Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūnijs, 2012
Drukāt

Darījums ģimenes ietvaros

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Maniem diviem dēliem pieder nekustamais īpašums (katram ½), ko izmanto saimnieciskajā darbībā, tas ir arī pamatlīdzeklis. Apsaimniekošanā piedalās visa ģimene. Tagad viens no dēliem grib samazināt savu daļu par ¼, otram tad būs ¾. Savukārt tas, kuram tad būs ¾, grib 2⁄4 pārdot mums, vecākiem.

Pārdošanā būs nevis pēc tirgus, bet atlikušās pamatlīdzekļu vērtības. Darījums notiks ģimenes ietvaros, tāpēc neviens ne pērkot, ne pārdodot neizmantos naudu, faktiski notiks tikai daļu pārdalīšana un dokumentu attiecīga noformēšana. Kam un kādus nodokļus tādā gadījumā būs jāmaksā? Kā šo darījumu nokārtot pēc iespējas izdevīgāk visām iesaistītajām pusēm, lai ir mazāki nodokļi un nav nekādas soda naudas?
 Astra V. Rīgā

 

Par nekustamo īpašumu iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā nevis no pārdošanas, bet no atsavināšanas – tātad no atdāvināšanas, ziedošanas, ieguldīšanas uzņēmumā. Nekustamā īpašuma atsavināšanu sauc arī par ienākumu no kapitāla pieauguma. Ja nekustamais īpašums saistīts ar saimniecisko darbību, nodokli aprēķina no saimnieciskās darbības, uzrādot šo darījumu attiecīgajos grāmatvedības reģistros un gada ienākumu deklarācijā. Nodokļa likmes ir atšķirīgas – kapitāla pieaugumam ir 15 %, bet saimnieciskajā darbībā – 25 % .

Ja abi dēli saimnieciskajā darbībā izmantoto nekustamo īpašumu – pamatlīdzekli –– atdāvina, tad jāievēro konkrētas likuma prasības.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, ieskaita:

• ieņēmumus no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas;

• ieņēmumus no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

• pārpalikuma daļu, kuru saņem kā atbalstu lauku attīstībai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, ņemot vērā viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomu;

• summas, kas saņemtas soda naudas veidā;

• citus saimnieciskās darbības ieņēmumus.

 

Ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.6 panta pirmo daļu, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis.

 

Atdāvinot pamatlīdzekli, ieņēmumi neveidojas. Rodas tikai zaudējumi no pamatlīdzekļa atsavināšanas – atdāvināšanas pamatlīdzekļa atlikušās vērtības apmērā. Zaudējumus grāmatvedībā uzrāda kā izdevumus.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta ceturtā daļa nosaka, ka ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos neieskaita izdevumus, kas atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5. pantam nav uzskatāmi par tādiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Tātad jāpievērš uzmanība šā likuma nosacījumiem.

Likuma 5. pantā teikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām (…) un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

Tātad var uzskatīt, ka dāvinājumi ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Atliek tikai noskaidrot, kā šo dāvinājumu uzrādīt grāmatvedības reģistros (pamatlīdzekļa uzskaites kartiņā un saimnieciskās darbības ieņēmumu – izdevumu žurnālā). Pamatlīdzekļa uzskaites kartiņā atdāvinātā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību norāda saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka likuma ” Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanu. Saimnieciskās darbības ieņēmumu – izdevumu žurnālu kārto, ievērojot Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.

 

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.

 

Saimnieciskās darbības gada ienākumu deklarāciju aizpilda pēc Ministru kabineta “Noteikumiem par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”. Pamatlīdzekļa atdāvināšana saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu neietekmē.

Ja dāvinājumā saņemto pamatlīdzekli tālāk izmanto saimnieciskajā darbībā, to uzskaita saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” pamatlīdzekļa uzskaites kartiņā.

Ja pamatlīdzeklis iegūts kā dāvinājums, to var uzskaitīt tikai natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē). Ja saimnieciskajā darbībā izmantotais pamatlīdzeklis iegūts kā dāvinājums, kuru saņemot ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, šādu pamatlīdzekli uzskaita dāvinājuma līgumā norādītajā vērtībā. Pēc loģikas šāds pamatlīdzeklis būtu jāuzskaita pamatlīdzekļa kartiņā atlikušajā vērtībā, turpinot norakstīt nolietojumu, taču minētie Ministru kabineta noteikumi to neparedz.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+