Ģimenes ārstus sanikno ministrijas prasības 0
Ģimenes ārstu asociācijas ir neizpratnē par Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) piedāvātajiem labojumiem noteikumos.
Ģimenes ārstu vērtējumā veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanos noteikumu grozījumu projekts esot cinisks ģimenes medicīnas finansēšanas plāns. Bet NVD uzskata, ka jaunie ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji uzlabos pacientu aprūpi un samazinās nepamatotu ātrās palīdzības izsaukumu skaitu.
Vislielāko ārstu sašutumu radījis mediķiem noteiktais vecuma cenzs un sankcijas, kas varētu sekot, ja ārsts nebūs izpildījis noteikumus. Ja ģimenes ārsts, kurš sasniedzis 65 gadu vecumu, būs pārkāpis kādu izvirzīto prasību, piemēram, nebūs uzlicis visu prasīto informāciju uz ziņojumu dēļa, NVD nekavējoties drīkstēs pārtraukt līgumu ar šādu ārstu. Vecuma cenzu plāno noteikt arī tad, ja rindā uz darba vietu attiecīgajā reģionā būs pieteicies kāds jaunāks ārsts. Tad kolēģim cienījamos gados prakse būšot jāatstāj. No 1374 ģimenes ārstiem vairāk nekā 200 ir virs 62 gadu vecuma.
Ja ģimenes ārsts būs pārtērējis laboratoriskajiem izmeklējumiem paredzētos līdzekļus, viņam būs darīšana ar Veselības inspekciju. Mediķi par šo prasību ir sašutuši, jo tas nozīmē, ka šis ierobežojums liegs saņemt nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus visiem, kam tie patiešām būs nepieciešami.
NVD statistika rāda, ka apmēram puse ģimenes ārstu regulāri pārtērē kvotas, bet līdz šim Veselības inspekcija par to nesodīja.
Ja tiks pieņemti jaunie noteikumi, tad, tiklīdz valsts noteiktās kvotas būs pārtērētas par 110%, NVD ziņos inspekcijai. “Kāpēc gan ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu nevarētu noteikt katrai ārsta praksei atbilstošu laboratorisko izmeklējumu normu?” vaicā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis.
Grozījumos ir noteiktas izmaiņas ģimenes ārsta prakses darba organizācijā. Piemēram, akūtiem pacientiem vizīti pie ģimenes ārsta paredzēts nodrošināt tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē, neatkarīgi no akūto slimnieku pieņemšanas laika beigām. Lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, kura praktizē Balvu pusē, sacīja, ka arī patlaban vizīte netiekot atteikta nevienam akūtam slimniekam. To apstiprināja arī P. Princis, piebilstot, ka šis tiesību akta labojums neesot no strīdīgākajiem. Daudz vairāk abus ārstus uztraucot tas, ka praksēs, kurās reģistrēto pacientu skaits ir virs 1800, būs jāpagarina darba laiks, jo veselības aprūpi nodrošinās arī otra medicīnas māsa.
L. Kozlovska: “Vidzemē ir desmit šādas prakses. Likums neļauj māsai strādāt patstāvīgi bez ārsta. Par darbu praksē pilnībā atbild ārsts, un likums neļauj medicīnas māsai vienai pašai konsultēt slimniekus un sniegt viņiem padomus.
Tas nozīmē, ka ģimenes ārstam būs jāstrādā ilgāk par likumā noteiktajām 40 darba stundām nedēļā, bet par virsstundām nemaksās. Tiks samazināts finansējums un pagarināts darba laiks, tāpēc ārsti šādu prasību nevēlas pieņemt.”
Gadījumos, kad ģimenes ārsts saņems informāciju par neatliekamās palīdzības brigādes izsaukumu pie savā praksē reģistrēta pacienta, bet viņu uz slimnīcu neaizvedīs, ārstam ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā būs jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu. Taču nav noteikts, kas par šīm ģimenes ārsta vizītēm maksās. Svarīgi tas ir vēl jo vairāk tādēļ, ka 40% no šādiem izsaukumiem saistīti ar tiem pacientiem, kas atradušies alkohola reibumā, sacīja P. Princis. Viņš informēja, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes lēmums ir lielu daļu priekšlikumu neatbalstīt, jo tie nav pamatoti un pat ir pretrunā Satversmei. P. Princis: “Ja nepanāksim, ka mūsos ieklausās, tad spersim nopietnus, pat radikālus soļus. Par to, kādi tie būs, lemsim 30. novembrī ģimenes ārstu gada konferencē.”
