Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
20. janvāris, 2013
Drukāt

Būt vai nebūt mandelēm?

Foto - Bulls PressFoto - Bulls Press

Pirms gadiem trīsdesmit visdrīzāk teiktu – izraut! Jo uzskatīja: lai izsargātos no problēmām, tās jau pirmā iekaisuma gadījumā jālikvidē. Tagad, ja vien iespējams, tās cenšas saglabāt. Ne velti mēdz sacīt – kakls bez mandelēm ir kā vārti bez vārtsarga.


 

Piedzimstot katram ir vairākas mandeles: aizdegunes, mēles, pa divām aukslēju un dzirdes kanālu, kā arī atsevišķi limfātisko audu sakopojumi rīklē un balsenē. To uzdevums ir sargāt organismu pret dažādu infekciju izraisītājiem, kas tajā var nokļūt elpojot, ēdot un dzerot.

Bērniem mandeles sasirgst biežāk nekā pieaugušajiem, jo, nostiprinoties imūnsistēmai, to limfātiskie audi ir palielināti.

 

Bez mūžīgajām iesnām

Iekaisusi un palielināta aizdegunes mandele, ko dēvē par adenoīdiem, visbiežāk izraisa problēmas divus līdz septiņus gadus veciem bērniem. Pusaudžiem līdz ar hormonālajām pārmaiņām tā samazinās, izzūd un turpmāk sarežģījumus nerada.

Slimības attīstību veicina laikapstākļi rudenī un ziemā, visbiežāk no oktobra vidus līdz aprīlim.

Iekaistot aizdegunes mandelei, uzbriest deguna gļotāda. Bērnam bieži ir iesnas, dažkārt pat cauru gadu. Degunā sakrājas biezas un staipīgas gļotas, slimnieks sūdzas par ausu sāpēm, naktī nemierīgi guļ ar atvērtu muti un skaļi krāc, jo adenoīdi ir nosprostojuši deguna ejas.

Tā kā, elpojot caur muti, gaiss netiek mitrināts, sasildīts un attīrīts, bērns bieži sirgst arī ar bronhītu un laringītu.

Tad radikāli palīdzēt var tikai ar ķirurģisku iejaukšanos. Lai atvieglotu stāvokli un mazinātu vidusauss iekaisumu, operējot adenoīdus, vienlaikus ārstē arī vidusausi, pārgriežot bungplēvīti, ievietojot tajā ventilācijas caurulīti jeb šuntu, kas mazina iekaisuma attīstības iespēju.

“Nevaram apsolīt, ka pēc tam vairs nekad nebūs iesnu, taču tiks atvieglota elpošana caur degunu un uzlabosies dzirde,” teic ausu, kakla un deguna ārsts Askolds Akers.

Tagad to dara vispārējā narkozē, tādēļ tas nav sāpīgi.

“Vienmēr stāstu saviem pacientiem patiesību, ka pēc operācijas var sāpēt kakls, būt nelaba dūša, vemšana vai citas problēmas. Arī vecākiem nevajadzētu mānīties, ka ārsts jau neko nedarīs, jo citādi bērns vairs neuzticēsies un nevērs vaļā muti,” uzsver dakteris.

Izdarot operāciju dienas pirmajā pusē, parasti jau pēcpusdienā pacients var doties mājās. Pēc tam 5–7 dienas jāievēro miera režīms.

Sākumā kaklā var būt neliela tūska, kā arī vispārējs sagurums un paaugstināta temperatūra. Ja tā pārsniedz 38 grādus, jālieto to pazeminošas zāles. Kādu laiku iespējama nepatīkama sajūta, grozot galvu. Var būt rīšanas grūtības, tādēļ slimniekam jādod mīkstāks ēdiens nekā parasti.

Jau vedot bērnu uz operāciju, vecākiem ieteicams nopirkt saldējumu, kas pēc tās kalpos kā mierinājums un palīdzēs mazināt asiņošanu.

Jāzina, ka aizdegunes mandeles audi dažkārt var palielināties no jauna un tad nepieciešama atkārtota ķirurģiska iejaukšanās.

 

Kakla sāpēm – nē!

Aukslēju mandeles iekaisuma dēļ piebriest, kļūst sāpīgas, sārtas, uz tām var būt aplikums. Ir paaugstināta temperatūra, grūti elpot, norīt siekalas un ēdienu.

Lietojot antibiotikas, veselības stāvoklis drīz vien uzlabojas, taču ir aplami domāt, ka bērns jau pēc pāris dienām būs atlabis. Kaut vairs nav sāpju un temperatūra normalizējusies, apmēram nedēļu saglabāsies nogurums. Ieteicams ievērot miera režīmu, uzņemt daudz šķidruma un vitamīnus.

Pašsajūtu uzlabo kakla skalošana, taču to nevajadzētu uzskatīt par iekaisušu mandeļu ārstēšanu. Šim nolūkam izmanto vāju sāls šķīdumu, ņemot tējkaroti uz litru ūdens, vai stipru kumelīšu uzlējumu, kam piemīt audus piededzinošs efekts. Protams, šo procedūru spēs veikt tikai lielāki bērni.

Ja angīna jeb tonsilofaringīts atkārtojas divreiz gadā un pat biežāk, jādomā, ko iesākt. Iekaisumu var mazināt ar radioviļņu, lāzera vai ultraskaņas procedūru palīdzību, taču tās nevar aizstāt operāciju, kas problēmu atrisina pavisam.

Mandeļu piesaldēšana ar šķidro slāpekli liek mobilizēties limfātiskajiem audiem, lai cīnītos ar infekciju – zema temperatūra mudina imūnsistēmu strādāt aktīvāk. Parasti veic trīs četras procedūras, kas palīdz 60–70 procentos gadījumu. Ja slimība nepāriet, vismaz mazinās tās izpausmes.

Šī metode ir pilnīgi nesāpīga, tādēļ izmantojama pat pavisam maziem bērniņiem. Kā ārsti mēdz jokot, saldējums tiek dots par brīvu. Tomēr dažkārt rodas sarežģījumi – iekaisums pastiprinās, un tad procedūru nākas pārtraukt.

 

Mandeļu nav, bet – vesels

Nereti uzskata, ka mandeļu izraušana tomēr vājina imunitāti, tādēļ vecākiem rodas bažas, kas atvasi gaida nākotnē. Katra operācija tiek veikta, ņemot vērā konkrētā pacienta veselības stāvokli, simptomu īpatnības un vajadzības gadījumā konsultējoties ar citu specialitāšu ārstiem.

Agrāk uzskatīja, ka tiem, kas bieži sirgst ar klepu un plaušu karsoni, pēc mandeļu likvidēšanas problēmas var samilzt vēl vairāk, taču tagad atzīst, ka veselības stāvoklis tomēr uzlabojas.

Tiesa, kā vēlīnas operācijas sekas iespējama sausuma sajūta kaklā un klepus.

Tomēr censties saglabāt hroniski slimas mandeles nav vērts, jo tās nespēj veikt savu uzdevumu – cīnīties ar baktērijām un pašas var pārvērsties par infekcijas perēkli. Bieži vien šā orgāna iekaisums mēdz izraisīt sirds, nieru un locītavu kaites. Lai nerastos sarežģījumi, svarīgi slimības akūtajā periodā ievērot miera režīmu.

Dažkārt blakus sasirgušajām mandelēm veidojas strutains audu iekaisums, kad ir stipras sāpes kaklā, grūtības norīt siekalas un ēdienu, kā arī nav iespējams aizvērt vai atvērt muti. Tad, neiztīrot strutas, process var izplatīties tālāk organismā. Nereti nepieciešams veikt operāciju.

Ja mandeles iekaist divreiz gadā un biežāk, uzskata, ka tās nepieciešams likvidēt. Parasti to dara tikai tad, kad nav palīdzējušas citas ārstēšanas metodes.

Mandeles operē, izņemot pilnībā vai arī daļēji – tad audi tiek saglabāti, taču kļūst vieglāk elpot un mazais vairs nerunā, it kā mutē būtu karsts kartupelis.

Reizēm vienlaikus ar aukslēju mandelēm likvidē arī adenoīdus.

Ja operācija nepieciešama, labāk to veikt vasarā, kad apkārt neklejo gripas vīrusi. Taču arī pārlieks karstums nav vēlams, jo var veicināt asiņošanu operācijas laikā. Tāpat jārēķinās, ka uz šīm operācijām var nākties gaidīt rindā.

Pati nopietnākā komplikācija pēc mandeļu izraušanas ir asiņošana. Pusotru līdz divas nedēļas kaklā ir aplikums un, brūcei dzīstot, no mutes jūtama nepatīkama smaka. Apmēram tik ilgi jāievēro miera režīms.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+