×
Mobilā versija
Brīdinājums -14.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
7. februāris, 2018
Drukāt

FOTO: Salaspils memoriālā jauna ekspozīcija, brīva no ideoloģijas (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Piedaloties Latvijas valdības pārstāvjiem un ārvalstu diplomātiem, šodien tika atklāta Salaspils memoriāla jaunā ekspozīcija, kas tapusi aizvadītajā gadā un, kā tika uzsvērts runās, nu atbrīvo Salaspils nometnes stāstu no dažādiem ideoloģiskajiem uzslāņojumiem. Salaspils novada mēru Raimondu Čudaru citējot: “Šodien ir diena, kad mēs Salaspils nometnes stāstu izstāstām līdz galam, cik nu tas iespējams vēsturiski izpētīto liecību gaismā.”

Gada laikā, sadarbojoties Latvijas valdībai, Salaspils novada pašvaldībai, Daugavas muzejam un Latvijas Okupācijas muzejam, muzejā ir uzstādītas informatīvās planšetes, stendi, arī interaktīvais ekrāns, kas vēsta par to, kas šajā vietā laikā no 1941. līdz 1944. gadam noticis. Padomju okupācijas periodā, kad 60. gados tapa memoriāls, visa centrā tika likta dogma, ka tā bijusi “nāves nometne”, kurā nacisti ieslodzījuši un lēmuši nāvei pārsvarā padomju pagrīdniekus un pretpartizānu akciju laikā no Baltkrievijas, Krievijas atvestos bērnus. Tomēr īstenā aina bija krietni sarežģītāka.

Ārpusē palika viss padomju režīmam nevēlamais. Piemēram, ka te bija ieslodzīti arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieki Latvijas Centrālās padomes (LCP) locekļi, tajā skaitā Konstantīns Čakste, Ludvigs Sēja, Bruno Kalniņš, Artūrs Neparts, ka te turēja tos, kuri vairījās no iesaukšanas latviešu leģionā. Par dažādiem pārkāpumiem nometnē ieslodzīja arī baltiešu policijas bataljonu, igauņu un latviešu leģiona militārpersonas.

Par atteikšanos pildīt vācu okupācijas varas pavēles vairākas nedēļas tur turēja Lietuvas armijas ģenerāli Povilu Pļehaviču un aptuveni 50 viņa virsnieku. Nometnē bijuši arī holandieši un norvēģi. Un turpat viņiem visiem līdzās – darba kavētāji, kriminālnoziedznieki un citi, kas skaitījās pārkāpuši vācu okupācijas varas iedibināto kārtību.

Pat vairāk nekā 1000 Austrijas, Vācijas un Čehoslovākijas ebreju bojāeja, nometni būvējot, padomju varai nešķita lāgā pieminēšanas vērta. Memoriāla atklāšanā noturētajās runās dominēja doma, ka, atzīmējot visas Salaspils ieslodzīto kategorijas, izstāstot stāstu par tām, tagad tiek izlīdzināts agrākais parāds.

Jaunās ekspozīcijas atklāšanā Latvijas valdību pārstāvēja pat veseli divi ministri – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un kultūras ministre Dace Melbārde.

E.Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas valsts vienmēr nosodījusi nacisma noziegumus, taču tai pastāvīgi nākas cīnīties ar propagandu, kurā apgalvots pretējais. “Šīs ekspozīcijas izveide, tas, ko mēs te varam apskatīt, ir patiesais stāsts par Salaspils nometni, par tās upuriem, par to, kas šeit notika,” bilda ministrs, redzēto raksturojot kā “depolitizētu un deideoloģizētu stāstu”. Savukārt kultūras ministre Melbārde, kuras vecmāmiņa arī reiz bijusi ieslodzīta Salaspilī, norādīja, ka mūsdienās izmantot ideoloģizētus stāstus par šo nometni būtībā nozīmē zaimot Salaspils upuru piemiņu.

Lielākā daļa ekspozīcijas izvietota 1967. gadā tapušā memoriāla vārtu būves iekštelpās un saturiski balstās Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas “Salaspils nometne 1941 – 1944” tapšanas laikā savāktajos materiālos. Agrāk masīvajā būvē bija vien kailas betona sienas, tagad pie tām izliktas no bieza stikla izgatavotas informatīvas planšetes, kā arī vitrīnās. Tajās atklājas Salaspils nometnē ieslodzīto sastāvs, nometnes uzbūve, pārvalde, sadzīve, arī likvidēšana kara beigās.

Par to vēsta ne vien skaidrojošie teksti, bet arī ekspozīcijā iekļautās ieslodzīto vēstules, fotogrāfijas, dokumenti, zīmējumi, ieslodzīto tērpa rekonstrukcija, barakas makets. Jauno ekspozīciju saturiski veidojuši Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs un Daugavas muzeja vēsturnieks Zigmārs Gailis, par tehnisko pusi gādājuši mākslinieks Ģirts Boronovskis un arhitekte Līga Gaile.

Uzziņa

Vācu okupācijas laikā Salaspils nometnē 1941. – 1944. gadā pabija aptuveni 23 tūkstoši cilvēku.

Dzīvību tajā zaudēja līdz 2000 – 3000 cilvēku, tajā skaitā ap 1000 ebreju.

Vienlaikus 32 nometnes barakās varēja uzturēties ap 6000 ieslodzīto, katrā barakā pa 200.

Pēc kara, 1945. – 1946. gadā, Salaspilī bija nometne arī vairākiem simtiem vācu karagūstekņu, daļa no kuriem tajā gāja bojā.

Salaspils memoriālais ansamblis atklāts 1967. gada 31. oktobrī. Tā autori arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un Oļegs Zakamennijs, tēlnieki Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Foršas bildes! Gribētos, lai visa šī kompānija paliktu par bērniem un kaut uz mēnesi pārnestos uz šo pat vietu uz laiku, kad tur bija nometne. Lai izjustu uz savas ādas visus labumus, par kuriem tagad runā. Interesanti būtu, ko tad teiktu.

  2. Sabiedriskās lietās no ideoloģijas nevar būt brīvs. Liberālisms tāpat kā komunisms ir divas visneiecietīgākās ideoloģijas, kuras necieš citu viedokli. Katra uzskata sevi par pareizāko un vienīgo. Divas odziņas no viena lauka.

  3. Ak, jūs okupantu cūkas, kad reiz beigsiet te smirdēt un brauksiet prom!?

  4. Kad būs piemērots memoriāls (piem. Uzvaras parkā) Maskavas dirīgēto komūnistu upuriem? Gandrīz katram no mums bija ģimenes locekļi, kurus čeka vienā vai otrā veidā nonāvēja.

  5. Minisrti plikām galvām ziemas salā – stulbie stulbeņi.

  6. Kaut kādi Kangari un Neibolti apzināti izkropļo vēstures faktus. Viņi vēl nebij dzimuši ,kad ebreji, krievi un baltkrievi pārcieta visas nacistu okupantu šausmas. Ar kādam tiesībām viņi te plātās ar kaut kādu “alternatīvu vēstures skatījumu” ? Kauns! Nevar būt alternatīvas, jo vēsture ir tāda kāda tā ir. Pārejais ir spekulācijas un nacistu attaisnošana…… Nav brīnums ,jo kā nekā 110 tūkstosi latviešu bija eses leģiona sastāvdaļa un zvērēja uzticību hitleram. Nacisma atribūti-lāpu gājieni un kāškrustu simbolika mūsdienu Latvijā nav kaut kāda reta parādība. Nacisma asni zeļ un tādi neiburgi to veicina. Kauns par latviešiem!

    • Aizmirsa pieminēt, ka bija tāds Arājs un Cukurs, tie paši, vienu no kuriem, Cukuru, pedējā laikā ļoooti cenšas atmazgāt baltu, kas tvarstīja latviešu jauniešus, šāva uz latviešu jauniešaiem, kad tie pretojās iesaukšanai leģionā, bet notvertus, šie abi zvēri ar savu komandu, veda uz nometni

  7. Kas tos nacistus un viņu Ostlandes pakalpiņus dangerus no Salaspils un Latvijas patrieca? Vēl tikai slavas dziesmas NATO kaujas grupai pietrūkst, tad būtu pilns iditeoloģijas komplekts!

    • Diemžēl, tie patriecēji patrieca nacistus tāpēc, lai varētu ieņemt viņu vietu, mitināties izsūtīto latviešu dzīvokļos un ēst no viņu bļodām.

    • Kurš prasīja , lai patriec?Bez šiem “atbrīvotājiem” šobrīd te būtu augsti attīstīta Rietumeiropas valsts un pedantiski sakopta teritorija bez 50 atpalicības gadiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+