Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. septembris, 2013
Drukāt

Čīles opozīcijas līdere rosina izmeklēt Pinočeta noziegumus

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Četrdesmit gadus pēc 1973. gada 11. septembra militārā apvērsuma Čīles sabiedrība joprojām ir sašķelta ģenerāļa Pinočeta diktatūras vērtējumā.

 

Daļa labējo partiju atbalstītāju uzskata ģenerāli Pinočetu par “varoni”, kas glābis valsti no ieslīgšanas pilsoņu karā un kļūšanas par “Kubai līdzīgu marksistisku diktatūru” un veicinājis saimniecisko uzplaukumu. Čīlē ir ģimenes, kurās ir gan Pinočeta atbalstītāji, gan kritiķi. Pirms apvērsuma 40. gadskārtas veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairākums čīliešu uzskata ģenerāli Pinočetu par diktatoru, kura laikā dzīve bijusi slikta, bet aptuveni desmitā daļa uzskata, ka viņš ieies Čīles vēsturē kā viens no dižākajiem vadoņiem.

 

Prasa izmeklēt huntas noziegumus

Bijusī prezidente un pašreizējā opozīcijas līdere Mišela Bašelē aicinājusi veikt pilnīgu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Pinočeta huntas valdīšanas laikā. Eksprezidente, kuras ģimene tika represēta militārā režīma laikā, pieprasījusi darīt galu huntas amatpersonu nesodāmībai, uzsverot, ka čīliešiem ir tiesības zināt, kas noticis ar huntas upuriem. Apvērsuma 40. gadskārtā opozīcijas politiķi boikotēja oficiālo ceremoniju, kurā centriski labējais prezidents Sebastjans Pinera kritizēja “vardarbīgo apvērsumu, kas ievadīja 17 gadus ilgušo militāro diktatūru”, ziņo raidsabiedrība BBC. Viņaprāt, militārais apvērsums bija “paredzams iznākums pēc likuma varas atkārtotajiem pārkāpumiem” sociālistu prezidenta Salvadora Aljendes valdīšanas laikā no 1970. līdz 1973. gadam. Kad armija aplenca un aviācija sāka bombardēt prezidenta pili, Aljende izdarīja pašnāvību. Pinočeta diktatūras laikā vairāk nekā trīs tūkstoši režīma pretinieku tika nogalināti, desmitiem tūkstošu ieslodzīti koncentrācijas nometnēs vai bija spiesti bēgt no valsts.

Saietā prezidenta pilī, kur pirms 40 gadiem gāja bojā Aljende un viņa tuvākie līdzgaitnieki, prezidents Pinera nosodīja tā laika represijas, atzīstot, ka “daudzi no mums būtu varējuši paveikt daudz vairāk, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu”. Analītiķi atzīmē, ka politiskā pretstāve turpinās, tiesa, jau demokrātijas apstākļos.

Bašelē tēvs, Čīles armijas ģenerālis, atteicās atbalstīt apvērsumu un tika nomocīts koncentrācijas nometnē, kur tika ieslodzīta arī Bašelē māte un meita, kurām vēlāk izdevās emigrēt. Mišela Bašelē atgriezās dzimtenē pēc Pinočeta režīma krišanas un tika ievēlēta par valsts prezidenti. Bašelē atkārtoti kandidējot uz valsts galvas amatu, viņas sāncense 17. novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās būs Evelīna Matei, kuras tēvs, arī Čīles armijas ģenerālis, nostājās sazvērnieku pusē un turpināja militāro karjeru.

Bašelē, kas ar domubiedriem, tajā skaitā bijušajiem prezidentiem Eduardo Freju un Rikardo Lagosu, pieminēja apvērsuma traģēdiju ceremonijā Santjago Atmiņas un cilvēktiesību muzejā, noraida uzskatu, ka Čīle 1973. gadā bija uz pilsoņu kara sliekšņa, atzīmē BBC. Viņasprāt, “toreiz trūka dialoga un politika bija polarizēta, taču ir netaisnīgi apgalvot, ka militārais apvērsums bija neizbēgams”. Bašelē atzīst, ka “sāpīgas rētas tiek uzplēstas arvien, kad Čīle ielūkojas savā pagātnē, taču mērķis ir nevis padarīt kādu par upuri, bet gan uzzināt patiesību”.

 

Tēvu un meitu pretstāve

Čīles tiesnesis Mario Karoza atteicies izskatīt prasību par apsūdzības izvirzīšanu pret ģenerāli Fernando Matei, kurš kļuva par Pinočeta huntas amatpersonu. Ģenerālis Matei tika iecelts par priekšnieku militārajā cietumā, kur tika ieslodzīts un nogalināts ģenerālis Alberto Bašelē, kurš palika uzticīgs prezidentam Aljendem. Pirms 1973. gada apvērsuma abi ģenerāļi bija labi draugi un kaimiņi, taču pēc puča nostājās barikāžu pretējās pusēs. 88 gadus vecā ģenerāļa Matei advokāti paziņojuši, ka viņu klients nevar tikt apsūdzēts ģenerāļa Bašelē slepkavībā, jo ticis iecelts par militārā cietuma priekšnieku jau pēc Bašelē nāves. Advokāts, kas pārstāv Pinočeta režīma upuru ģimenes, iesniedzis apelācijas prasību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+