Foto – LETA

Demonizētais Salaspils tēls jāmazina. Saruna ar vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Rudīti Vīksni 46

Kopš vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas “Aiz šiem vārdiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941 – 1944” grāmatas iznākšanas pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, tātad var jau runāt par pirmo reakciju. Prognozējami, ka tā bijusi visai vētraina no Krievijas un krievvalodīgo mediju puses, kaut, pēc U. Neiburga vārdiem, nopietnu pretargumentu līdz šim nav bijis. “Ja kāds turas pie padomju “patiesībām”, tad tā ir šī cilvēka izpratnes problēma. Mūsu vienīgais mērķis ir akadēmiski izpētīt Salaspils nometnes vēsturi. Mēs to nepārrakstām, mēs to pirmo reizi uzrakstām. Pirms par to runāt, jāsaprot, ka Salaspils bija nacistu režīma Latvijā izveidota represīva nometne, kurā notika noziegumi, kur cilvēki tika pazemoti, sisti, turēti pusbadā. Salaspils bija liela traģēdija, taču padomju okupācijas laikā nometnes vēsture netika akadēmiski pētīta,” ievadam teic vēsturnieks. Gan Uldi Neiburgu, gan viņa kolēģi Rudīti Vīksni aicināju uz sarunu “Latvijas Avīzes” redakcijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

– Kura jautājuma izvērtēšana jums kā Otrā pasaules kara sarežģīto notikumu skaidrotājiem Latvijā šķiet jutīgāka, sarežģītāka – leģionāri vai Salaspils nometne? Ne jau velti 16. martā pie Brīvības pieminekļa mana arī svītrainās cietumnieku drānās tērptus…

U. Neiburgs: – Ar Salaspili vajadzētu būt vienkāršāk, ja cilvēki gribētu ieklausīties faktos un argumentos, ko esam atraduši. Mēs nevienā vietā nenoliedzam nometnes noziedzīgo raksturu, tās šausmas, kas tur notika. Salaspils un leģions ir vienlīdz nozīmīgi temati, un ar leģionu pavisam noteikti gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski manipulē. Kā būs ar Salaspili – redzēsim. No vēsturnieka viedokļa ir pat interesanti paraudzīties, vai Salaspils nometnei ir kāda saistība ar leģionu. Īstenībā tur bija ieslodzīti arī sodītie policijas bataljonu un leģionu karavīri. Ne tikai latvieši, arī igauņi un citu tautību. Apsardzē gan neviens leģionārs nebija. Bija Arāja komandai piederīgie, 20. policijas bataljona rota un vēlāk lietuviešu policisti. Ar Kārli Kangeri Maskavā, Krievijas Kara arhīvā Vācu trofeju dokumentu nodaļā atradām tieslietu virsleitnanta Voldemāra Zāmuela sūdzību latviešu un vācu iestādēm par to, cik slikti Salaspils nometnē izturas pret sodītajiem leģionāriem. Zāmuels bija ieradies Salaspils nometnē neoficiālā inspekcijā un mēģināja protestēt. Leģiona gadījumā jāatspēko propagandas mīti, ka leģionāri bijuši “kara noziedznieki”. Salaspils gadījumā mums drīzāk jāmazina Salaspils demonizētais tēls par “100 tūkstošiem bojāgājušo”, jādod tā stāsta daļa, kas līdz šim nav dota – par ieslodzītajiem pretošanās kustības dalībniekiem, karavīriem, lietuviešu virsniekiem, arī darba kavētājiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēki jau atzīmējuši, ka ar savu darbu esam padarījuši notikušo saprotamāku, noņēmuši tos propagandas un ideoloģijas uzslāņojumus. Tas ir kā sniega bumbai, kas veļas no kalna – nav vairs redzams, kas atrodas iekšpusē, tikai tas, kas aplipis apkārt. Kopš grāmatas iznākšanas interneta vietnēs lasītas gan pateicības, gan lamas, taču lielākā daļa grāmatu vēl nemaz nav izlasījuši. Es tomēr aicinātu cilvēkus, pirms viņi izsakās, ar to iepazīties. Tīri no profesionālā viedokļa mēs varam diskutēt tikai ar tādiem. Protams, grāmatā neesam atklājuši pilnīgi visu, jo zināms taču, ka Salaspils nometnes arhīvs nav saglabājies.

Ja kādam ir mājās dokumenti vai fotogrāfijas, kas saistāmas ar Salaspils nometni, arī no 50. – 60. gadiem, lūdzu, sazinieties ar mani Okupācijas muzejā. Bija pārmetoši komentāri, ka nometnes apsardzei esot veltītas tikai dažas lappuses, kamēr citiem tematiem vairāk. Jāsaprot, ka ziņu daudzums par Salaspili ir nevienmērīgs. Par vienu lietu varam pateikt vairāk, par citu – mazāk. Vai arī par Salaspilī ieslodzītajiem bērniem un kopējo bojāgājušo skaitu… Mēs kā vēsturnieki būtu priecīgāki, ja Salaspils arhīvs, statistikas dati nebūtu iznīcināti un mums nenāktos likt visu kopā pa mazam mozaīkas gabaliņam. Tagad mums jārestaurē patiesā aina un vienlaikus jānoņem šīm lietām padomju propagandas uzslāņojums. Ir arī temati, par kuriem līdz šim vispār nav rakstīts. Piemēram, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un leģionāri nometnē.