Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. maijs, 2016
Drukāt

Gaismas un ūdens optiskā mijiedarbība

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Dace Lielā. "Jūra". 2016. gads. 150x200 cm.

Galerijā “Daugava” līdz 2. jūlijam apskatāma Daces Lielās izstāde “Jūra”.

Daces Lielās gleznotās jūras un ūdeņi to dažādās noskaņās piedēvējami pie vieniem no mākslinieces visatpazīstamākajiem darbu motīviem un savā ziņā ir viņas žanriskais segments. Šobrīd apskatāmā gleznu izstāde galerijā “Daugava” piedāvā septiņas jūras “versijas” – kādas tās var atklāties dažādā apgaismojumā un laik­apstākļos. Tie ir it kā tuvplāni ūdens kustībai un nokrāsām dienā un naktī, spožos saules staros vai saulrietā, vējainā laikā vai arī gleznotājai pētot apmākušos debesu gaismas refleksijas ūdenī. Varētu pat teikt, ka centrālā darbu tēma ir noskaņa un tās daudzās nianšu iespējas gaismas un ūdens optiskajā mijiedarbībā, nevis pati jūra kā monumentalizējams tēls. Izstādes darbu ansambli raksturo teju trausls jutīgums, un, kas likās zīmīgi, darbu kopskaņa, mijiedarbe ir svarīgāka un gūst virsroku pār katra individuāla darba emocionālo un glezniecisko ietilpību. Daces Lielās meistarība ir patiešām liela, spējot ar glezniecisku paņēmienu kopumu tvert ūdens vizuālo esamību un padarīt to dzīvu un dzīvīgu skatītāja acij.

Lielos audeklus, kas eksponēti galerijas zālē, izgaismo mākslinieces meditatīvā pieeja ūdens vērojumā. Lai arī jūra, kādu to pazīstam, savā raksturā var būt brāzmaina un sakāpināta izteiksmībā caur ūdens kā masas spēku un dziļumu, Daces Lielās marīnu gleznojumi neizvērš šādu ekspresiju. Mākslinieci pat it kā neinteresē tā dinamika, kas varētu atklāties šādā aspektā, lai arī starp gleznojumiem izstādē redzams darbs, kas ataino vēja brāzmu saviļņotu jūru. Gleznojumos tomēr pamatā ielikts pat tāds kā nedaudz rezignēti mierīgs, distancēts vērojums bez lieka emocionālā piesātinājuma vai pārspīlējuma. Šāda izteiksme ir piederīga māksliniecei, viņa to laika griezumā attīstījusi kā savu darbu pamatatslēgu, bet jāpiebilst, ka rimtais dabas vērojums darba iekšējā spriegumā var iezīmēt arī pretstatu – saviļņotus pamat­esības meklējumus formā, krāsā un faktūrā.

Šādu tēlojumu lielā mērā iespējams saistīt ar glezniecisku kvalitāšu nostatīšanu priekšplānā, kur dominē detalizācija un mērena stilizācija, radot ilūzijas ar smalkiem krāsas uzlicieniem un tonālu niansētību, pārvarot audekla plakanību, ieviešot dziļumu, kas suģestē ar savu reālumu. Kompozicionāli darbus māksliniece dala divos plānos – debesu joslā un ūdens apjomā. Gleznieciski aktīvs ir ūdens, bet tā kontrasts ir debesis, kas ieklātas ar vienmērīgu krāsas klājumu. Līdzīgas darbu kompozīcijas Dace Lielā darinājusi jau iepriekš, kas tomēr šajā izstādē kompozicionālo, stilistisko, arī glezniecisko risinājumu lokā rada sajūtu par mākslinieces savu līdzšinējo radošo atradumu retrospektīvismu, it kā pašai citējot sevi.

Neskatoties uz šādu vērojumu, gribas izcelt kādu citu aspektu, kuru 2015. gadā, recenzējot Daces Lielās izstādi “Gleznas” galerijā “Daugava”, apraksta mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe. Proti, viņa norāda uz Daci Lielo kā vienu no pēdējiem Purvīša skolas pārstāvjiem. Šāds secinājums izriet no gleznotājas pedagoga marīnista Eduarda Kalniņa un viņa skolotāja, meistara Vilhelma Purvīša māk­slas skolas, bet galvenokārt – vērojot iepriekšējās soloizstādes ainaviskos gleznojumus ar purvu dūksnājiem, dīķiem, krūmu biezokņiem, smalciņiem bērziņiem un tamlīdzīgi. Savā ziņā arī šīs izstādes jūras ainavās impresionistiskas plenēra gaismu rotaļas iezīmējamas kā kopsaucējs, kur purvītiskais, ja tādu varam piedēvēt māksliniecei, atklājas ūdens motīva gleznieciskā atainojuma interpretācijās. Rotaļīgais triepienā, kas parādās variētā krāsas uzlicienā, to šļakstot, ieklājot vienmērīgi līdzeni vai ar smalku otu ievelkot ekspresīvu līniju, ir gluži vai kods, ap ko centrējas mākslinieces izteiksmes valoda un gleznošanas estētika. Bet tas savukārt Daces Lielās interpretācijās, attālinoties no Purvīša skolas iespējamām paralēlēm, nosaka arī, kā veidojas dialoga estētika ar skatītāju, it kā ļaujot pietuvoties katrai vismazākajai detaļai gleznas struktūrā, tomēr paturot to distancētu un neļaujot iejaukties rūpīgi “konstruētajā” mākslinieces redzējumā uz konkrēto parādību.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+