Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. decembris, 2015
Drukāt

Dzimstībai 2% no iekšzemes kopprodukta? (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vajadzēja Krievijai sākt karu Ukrainā, lai Latvijas varas vīri un sievas būtu spiesti atjēgties, ka valsts aizsardzībai tomēr nāksies atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kam jānotiek, lai tādu pašu ciparu piešķirtu dzimstības veicināšanas pasākumiem valstī, kurā gandrīz ceturtdaļgadsimtu cilvēki vairāk nomirst nekā piedzimst?

Vairākums Eiropas Savienības valstu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai tērē vidēji no 2 līdz 2,5% no IKP, par svarīgāko izvirzot principu, lai ģimenes ar bērniem nenonāktu uz nabadzības sliekšņa. Latvija šiem pasākumiem velta no 1,2 līdz 1,4%. Lai gan 2014. gads mūsu valstī izcēlās ar dzimušo skaita pieaugumu, šā gada deviņos mēnešos dzimstības temps atkal ir samazinājies.

“Mājas Viesa” jautājums – vai esat par vai pret 2% no IKP demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā?

 

PAR

Foto: LETAFoto: LETA

Demogrāfs Ilmārs Mežs.

Ilmārs Mežs, demogrāfs: Tā ir civilizētas Eiropas valsts norma. Ja Latvija sekotu kaut vai Igaunijas un Lietuvas piemēram, kuriem šis skaitlis ir tuvu 2%, arī pie mums turpinātos dzimstības pieaugums. Nesagaidu, ka mēs 2% no IKP varētu sasniegt vienā vai dažos gados, vismaz vajadzētu turpināt pēdējo trīs gadu virzību ar vērā ņemamiem uzlabojumiem.

Taču 2016. gada budžeta projekts pretēji valdības deklarācijā paustajam, ka ģimeņu ar bērniem labklājība un nabadzības risku mazināšana ir prioritāri, drīzāk ir antidemogrāfisks, jo divos svarīgos punktos pat pasliktina situāciju.

• No nākamā gada valsts līdzās pašvadībām vairs daļēji nekompensēs izdevumus par privāto bērnudārzu. Tas nozīmē, ka ar 1. janvāri vairāki tūkstoši ģimeņu, kuru bērni netiek pašvaldību bērnudārzos un apmeklē privātos, būs spiesti par to maksāt no 100 līdz 150 eiro vairāk, t. i., līdz šim maksāto valsts daļu. Ģimenēs, kas to nevarēs atļauties, kāds no vecākiem būs spiests atteikties no darba, lai paliktu ar bērnu mājās. Samazināsies ģimeņu ienākumi, daļai vecāku būs jādodas uz pašvaldību pēc sociālās palīdzības.

• Jaunajā budžetā solītais neapliekamā minimuma palielinājums palīdz tikai mazo algu saņēmējiem, kuriem nav bērnu. Ja salīdzinam divas ģimenes – vienu bez bērniem un otru – ar, redzams, ka pirmā katru mēnesi saņems noteiktu summu papildus, bet otra, ņemot vērā jau noteikto neapliekamo minimumu par bērnu, papildu atvieglojumus neizjutīs.

Latvijā divas lielākās grupas ar augstāko nabadzības risku ir vientuļie vecāki ar vairākiem bērniem un daudzbērnu ģimenes. Nespēju saprast, kāpēc Finanšu ministrija, ignorējot visus sociālo partneru un ekspertu iebildumus, tomēr izvēlējās modeli, kas palīdz vientuļniekiem, bet nepalīdz bērniem.

Pret

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kārlis Šadurskis

Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs: Par principu, ka bērnu pabalsti un atbalsts augs gadu no gada, es absolūti nešaubos, bet pateikt, kurā brīdī varētu būt 2% – tad man jābūt Delfu orākulam.

2016. gada budžeta pieaugumu ir paņēmusi drošība, līdz ar to jaunus, finansietilpīgus pasākumus demogrāfijas stiprināšanai mēs tajā nevarējām atļauties. Tā ir realitāte.

Attiecībā uz līdzfinansējumu, ja bērns apmeklē privāto bērnudārzu, – jau pirms trīs gadiem visiem bija skaidrs, ka no valsts puses tas būs terminēts pasākums. Daudzas pašvaldības ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju pieplūdumu nespēja nodrošināt bērnus ar pirmsskolas izglītības iestādi, tāpēc valsts daļēji uzņēmās šo pašvaldības funkciju un līdzfinansēja to no sava pamatbudžeta. Šis periods ir beidzies, un valdība ir sagatavojusi normatīvo regulējumu, kādā veidā pašvaldībai, ja tā nevar nodrošināt bērnus ar pašvaldības bērnudārzu, jāsniedz vecākiem finansiālais atbalsts par privāto bērnudārzu vai, ja tas nav pieejams, par aukļu dienesta pakalpojumu. Ministru kabineta noteikumiem par metodiku un aprēķinu kārtību, kādā veidā katra pašvaldība izrēķina vidējo nepieciešamo atbalstu ģimenei, jābūt gataviem līdz nākamā gada 1. janvārim. Naudas šīs funkcijas realizēšanai pietiek, jo 2016. gada budžets pašvaldībām summāri pieaug teju par 100 miljoniem eiro. Un, ja kāda ģimene cietīs, tas ir tikai un vienīgi pašvaldības neizdarības vai intereses trūkuma dēļ.

Par valdības piedāvājumu piecu gadu laikā pāriet uz diferencēto neapliekamo minimumu paralēli tika diskutēts otrs variants, ka nākamgad palielinām nevis neapliekamo minimumu, bet atvieglojumus par bērniem – katram sanāk ap 7 eiro mēnesī. Šobrīd Saeimā tiek diskutēts, pa kuru ceļu iesim, man ir sajūta, ka deputātu vairākums varētu nosliekties par labu bērniem. Pats balsošu par šo variantu.

 

demogr

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Piecos gados iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par 41 tūkstoti cilvēku uz dabiskā pieauguma samazinājuma rēķina (nomirst vairāk nekā piedzimst). Bet politiķi un visādi eksperti tikai stāsta, ka
    samazinājums notiek vienīgi uz emigrācijas rēķina. Ja tā mazliet paironizē, tad zināma taisnība jau ir, tikai šī emigrācija notiek vairāk uz kapu kalnu, nekā uz Īriju. Tie ir satraucoši skaitļi, jo tauta iet mazumā. Un atkal, kā jau tas pierasts, visā vainojam materiālos apstākļus un naudas trūkumu. Bet īstenība slēpjas pavisam citur: negribam noņemties ar bērnu radīšanu un audzināšanu, jo vairāk laika gribam veltīt sev – karjerai, ceļojumiem, izklaidēm. Liekas rūpes un liekas mutes nav vajadzīgas, esam kļuvuši racionālāki. Apstākļi ir tikai ērts iegansts un aizsegs. Par to liecina fakts, ka arī konkrētos apstākļos daudzas ģimenes audzina 3-4 un vairāk bērnus un nemaz tā nežēlojas par sliktajiem apstākļiem. Ir jāievieš, kā pēckara laikā bezbērnu nodoklis, jo šodienas jaunie cilvēki reproduktīvā vecumā arī novecos un gribēs, lai viņus uztur jaunā paaudze. Sabiedrības atražošana nav tikai mana gribēšana vai negribēšana, bet arī pienākums pret valsti un sabiedrību, ja vien gribam pastāvēt kā tauta.

  2. Izklausās jau ciniski: bērnus radīsim par naudu! Valsts iedos 2% no budžeta un sievietēm radīsies iespēja tikt pie 3 bērniem. Bet kur tad paliek ģimene, vai tā nav jāstiprina? Kā ģimenes cilvēku ievēl par deputātu vai ieceļ amatā, tā viņš pamet veco sievu un skatās pēc jaunākas. Tā teikt, rāda priekšzīmi pārējiem! Lai valsts piemaksā par bērnu radīšanu, bet kas no viņiem izaugs? Vai bērniem būs tēvs un māte – vide, kurā izaug normāls cilvēks, tas te nevienu neinteresē. Sava egoisma, bezatbildības un iedomātās brīvības vārdā šķiras kādi 60% laulāto, bet citi vispār neprecas. Varbūt vispirms jāmaksā par to, ka bērnam ir normāla ģimene un tad jau arī tie bērni radīsies.

  3. Kādus vēl tur % ?
    Sanāks iekšā tādi, kam bez % birs laukā pa 12 metienā !
    Lai paliek ko dalīt varas bāliņiem !
    Tie mums tie trūcīgākie…

  4. Nejūtu valstisko interesi bērnu skaita palielināšanā.Kur tā ir?
    – Laulību balstīšanā un nevis izdevigi formēt kaut kādas partnerattiecības.
    – Jaunlaulāto balstīšana ar dzīvokļu programmu , kaut valsts īres dzīvokļi un ne komerc.
    – Pieejami bezmaksas bērnudārzi, kaut par pirmo vel jāmaksā, par otro puse, trešajam jau par brīvu.
    – Māmiņām un nedaudz arī tētiem bērnu skaitu pieskaita pie pensijas , kaut nedaudz- pirmajam ir otrajam jau vairāk un trešajam vel vairāk. Lai drošš skats nākotnē un ar bērniem lielas algas nesapelnīsi …
    Tā to varētu turpināt, bet valstiskā interese – laikam tikai mozaīka un tās zīmēšanās – tur bērnu nav un redzot māmiņas ar 3 bērniem sākas nervoza drebēšana. Tāpēc arī nav balstīšana.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (31)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+