Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. augusts, 2014
Drukāt

“Embargo” skartos sola atbalstīt (6)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Jānis Dūklavs pirmdien informēja, ka visi aprēķini par nepieciešamo atbalsta apjomu nozarei iesniegti Finanšu ministrijā un notiek to saskaņošana. Ja valdība atbalstīs finansējuma piešķiršanu, tad tas būšot “pāris nedēļu jautājums”, lai to saņemtu katrs ražotājs. Atbalstu saņems katrs piena kvotas īpašnieks, kas nodod pienu pārstrādes uzņēmumiem. Zemkopības ministrs gan pieļāva, ka šis atbalsts var netikt sniegts līdz gada beigām, jo pa vidu “ir dažādi politiski pasākumi”, ar to, visticamāk, domājot Saeimas vēlēšanas.

“Uzskatām, ka ne tikai tie uzņēmumi, kas tieši skarti ar aizliegumu eksportēt lauksaimniecības produkciju, bet visa piena nozare ir lielākā cietēja. Jo govis ir jāslauc katru dienu, piens jānodod katru dienu. Tāpēc vēršamies valdībā pēc līdzekļiem ciltsdarba atbalstam, kur aprēķināti vairāki scenāriji cenu samazinājumam. Proti, par pašizmaksu 25 – 27 centi par litru ar maksimālo samazinājumu 20 eiro centi atbalstam nepieciešami 13,9 miljoni eiro līdz jaunajam gadam,” klāstīja ministrs.

Vairāki pasākumi 


Tāpat Lauku atbalsta dienests piedāvā tiem uzņēmējiem, kam tas būs reāli vajadzīgs, attālināt projektu realizācijas termiņu un iespēju sadalīt maksājumus pa kārtām. Lauku attīstības fondā atbalsts palielināts līdz vienam miljonam eiro.

Paredzēts, ka kredītprocentu dzēšanas atbalstu piemēros arī apgrozāmajiem līdzekļiem.

Zemkopības ministrija arī vienojusies ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai dienesta īstenotie pasākumi attiektos uz visu nozari, ne tikai uz četriem pieciem uzņēmumiem. Tiem uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās, paredzēts nodokļu atmaksas termiņa pagarinājums un soda procentu vai nokavējuma naudas atlaišana. Līdz šim tikai daži uzņēmumi esot interesējušies par šiem pasākumiem, zināja teikt ministrs.

ZM jau vērsusies Eiropas Komisijā ar prasību atjaunot eksporta kompensācijas un valsts intervenci un privāto uzglabāšanu tiem produktiem, uz kuriem vērstas Krievijas sankcijas. Latvija pieprasījusi EK palielināt valsts intervencē iepērkamo produktu apjoma limitus, paaugstināt intervences iepirkuma cenas. Tāpat izskanējis aicinājums atcelt soda naudas piemērošanu par pārsniegto piena kvotu pēdējā kvotas gadā, lai samazinātu jau tā smago finansiālo slogu, ko Krievijas sankcijas varētu radīt piena ražotājiem.

Mainīs nosacījumus


Runājot par iepirkumiem, ministrs atzina, ka koalīcijas partneri jau piekrituši mainīt vairākus nosacījumus iepirkumu veikšanai. Proti, paredzēts celt iepirkumu slieksni no četriem tūkstošiem eiro līdz 40 tūkstošiem, lai uz to varētu pretendēt maza un vidēja mēroga iestādes. Tāpat radīti ieteikumi, kā pareizi veidot iepirkumus, lai tie nav lielā pakā, bet būtu atsevišķi izdalīti produkti. “Šobrīd ir iespēja sadalīt šos produktus un iepirkt tos atsevišķi. Tāpat spēkā ir kritēriji par “Zaļo karotīti” un citi. Viss ir atkarīgs no mūsu pašu cilvēkiem, iepircējiem. Tas attiecas arī uz mūsu valsts iestādēm,” tā ministrs.

Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kāpēc jau līdz šim netika veicināts vietējo ražotāju produktu noiets valsts un pašvaldību iepirkumos, ministrs atzina, ka “ir darīts un pašvaldības to zina, jo absolūti lielākais vairākums iepirkumu ir pašvaldību jautājums”. Pašvaldība var pateikt, ka mums ir izdevīgi, lai mūsu bērni ēstu veselīgu un labu pārtiku, uzsvēra ministrs. Arī Eiropas Komisija neko nevarot pārmest par iespējamo protekcionismu, jo tā darot arī citas valstis. “Ja ir pareizi noformēta iepirkuma dokumentācija tam, ko iepērkam, mums nevar pārmest. Kāpēc svaigi dārzeņi būtu jāved no Polijas, tur nekas svaigs nav palicis pāri. Bet reāli tas notiek, jo mums līdz šim bijis tikai viens rādītājs – cena. Šobrīd mēs spiežam uz kvalitāti,” skaidroja ministrs. Jau drīzumā varētu kļūt zināmi tehniskie parametri, kā dārzeņu ražotājiem izmērīt zaudējumus. J. Dūklavs zina teikt, ka tomātu audzētāji var saņemt 27 eiro par 100 kg.

Lielāka skaidrība par atbalstu nozarei varētu būt pēc 5. septembra, kad Briselē notiks sarunas par Krievijas embargo radītajām sekām.

Gadījumā, ja Krievijas noteikto sankciju sarakstā nonāktu arī šprotes, valsts ciestu 38 miljonu eiro zaudējumus, sacīja J. Dūklavs, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai ministrijai ir plāns B gadījumam, ja šis saraksts tiktu paplašināts. Turklāt jāņem vērā, ka klāt nāktu vēl netiešā ietekme. Cik lieli zaudējumi tiktu nodarīti nozarei, šādu aprēķinu pagaidām nav, bet skaidrs, ka tas būtu briesmīgs sitiens valsts un sociālajam budžetam. “Mums jau bija piemērs ar “Liepājas metalurgu”, kur bez darba palika 2000 cilvēku, bet šajā gadījumā būtu runa par vismaz 20 000 cilvēku,” atzina ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Un kā ar pārējiem uzņēmējiem,kuri cieš zaudējumus ?Piemēram pārvadātāji…

  2. Zemnieki, neesat muļķi, jūs pārdodat pienu starpniekiem-spekulantiem, kuri to atkrejo, atšķaida ar ūdeni un pārdod pēc tam tālāk pa dārgo. Veidojiet kooperatīvus, savu piena produktu izplatīšanas tīklu, lai gala patērētājs bez starpniekiem varētu pa tiešo nopirkt jūsu produkciju! Esmu ievērojis šur tur Rīgā cilvēki stāv rindā, lai nopirktu īstu govs pienu, krējumu vai biezpienu. Neceriet, ka “jevropa mums palīdzēs”, viņi vispirms savējos atbalstīs un latvietis dabūs vien to, kas paliks pāri. Katram savs krekls tuvāks.

  3. Skatoties uz situāciju reāli. Mēs atrodamies krīzes situācijā un visai uzņēmējdarbībai arī ir jādarbojas kā krīzes situācijā. Saglābt aktīvus, apgrozāmos līdzekļus ļoti pārdomāti tērēt un pieturēt naudu krīzes pārvarēšanai. Dūklavs pareizi raksta un attaino reālo situāciju un atskaitās par to, kādas ir prognozes un ko var izdarīt. Tagad ir īstais laiks, lai varētu investēt un pārpirkt dažāda veida uzņēmumus, veidos korporācijas. Bet ir viens liels risks – pie robežas stāv kaimiņu karaspēks. Priekšā ir grūti laiki, galvenais ir izturēt šo periodu. Daudzi uzņēmumi izvēlas, da nav izvēles, bet strādā ar mazākiem zaudējumiem un izvēlas, paredz grimšanu pēc iespējas lēnāku, ilgtermiņā. Jo vienā brīdi var iestāties moments, kad viss beidzas un aiziet uzplaukums. Tie kas būs izdzīvojuši, tie arī varēs atsperties.

  4. cerēsim un gaidīsim, ka arī pats mazākais lauksaimnieks no tā kaut ko iegūs. Citādi uz priekšu izskatās, ka atbalstīs lielākoties tikai lielos, piem., MLA maksājumus par zemi nākamgad saņems tikai tie, kuri tiešmaksājumos saņem vismaz 5000 eiro, tātad viņiem pieder ap 50ha zemes. Tam, kurš strādā 5-35 ha, kā nav bijis nekā, tā arī nebūs, jo par VPM un zaļināšanas maksājumu varēs tikai (vēl labi, ja varēs) nopļaut zāli.
    Tāpat ir ar govju turētājiem – ja tev ir 2-5 govis, tu neko nesaņem, bet, ja vismaz 6-7, tad par katru govi ap 150 eiro plus maksājumu par pienu (ja nodots pāri 25 tonnām gadā). Ja saražosi 20 tonnas, tad tev nepiemaksās ne centa. Tāda izskatās taisnība mūsu ministra acīm!
    Ja jau maksā par 6 govīm un 25 tonnām piena, tad tiem, kuriem ir 7 govis un 30 tonnas piena, lai par pirmajām 5 govīm un 20 tonnām nemaksā neko – tāpat kā citiem. Tā būtu taisnība, bet mazos jeb nabagos neviens nekad nav vērtējis un nevērtēs! Diemžēl.

  5. Būtu labi, ka tā nauda nonāktu pie tiem cilvēkiem, kuri pārdod pienu starpniekiem, kuri braukā apkārt un vāc pienu, jo ne jau visiem zemniekiem ir iespēja aizvest to pienu uz pārstrādes vietām. Ceru, ka starpnieki neko neiegūs….

  6. Jaa, nu strunts par pienu, bet sprotes… 20000 darba vietu, 30 cik miljoni zaudeejumu, jaa saprotiet, ka LIEPAJAS metalurgs bij spicka!!!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+