Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. decembris, 2015
Drukāt

E-paraksts – laika un naudas ietaupīšanai (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Jau gandrīz desmit gadus Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja lietot elektroniskā paraksta pakalpojumu, kura galvenā funkcija ir vienkāršāka un ērtāka dokumentu parakstīšana starp uzņēmumiem. Kaut arī pavisam nesen Latvijā izdarīja desmit miljono e-parakstu, lielākajai iedzīvotāju daļai tā joprojām ir tumša un nepazīstama bilde. Kas ir e-paraksts, kas nepieciešams tā lietošanai un kā tas atvieglina dzīvi?

2006. gada 4. oktobrī pirmo e-parakstu uz dokumenta atstāja ne viens cits kā tā laika premjers Aigars Kalvītis, kurš parakstīja valdības gada 50. sēdes protokolu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), kas ar e-paraksta attīstīšanu un kūrēšanu nodarbojas joprojām.

 

Kas tas ir?

Vienkāršiem vārdiem – e-paraksts ir cilvēka individuāls paraksts elektroniskajā vidē, kuram ir juridisks spēks. Tas ir ekvivalents labi zināmajam pases parakstam, bez kura joprojām nu nekādi nevar iztikt, taču e-paraksts atvieglina tieši elektronisku dokumentu – rēķinu, līgumu, iesniegumu u.c. – parakstīšanu. Šāds e-paraksts nav ne ar ko sliktāks vai vājāks par rakstisko parakstu, jo e-parakstam ir tāds pats juridiskais spēks kā rakstiskajam. Vienīgi jāatceras, ka e-paraksts zaudē juridisko spēku, ja to izprintē. Tāpat jāņem vērā, ka komunikācijā ar valsts un pašvaldību iestādēm jālieto laika zīmogs, kas elektroniski fiksē un apliecina konkrētu dokumenta parakstīšanas laiku.

 

Kas vajadzīgs tā lietošanai?

Atšķirībā no rakstiskā papīra, kam nepieciešams vien izprintēts dokuments un pildspalva, lai veiktu e-parakstu, sākumā nepieciešams krietni vairāk darbību, ieskaitot autentificēšanos portālā “e-paraksts.lv”, bez kura starpniecības e-parak­stīšanos veikt nevarēs. Pašlaik Latvijā ir pieejami trīs dažādi e-paraksta nesēji:

Pirmkārt, e-paraksts elektroniskajā identifikācijas kartē (eID). Tā izgatavošana prasa dažas dienas, bet ar aktivizētu e-paraksta sertifikātu lietotājs iegūst 120 bezmaksas parakstīšanās reizes. Privātpersonām ar šādu apjomu vajadzētu iztikt diezgan ilgu laiku. Savukārt, ja bezmaksas reizes tiek iztērētas, par katru nākamo reizi jāmaksā 41 cents. Lai lietotu eID, datorā jāinstalē speciāla programma “e-parak­stītājs” un jāiegādājas viedkaršu lasītājs (ap 7 eiro). eID kartes iegādes cena ir 14,23 eiro, un tās derīguma termiņš ir pieci gadi.

Otrā iespēja ir e-paraksts 5G viedkartē, kas gan pie­ejams vien juridiskām personām, un par izmantotajām e-paraksta reizēm uzņēmums ik mēnesi saņem rēķinu. Viedkarte juridiskajām personām maksā 52 eiro. Tās derīguma termiņš – 5 gadi.

Trešā un demokrātiskākā iespēja ir virtuālais e-paraksts, kurai nav nepieciešama “e-parakstītāja” programma. Tā lietošanai nepieciešams tikai dators un interneta pieslēgums, un ar to var parakstīt vien dokumentus. Virtuālā paraksta abonēšanas maksa gadam ir 9,95 eiro vai arī var parakstīties, par vienu reizi maksājot 41 centu.

Pie nepieciešamībām jāmin arī LVRTC ieteikums izmantot “Internet Explorer” pārlūku, lietojot e-parakstu. Dīvains ieteikums, zinot, ka šī pārlūka popularitāte arvien krītas un tas nav tik vienkārši lietojams kā konkurentu pārlūki.

 

Kur to var lietot?

E-parakstu visbiežāk saziņā izmanto valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu noteikts pieņemt dokumentus, kas parakstīti ar elektronisko parakstu. Lielākoties e-parakstu lieto, lai iesniegtu notariāli apstiprinātus dokumentus. Tāpat e-parakstu lieto, lai reģistrētu jaunus uzņēmumus un tajos veiktās izmaiņas. Arī izziņas un komercķīlu reģistrācija iespējama ar e-parakstu. Tas noder arī iesniegumiem valsts un pašvaldību iestādēs, lai pieteiktos slimību, bērna kopšanas, ģimenes un citiem pabalstiem, darījumiem ar komercbankām, kā arī autentifikācijai dažādos portālos, piemēram, “latvija.lv”, Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā, “draugiem.lv”, “manabalss.lv” u. c.

 

Ieguvumi, lietojot e-parakstu

Lielākie ieguvumi, izmantojot e-parakstu, ir saistīti ar laika un naudas ietaupījumu. Nav nepieciešams doties pie notāra, lai iegūtu dokumenta apstiprinājumu. Turklāt tas arī maksā zināmu naudas summu. Tāpat jāņem vērā ceļa izdevumi, lai nokļūtu vietā, kur jāparaksta attiecīgie dokumenti. Tas aizņem gan ievērojamu mums dārgo laiku, gan jāpierēķina izmaksas, kas veidojas, braucot ar automašīnu vai sabiedrisko transportu. Tāpat kā viens no e-paraksta plusiem jāmin tā drošība, jo tas aizsargāts ar unikālu PIN kodu, kuru zina vienīgi tā īpašnieks. Visbeidzot, e-paraksts saudzē vidi, jo netiek tērēti dabas resursi, kancelejas preces un drukas izejmateriāli.

 

Cik daudzi lieto e-parakstu?11_Auto_Tehnika_11

Kā norādīja LVRTC mārketinga daļas vadītāja Vineta Sprugaine, laikā no 2006. līdz 2009. gadam parakstīja nedaudz vairāk par 400 000 dokumentu, kamēr šobrīd ik dienu e-parakstu lieto no 8000 – 12 000 reižu. Tādā apjomā 400 000 reizes var sasniegt apmēram pusotrā mēnesī. Kopumā kopš e-paraksta ieviešanas Latvijā tas lietots vairāk nekā 10 miljonu reižu, un to reģistrējuši apmēram 200 000 iedzīvotāju, taču aktīvi to lieto vien 15% (30 000) no šī skaita.

V. Sprugaine norāda, ka vidējais e-paraksta lietotājs ir persona no 20 līdz 40 gadiem un, kas interesanti – vairāk nekā puse no aktīvajiem e-parakstītājiem ir sievietes. Aktīvākais eID lietotājs šogad parakstījies jau 500 reizes, bet virtuālā e-paraksta lietotājs pat 1700 reizes.

 

Nākotnes plāni

Kā norāda V. Sprugaine, tuvākajā laikā paredzēts ieviest jaunu platformu, kas padarīs ērtāku un vienkāršāku e-paraksta saņemšanu, lietošanu un datora sagatavošanu. Uzņēmējus interesēs arī pārrobežu dokumentu aprites pielāgošana, lai lietotāji sev ērtā laikā var izlasīt un parakstīt arī citu ES valstu dokumentus. Visbeidzot, pēdējais uzlabojums, pie kura tiek strādāts, – e-parakstam jāsāk dzīvot arī mobilajās iekārtās.

 

TOP 10 e-paraksta lietotāji 2015. gada oktobrī
Vieta Uzņēmums/iestāde
1. Valsts ieņēmumu dienests
2. Rīgas dome
3. VMF Latvia
4. LR Uzņēmumu reģistrs
5. Baltijas apdrošināšanas nams
6. Latvijas Valsts meži
7. IF apdrošināšana
8. Tiesu administrācija
9. Valsts zemes dienests
10. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

 

Pieredze

Jānis Palkavnieks, “draugiem.lv” sabiedrisko attiecību speciālists, aktīvs e-paraksta izmantotājs: “E-paraksts ir ārkārtīgi noderīgs pakalpojums. Esmu gan skatījies zemesgrāmatu, gan lietojis internetbanku. Jāatzīst gan, ka banka līdz galam nestrādā. Lietoju “Mac” datoru un “Safari” pārlūku. Bankā ieiet varu, bet veikt maksājumus nevaru. Likt kā galveno pārlūku “Internet Explorer” ir muļķīgi, jo “Windows” lietotāji izvēlas vai nu “Mozilla Firefox”, vai “Google Chrome”, bet “Mac” lietotāji – “Safari” vai “Google Chrome”. Mums “draugiem.lv” ir iespēja verificēt savu profilu ar e-parakstu un no “draugiem.lv” profila izdarīt balsojumu “manabalss.lv”. Vienmēr gribētos, lai strādā labāk, ērtāk un kvalitatīvāk, LVRTC cilvēkiem vēl ir daudz darba, bet tas, ka vari piedeklarēties un izdarīt lietas, kuras citādi aizņemtu daudz laika, ir nenovērtējami. Jo būs vairāk iespēju, jo būs vairāk lietotāju, bet valstij saku paldies par šādu iespēju. Pirms apmēram 15 gadiem pirku pirmo dzīvokli un bija jāiet uz zemesgrāmatu, jāizņem izziņa un jānes uz Valsts zemes dienestu vai otrādi – tas bija supermuļķīgi, un tagad no tā var izvairīties. Ja neesi uzņēmējs, diez vai gada laikā tās 120 reizes paspēs iztērēt. Par vienu reizi samaksāt 42 centus ir lētāk nekā braukt uz vajadzīgo vietu. E-talons maksā trīsreiz vairāk.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kāpēc 2015.gadā par eparakstu ir jāmaksā? Tam nav nekāda pamatojuma un maksa kavē paraksta izmantošanas izplatīšanos, kā arī kopumā cilvēku prasmi apieties un interesi par mūsdienu tehnoloģijām. Tas, savukārt, atstāj iespaidu uz valsts kopējo konkurētspēju.
    Parakstam ir jābūt lietojamam dažādos pārlūkos.

  2. Tas viss ir pārāk sarežģīti parastai tautai. Domāts laikam biznesa taisīšanai dažiem taukmūļiem, kā te jau teica. Lai to e-paraksu apgūtu jāiziet kursi kuri arī maksā apaļu summiņu.

  3. Diemžēl, kopš savā datorā pārgāju uz Windows 10, e parakstu nevaru lietot. Visi tā sertifikāti tiek gan atpazīti, taču tālāk nekas nenotiek.

  4. 2 lietas, kas jādara:
    1) jābūt bezmaksas. Igauņiem ir, un viņiem ir visveiksmīgākie e-pakalpojumi pasaulē. Pamatojuma maksai nav. Pirmās versijas Latvijā izgāzās tieši tāpēc, ka bars ar taukmūļiem sadomāja kāst lielo piķi.
    2) jābūt kros-platformu. Teica jau tautietis rakstā – jāstrādā uz Linux, Android, Aplle un varbūt pat uz Windows… Kā var mūsdienās taisīt Win only risinājumu goda vārds nesaprotu. Nu nav smadzeņu galvā.

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Uzmanību, šoferīši! Rīt darbu uzsāks vēl 20 stacionārie fotoradari; arī Grobiņā, Līgatnē, Rubenē (3)Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvija autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari.
Draugiem Facebook Twitter Google+