Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. augusts, 2012
Drukāt

Godīgākiem tiešmaksājumiem – Vācijas atbalsts


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Divu dienu vizīti Latvijā vakar beidza Eiropas Parlamenta (EP) Tautas partijas grupas lauksaimniecības koordinators Alberts Dess, kas mūsu valstī ieradās pēc EP deputātes Sandras Kalnietes ielūguma saistībā ar iecerēto Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu.


 

Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un zemkopības ministri Laimdotu Straujumu A. Dess preses konferencē pauda Vācijas atbalstu Baltijas valstu nevienlīdzīgo tiešmaksājumu izlīdzināšanai ar vismaz Rumānijas lauksaimniekiem sniegto atbalstu, kas patlaban veido 77% no ES vidējā līmeņa (Latvijā 54%).

“Es pats esmu zemnieks – apsaimniekoju 40 hekt-ārus zemes Bavārijā. Lauksaimnieku izdevumi par energoresursiem visās ES valstīs svārstās 25 procentu intervālā, lopbarības un citi izdevumi ir ļoti līdzīgi, tāpēc loģiski, ka ir jāatrod risinājums,” teica A. Dess. Viņš uzskata, ka uz piekāpšanos būs grūti pārliecināt tās valstis, kas tiešmaksājumos saņem naudas summas virs ES vidējā līmeņa. Piemēram, Nīderlandi, Grieķiju.

Sandra Kalniete teic, ka Baltijas valstu prasību tiešmaksājumu izlīdzināšanai palīdz risināt ES mērogā nelielā naudas summa, kas papildus būtu vajadzīga no ES budžeta. “Prasot papildu atbalstu, mēs nejūtamies kā lūdzēji tāpēc, ka pēc jauno dalībvalstu iestāšanās ES vecajām dalībvalstīm tika atvērts tirgus, kas rosināja šo valstu tautsaimniecības izaugsmi. Par šo tendenci ES parasti nevēlas runāt,” tā S. Kalniete.

Viņa teic, ka Tautas partijas grupa patlaban gatavo četrus ziņojumus, kas paudīs attieksmi pret KLP. Patlaban ziņojumu projektiem ir iesniegti 7000 labojumu.

 

“Līdz šā gada beigām šos ziņojumus varētu sagatavot. Tomēr ikviens parlamenta lēmums būs arī saistīts ar savienības nākamā plānošanas perioda budžetu. Ir valstis, kas vēlas to samazināt,” piebilda S. Kalniete.

 

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pastāstīja, ka septembra sākumā Latvijas nostāju – noteikt tiešmaksājumus intervālā no aptuveni 80% līdz 120% no ES vidējā līmeņa – Baltijas valstu zemkopības ministri skaidros Francijas lauksaimniecības ministram Stefanam Lefollam, bet vēlāk arī ES lauksaimniecības komisāram Dačjanam Čološam. Nākamā mēneša sākumā visi Latvijā rezidējošie ES valstu vēstnieki ir uzaicināti apmeklēt Latvijas laukus. “Latvija saprot ES finanšu grūtības, tomēr mēs nevaram vēl septiņus gadus piekrist lauksaimniecības tirgus kropļošanai,” tā L. Straujuma.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+