksta ziņu aģentūra “AFP”.

 

Uzziņa

Fakti par Londonas olimpiādi

* Londonas olimpiskais stadions spēj uzņemt 80 tūkstošus līdzjutēju.

* Spēļu laikā būs pieejami aptuveni 7,7 miljoni biļešu, lielākā daļa biļešu maksās mazāk par 50 mārciņām.

* Olimpiskā ciemata un parka apkaimē iestādīti 4000 koku.

* Spēļu nodrošināšanai izmantoti elektrības vadi 200 kilometru garumā.

* Sagaidāms, ka spēļu laikā Londonas sabiedrisko transportu izmantos 800 tūkstoši cilvēku.

* Sportistiem tiks nodrošināti 65 tūkstoši dvieļu.

* Olimpiskajā ciematā tiks apēsti aptuveni 260 tūkstoši maizes šķēļu.

* 48 kilometru rādiusā ap olimpisko parku būs pieejami 135 tūkstoši viesnīcu numuru.

* Pēc spēlēm četras jaunuzceltās arēnas tiks demontētas un pārvestas uz citām vietām Londonā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+