Darba līgumu saņem jau izlaidumā 0
Piecu gadu laikā, kopš profesionālās izglītības iestādes izmēģina, kāda tad ir darba vidē balstītā izglītība, secināts, ka šim profesijas apguves veidam ir daudz priekšrocību. Tāpēc no nākamā gada tās īstenošanā ieguldīs arī Eiropas struktūrfondu finansējumu – kopumā aptuveni 20 miljonus eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai darba vidē balstīta izglītība, kas līdz šim profesionālajā izglītībā ienāca tikai kā pilotprojekts, kļūtu par ierastu profesijas apguves veidu.
Iemācās strādāt un maksāt nodokļus
Darba vidē balstītā izglītība pagaidām ienākusi tikai profesionālajā izglītībā, taču nākotnē to plānots ieviest arī augstākās izglītības līmenī. Šāds izglītošanās veids nozīmē, ka profesija tiek apgūta nevis sēžot skolas solā, bet gan strādājot reālā uzņēmumā. Protams, profesionālās izglītības iestādes joprojām būs nepieciešamas, jo vispārējos un teorētiskos mācību priekšmetus topošais profesionālis apgūst izglītības iestādē. Tomēr uzņēmumā tiek pavadīta vismaz puse mācību laika.
Līdz šim pilotprojektu ietvaros visvairāk darba vidē balstītajā izglītībā tikuši iesaistīti Rīgas Valsts tehnikuma un Ogres tehnikuma audzēkņi. Daļa no tiem jau absolvējuši profesionālās izglītības iestādi un līdz ar diplomu par profesijas ieguvi saņēmuši arī darba līgumu no tā paša darba devēja, kura uzņēmumā apguvuši profesiju. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule stāsta, ka vidēji 30 procentu darba vidē iesaistīto jauniešu paliek strādāt pie tā darba devēja, pie kura mācījušies. Jāņem gan vērā, ka līdz šim darba vidē balstītajā izglītībā tika iesaistīti motivētākie jaunieši – ar augstākiem mācību sasniegumiem. Iespējams, ja tiktu iesaistīti visi, darba devēji tomēr izvēlētos paturēt mazāku absolventu skaitu. Tiesa, daļa profesionālo skolu absolventu arī paši nevēlas palikt pie darba devēja, pie kura apguvuši profesiju, bet izvēlas darbu citā uzņēmumā vai pat aizbrauc no Latvijas.
Katrā ziņā darba vidē izglītotu jaunieti darba devējs pieņem darbā daudz labprātāk nekā tādu, kurš mācījies tikai profesionālajā skolā un profesijai nepieciešamās praktiskās iemaņas apguvis vien dažās retās praksēs.
E. Papule teic, ka, strādājot jau mācību laikā, jaunietis var pārbaudīt, vai izvēlētā profesija patiesi viņam ir piemērota, kā arī saprast, vai tiešām viņu apmierinās atalgojums, ko var saņemt attiecīgajā nozarē. Diemžēl jaunieši bieži vien nesaprot, ka naudas summa, kas ierakstīta darba līgumā, nav tā pati, ko viņi saņems algas dienā. Tikai strādājot viņi apjauš, ka no līgumā ierakstītās summas tiek maksāti arī nodokļi. Jāpiebilst gan, ka uzņēmumā apmācāmie jaunieši ne vienmēr saņem algu, no kuras tiek maksāti nodokļi. Bieži vien viņiem maksājamo atalgojumu darba devēji izvēlas noformēt kā stipendiju.
Tērēs Eiropas, nevis uzņēmumu naudu
Minētie Eiropas struktūrfondu 20 miljoni tiks izlietoti septiņu gadu laikā. Šajā laikā pie darba devējiem plānots apmācīt 3150 audzēkņus. Tas nozīmē, ka darba vidē balstītajā izglītībā tiks iesaistīti daudz vairāk jauniešu nekā līdz šim. Eiropas struktūrfondu līdzekļus izmantos gan atalgojumam darbaudzinātājam uzņēmumā – līdz 270 eiro par vienu audzēkni mēnesī –, gan jaunieša nodrošināšanai ar darba apģērbu, instrumentiem, kā arī viņa apdrošināšanai. Tā kā darba vidē balstītajā izglītībā varētu iesaistīties arī jaunieši ar īpašām vajadzībām, struktūrfondu finansējumu varētu izmantot, lai algotu surdotulku vai asistentu. Ja būs nepieciešams, māceklim arī apmaksās ceļa un dzīvesvietas izdevumus. Jāpiebilst gan, ka Eiropas naudu izmantos ne tikai darba vidē balstīto mācību finansēšanai, bet arī citu profesionālo skolu audzēkņu prakses apmaksai pie darba devējiem.
Līdz šim jauniešu apmācība uzņēmumā faktiski notika uz darba devēju rēķina. Tāpēc pilotprojektā atļāvās piedalīties lielākoties lielie uzņēmumi. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nebija līdzekļu, ko investēt jauno darbinieku apmācībā.
ES finansēto projektu uzticēts īstenot Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK). Tās ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: “Sekmīgai darba vidē balstītās izglītības ieviešanai nepieciešams, lai visas iesaistītās puses būtu gatavas pārmaiņām. Piemēram, profesionālo skolu audzēkņiem jāsaprot, ka profesiju vairs nevarēs apgūt, tikai sēdot skolas solā. Savukārt darba devējam jābūt gatavam uzņemties rūpes un atbildību par jaunieti, kas nāk apgūt profesiju.”
Līdz šim LDDK aicinājumam iesaistīties darba vidē balstītajā izglītībā bija atsaukušies vairāk nekā 200 darba devēji. Taču, tā kā pieteikšanās nav beigusies, viņu skaits var vēl augt.
L. Meņģelsone spriež, ka nākotnē profesionālās skolas varētu sadarboties ar darba devējiem, arī apmācot tos darbiniekus, kas uzņēmumos strādā jau ilgstoši un kam nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana. Šobrīd profesionālās izglītības iestādēs topošo profesionāļu apmācībai dažkārt ir tik modernas iekārtas, kādas uzņēmumos vēl tikai būs. Tieši šīs iekārtas varētu noderēt jau esošo darbinieku apmācībai.
Gan IZM, gan LDDK secināts, ka, neraugoties uz ieguldījumiem profesionālajā izglītībā, modernizēto infrastruktūru un pārmaiņām mācību saturā, sabiedrībā profesionālās izglītības prestižs tomēr būtiski neaug. Kaut iecerēts panākt, lai profesionālo izglītību izvēlētos vismaz puse pamatskolu absolventu, pagaidām tai dod priekšroku tikai 40 procenti jauniešu. Pārējie paliek vispārējā vidusskolā. Tāpēc IZM kopā ar LDDK no nākamā gada sāks kampaņu “Dari un mācies – viss tikai sācies!”, kurā popularizēs profesionālo izglītību un jo sevišķi darba vidē balstīto izglītību. Tikšot popularizēti trīs profesionālās izglītības “P” – prestižs, pieejamība, pievilcība.
