Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. jūlijs, 2012
Drukāt

Daudzbērnu ģimenei vajadzīga kārtīga aka

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Oma, oma,” mazais Kārlēns nepārtraukti dīdās ap Ausmu, ķeras brunčos, kaut ko jautā, neskaidri izrunādams vārdus. Pagrūti uztvert teiktā jēgu, bet omai tas nesagādā grūtības. Viņa ātri atbild, un zēns apmierināts aizskrien. Mēs turpinām sarunu, taču Ausma Pone ik pa laikam uzmet ašu skatienu zēnam.

 

Piecgadīgais puika ir kustīgs kā ūdenszāle. “Hiperaktīvais bērns. Tādam nepieciešama īpaša uzmanība,” skaidro sieviete, kas kļuvusi par zēna aizbildni.

Kārlis ģimenē ienācis, kad viens no Ausmas Pones dēliem draudzējies ar zēna mammu. Vēlāk attiecības izjukušas. Taču puišeli Ausma paguva iemīļot kā savu bērnu. Zēnam ir samērā smagi veselības traucējumi, tostarp aizkavēta intelektuālā attīstība.

 

Gluži kā Māte Terēze

“Gandrīz katru nedēļu dodamies uz Rīgu pie ārstiem. Vienā dienā pilnā narkozē viņam laboja zobus, citā reizē ar kompjūteru pārbaudīja galvas smadzenes, nupat apmeklējām logopēdu, problēmas ir lielas. Dakteri par mani smaida – es esot tikpat kā Māte Terēze,” stāsta Ausma. Zēna mammai viņa pateikusi – kamēr Kārlīša veselība nebūs daudzmaz kārtībā, projām nelaidīs. “Mamma puiku ieliks nedēļas dārziņā, bet katrs bērns tik ļoti ilgojas pēc savām mājām,” pārliecināta sieviete.

Viņas teiktajam ir jāpiekrīt, jo kurš cits, ja ne desmit bērnu mamma to zina vislabāk!

 

Ausma Pone kopā ar vīru Andri izaudzinājusi desmit, lai gan pasaulē laisti 11 bērni. Viena meitenīte traģiski gājusi bojā. Otram bērnam noteica šaušalīgu diagnozi – asins vēzis, bet vēlāk izrādījās, ka tā bijusi cita slimība, un viņu izglāba.

 

Kopš tās reizes, tiklīdz rodas problēmas ar veselību, ģimene palīdzību meklē pie Rīgas dakteriem. Ausma pateicas gastroenteroloģei Ārijai Marksai-Ēbelei, neiroloģei Baibai Norītei-Lapsiņai, psihoterapeitei Dacei Šķerkānei, tāpat ģimenes ārstei Santai Zaļmežai un feldšerei Ivetai Runcei. “Gan Santu, gan Ivetu kaut nakts vidū var traucēt, neatteiks, savu privāto laiku atvēlēs, pie speciālistiem nosūtīs. Tās ir supermediķes!” savus dakterus cildina piecu dēlu un piecu meitu māmiņa.

Vairākiem viņas bērniem, arī četrpadsmitgadīgajai mazmeitai, konstatēta celiakija, kas liedz uzturā lietot miltu izstrādājumus, arī maizi. Ģimenei vienmēr bijusi sava saimniecība. Tagad Ausma bērnu labad tur divas govis, lai pašiem būtu savs piens, krējums, biezpiens. Audzē suķus un tur vistas. Ziemai konservē gurķus un vismaz 300 – 400 trīslitru burkas ik rudeni saliek pagrabā.

Gribētu attīstīt saimniecību, bet viens no šķēršļiem ir zemes trūkums pie mājas. Šeit uz dzīvi pārcēlušies, kad zeme visriņķī jau bijusi sadalīta, pie mājas palikuši vien nieka 0,8 hektāri. 
Sešus hektārus piešķīra kilometra attālumā no dzīvesvietas. “Uz turieni un atpakaļ gotiņas nevarētu izvadāt. Labi, ka kaimiņš atsaucīgs, atļauj ganīt uz viņa zemes,” stāsta lielās ģimenes mamma.

 

Ūdeni pieved 
ar mucām
Lauciena5_TS_5

Tomēr vislielākās galvassāpes rada dzeramā ūdens trūkums. Pašreizējā aka, kas turklāt atrodas uz cita kaimiņa zemes, visas vajadzības nespēj nodrošināt. Šo ūdeni ģimene lieto ļoti taupīgi, izmanto tikai dzeršanai un ēdiena gatavošanai, bet lopiem ūdeni regulāri pieved ar mucām. “Kolhoza laikā te bija ferma 80 nobarojamiem buļļiem, un arī tad ūdeni veda klāt,” atceras Ausma.

Viņa ir pateicīga vīra, trīs dēlu un znota darba devējam – SIA “Dzimtene” vadītājam Jēkabam Spickum, kā arī Mārim Vītiņam, kas atvēl traktoru ar mucu ūdens pievešanai. Ģimene meklējusi ūdens āderes vietas savā zemes platībā, aicinājusi talkā pat rīkstniekus. Pēc viņu norādēm izrakuši četras akas, nomocījušies, bet diemžēl – bez rezultāta. Šajā apkārtnē arī citiem iedzīvotājiem ir problēmas ar dzeramo ūdeni, vienīgais risinājums esot dziļurbums. Kaimiņmājās tāds jau ir. Dziļurbuma ierīkošana izmaksātu vairākus tūkstošus latu. “Tukuma novada dome pusi no nepieciešamās summas – trīs tūkstošus latu – mums jau piešķīrusi. Bet vajadzīgi vēl otri trīs tūkstoši.”

Šobrīd Ausma Pone var tikai sapņot, ka reiz tomēr ūdens trūkums nebūs šķērslis, lai pavairotu lopu skaitu saimniecībā. Darbi, kas saistīti ar dārzu un lopiem, viņai ir ļoti tuvi. Vēl tagad atceras kolhozu laikus un milzīgās cukurbiešu plantācijas, ko ravēja visa ģimene, arī bērni. Tiesa, jaunā paaudze garās vagas piemin ar dalītām jūtām, toties tagad viņi nevairās ne no kāda darba. Dēli pieprot visu – savām rokām uzlika mājai jaunu jumtu, izbūvēja istabu bēniņstāvā, arī ar ūdens ievilkšanu nebūs problēmu – to visu paveiks pašu ģimenes spēkiem.

 

Bagāta ar bērniem, mazbērniem

Ausma Pone neslēpj – visi, uzzinot, ka viņai ir desmit bērnu, parasti apbrīnā izsaucas: cik jūs bagāta! Pati ir skeptiskāk noskaņota, jo neviens jau nezina, cik daudz pūļu un dažādu problēmu slēpj ikdiena. Abiem ar vīru Andri piešķirta invaliditātes 3. grupa, Ausmas invaliditātes pensija ir 61 lats, vīram nedaudz vairāk, abi turpina strādāt. Andris – kādreizējā paju sabiedrībā, tagad SIA “Dzimtene”. Savukārt Ausma ik rītu dodas uz Tukumu, uz SIA “Sakta”, kur strādā par apkopēju. Šūšanas firmas vadītājas Dzintra Kļaviņa un Larisa Kovaļevska esot ļoti pretimnākošas, saprotošas. Bez viņu atbalsta nebūtu iespējams ne aizvest bērnus pie dakteriem, ne nokārtot citas lielajai ģimenei būtiskas lietas.

Gandrīz visi ģimenes bērni palikuši vecāku pajumtē. Ausma savējos aizbildina – māja tik liela, grēks būtu, ja tā paliktu tukša. Bērni šobrīd ir vecumā no 14 līdz 34 gadiem. Vecākie ir precējušies, ģimenē ieveduši savas otrās pusītes – vedeklas un znotus. Ausmai nu ir 11 mazbērni un Kārlis, bet kopā šajā mājā, kur savulaik darbojusies gan skola, gan kara hospitālis, tagad mitinās 28 cilvēki.

 

Zupas katls 
vienmēr uz plīts

Vai visas saimnieces stāv pie vienas plīts? Ausma smej, ka katrs var gatavot, ko un kā grib, bet viens noteikums gan esot dzelžains – pulksten 16 pēcpusdienā, kad bērni atgriežas no skolas, zupas katlam jābūt karstam. Pagaidām viena no vedeklām ar savu mazulīti dzīvo mājās, viņa uztaisa pusdienas, spainis kartupeļu jau laikus samizots.

 

Runājot par ģimenes budžetu, mamma neslēpj, ka visvairāk naudas tiekot tērēts pārtikai. Ausma pārmet Labklājības ministrijai, kas skaita tikai ģimenes ienākumus, taču neņem vērā tik prāvas ģimenes tēriņus – cik maksā elektrība, apkure, datorus arī vajag, par internetu jāmaksā.

 

“Pēc ienākumiem mēs varētu būt trūcīgā vai maznodrošinātā ģimene, bet mums ir divas mašīnas, tātad nekas nepienākas! Bet kā nokļūtu darbā, ja katram jādodas uz savu pusi?”

Toties gandarījums ir mazbērni. Reiz vedekla cep kotletes, bērns karstu rociņās nevar paņemt, ieliek jakas stūrītī un uznes augšā – ome, viena tev un opim otra. Neaizmirst vecvecākus. Opim pērn svinēta 55 gadu jubileja, visvairāk lustējās gados jaunākie – kā viņi dejoja balles dejas! Mazbērni jautā – kad atkal varēsim izdancoties? Ausma pagaidām klusē, bet viņai nākamgad pavasara pusē arī būs 55. dzimšanas diena.

 

Projekts

“Ūdens 28 cilvēku ģimenei”

2012. gada maijā Ausma Pone vērsās pēc palīdzības “Ziedot.lv”. Ģimenē ir 13 pieaugušie un 14 bērni līdz 18 gadu vecumam. Neskatoties uz bezdarbu lauku reģionos, šajā ģimenē visi pieaugušie strādā un savai iztikšanai nopelna.

Rūpes par lielo bērnu pulku, no kuriem vairākiem ir celiakija, kas prasa papildu rūpes un speciālu ēdināšanu, neļauj ģimenei iekrāt trūkstošos Ls 2966,82, lai veiktu dziļurbumu.

 

Mēs varam palīdzēt ziedojot, lai ģimene varētu tikt pie ūdens savā mājā:

zvanot pa ziedojumu tālruni 90067009 (maksa par zvanu – 1 lats);

ziedojot ar internetbankas palīdzību, portālā www.ziedot.lv projektam “Ūdens 28 cilvēku ģimenei”

bankas kontā: Fonds Ziedot, Reģ. Nr 40008078226, bankas kods: HABALV22, konta Nr. LV95HABA0551006150241, norādot “Ūdens 28 cilvēku ģimenei”;

l iegādājoties kādu no īpašajiem otrreizējās pārstrādes 
garšvielu traukiem “Maxima XX” un “Maxima XXX” veikalos (vairāk par garšvielu trauku kolekciju www.laimigailatvijai.lv);

l ziedojot ziedojumu kastītēs “Maxima” veikalos visā Latvijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+