Mobilā versija
Brīdinājums +16.2°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
16. augusts, 2017
Drukāt

Mirušā zēna tuvinieki saka paldies meklētājiem, taču tagad lūdz atstāt viņus mierā (23)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Mežā vietā, kur pirms mēneša mirušu atrada mazo liepājnieku Ivanu, Dubeņu vietējie iedzīvotāji pagājšceturtdien, 10. augustā, iestādīja dižskābardi. Meža īpašniece nevēlas tur nekādu pieminekli – tai jāpaliek kā svētvietai bērna piemiņai. Tajā pašā dienā Liepājā arī strādāja Valsts policijas speciāli izveidota komisija, kas vērtē Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas un tās priekšnieka Uģa Āvas darbu, atbildību un darbību, lai saprastu, kas mazā zēna meklēšanā netika darīts pareizi un ko varēja labāk.

Piecgadīgais Ivans Berladins, kura meklēšanai vismaz desmit dienas sekoja līdzi vai visa Latvija, pazuda Liepājā 1. jūlijā (tuvinieki par to ziņoja tikai 2. jūlijā), viņu atrada mirušu Dubeņu mežā 11. jūlija vakarā. Uz 20 kilometrus tālajiem Grobiņas novada Dubeņiem puika viens pats bija aizbraucis, visticamāk, sajaucot pieturvietas vai autobusu.

Lai gan policija solīja, ka mēneša laikā būs zināmi tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultāti par zēna nāves cēloni un nāves brīdi, pagaidām rezultātu vēl nav. Lielās līnijās policijai nav neskaidrību par Ivana dzīves, pazušanas un atrašanas apstākļiem, bet izmeklēšana turpinās. Tiek vērtēta to cilvēku atbildība, kas dzīvoja kopā ar Ivanu un kas bija lielākā vai mazākā saistīti ar bērnu pazušanas un meklēšanas dienās. Ir jau ierosināts viens kriminālprocess, un nav izslēgts, ka būs vēl kāds.

Medijos un interneta vidē izskanēja un vēl joprojām šad tad parādās visdažādākās versijas (to vidū neloģiskas) par notikumu gaitu un par Ivana saistīto cilvēku rīcību un atbildību, tostarp arī no pašu bērna tuvinieku puses. Devos uz Liepāju un Dubeņiem, kur tikos gan ar Ivana tuviniekiem – māti, vecmāmiņu –, gan citiem iesaistītajiem.

 

Gaidīšanas režīmā

“Šobrīd neko jaunu jums nevaru pateikt. Gaidām visu ekspertīžu rezultātus. Kad tie būs, nezinu, varbūt pēc mēneša. Skaidrs ir tas, ka bērns nav gājis bojā no vardarbības. Vienlaikus tiek pratināti visi cilvēki, kas bijuši saskarsmē ar Ivanu, lai saprastu viņu atbildību,” saka Valsts policijas Kurzemes reģiona kriminālpolicijas biroja priekšnieks Rimants Kārkliņš, kurš nenoliedz, ka varētu tikt ierosināts kāds kriminālprocess. Par vienu policijas darbinieku jau esot: to ierosinājis Valsts policijas Iekšējais drošības birojs. Runājot par Ivana māti, R. Kārkliņš nosaka, ka Dievs jau viņu esot sodījis, taču teorētiski kriminālprocesu pret viņu nevarot izslēgt.

Neoficiāli man zināms, ka policija vērtē, vai pret Ivana māti un vecmāmiņu, kura bērnam rīta agrumā pabrauca garām, neierosināt kriminālprocesu pēc 141. panta par mazgadīgā atstāšanu bez palīdzības, par ko draud cietumsods līdz diviem gadiem. Savukārt kriminālprocess pret kādu policisti ierosināts par to, ka viņa kādā no meklēšanas dienām saņēmusi zvanu no kādas sievietes, kura teikusi, ka viņas vīrs redzējis mazu bērnu klaiņojam Dubeņos, un šī informācija nav nodota meklēšanas vadītājam U. Āvam. Viņš gan iepriekš izteicis versiju, ka šī informācija bērnu nebūtu glābusi, jo zvans bijis tik vēlu, ka Ivans tajā laikā par 99,9% bijis miris…

 

Māti gribējuši linčot

Policija saņēmusi daudzus zvanus no cilvēkiem, kas it kā bija dzirdējuši bērna raudas mežos un purvos visā Liepājas apkārtnē. Neviena informācija nav izrādījusies patiesa, izņemot vienu: tajā pašā datumā, kad Ivanu atrada, priekšpusdienā (bērnu atrada vakarā) uz policiju atbraucis 85 gadus vecs kungs, kurš teicās redzējis mazu bērnu 1. jūlijā ejam pa ceļu Dubeņos. Kāpēc ziņojis tik vēlu? Neesot pirms tam neko zinājis par meklēšanu, medijus nelasot…

Starp citu, meklēšanas sākumā policijai, īpaši pēc tam, kad tapa zināms, ka Ivanam ir zilums zem acs, bijusi versija, ka piederīgie jauši vai nejauši bērni nogalinājuši un pēc tam noslēpuši. Tā gan ātri atmesta pēc šoferu, kas Ivanu veduši, nopratināšanas un video atrašanas.

Meklēšanas laikā jau pašu bērnu māti vajadzējis apsargāt, viņai ieteikts bez vajadzības neatstāt dzīvokli, tuvumā bijuši policisti, jo ik pa laikam atradušies cilvēki, kas gribējuši iet “skaidrot attiecības” ar Ivana māti. “Vienā brīdī jau agresīvs pūlis lauza durvis un kliedza, ka māte jāsit krustā! Atbrauca policijas ekipāža, bet īsti neuzdrošinājās pūlim tuvoties. Tad atskrēja Āva un pūlim teica: ja kāds grib paiet viņam garām, lai tik pamēģinot!” atceras kāds aculiecinieks.

 

MĀTES STĀSTS

Ne dzērāja, ne narkomāne

Dienu pavadīju Karostā – Pāvilostas, Spīdolas un Ģenerāļa Baloža ielu rajonā, aptuveni 500 metru rādiusā ap Pāvilostas ielu 1, kur daudzdzīvokļu mājas trešajā stāvā dzīvoja Ivans, rajonā, kur lielākoties savu dzīvi aizvadīja mazais bērns. Ne pats prestižākais Liepājas rajons, taču tādu ir daudz gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Tipveida padomju laika daudzdzīvokļu nami, pa starpu arī kāds senāks, līdzās tā sauktais somu mājiņu – nelielu vasarnīcas tipa mājiņu – kvartāls, kas tapis pagājušā gadsimta 50. gados. Tiek remontēta iela, rosās sētnieki, uz soliņiem sēž tantes un glauda kaķus. Cilvēki nāk un iet savās gaitās. Māju pagalmos skraida bērnu bariņi bez īpašas pieaugušo uzraudzības: sākot ar dažus gadus veciem un beidzot ar pusaudžiem, brīžiem pa “frakcijām”, brīžiem kopā. Ir vasara, saule, smiekli, rotaļas. Svecītes un piemiņas mantas pie Ivana nama novāktas – tās vīd dzīvokļa logā.

Ivana māti, 38 gadus veco Zoju, mājās nākam sagaidu kopā ar vecāko, piecpadsmitgadīgo dēlu (vēl ir 9 gadus vecs dēls un 19 gadus veca meita, kam jau savs bērniņš un dzīvesdraugs).

Zoja atklāj, ka tagad viena tikpat kā nekur neejot – neesot bail, tikai ļoti neomulīgi. Četru bērnu māmiņa savā vecumā izskatās labi. Kaut arī 9. klašu izglītība, nekur nav mācījusies un algotu darbu strādājusi, runā labā krievu valodā. Ar latviešu valodu neiet raiti, tāpēc iet kursos, lai pēc tam mēģinātu atrast darbu. Teic, ka patīkot uzkopšanas darbi un varbūt meklēšot darbu šajā virzienā. Ar ironiju Zoja man stāsta, ka pēc Ivana pazušanas cilvēki speciāli nākuši skatīties, kāda tad izskatoties Ivana māte, dzērāja un narkomāne, kam bērni ņemti nost…

“Ivans bija bērns ar harismu un skaistām acīm. Enerģisks, cēlās agri no rīta un visu laiku gribēja darboties, virtuvē kastroļi gāja pa gaisu. Pret pieaugušajiem rezervēts. Jā, viņš viens gāja pagalmā, bet tur ir daudz bērnu, viens par otru mazāki, viens otru aizstāv. Visu mūžu te esmu dzīvojusi, un nevienam nekas slikts nav noticis,” viņa saka.

Dienā pirms pazušanas Ivans gribējis doties uz netālo bērnu centru, kur viņam ļoti paticis, bet piektdienā tas bijis slēgts un mamma apsolījusi dēlu uz turieni aizvest kaut kad nākamnedēļ, bet pati devusies uz tusiņu pie draugiem, uz kurieni nekad bērnus neņemot līdzi. Kad svētdien (2. jūlijā) no rīta atgriezusies, Ivana nebijis – kad viņš sestdien (1. jūlijā) no rīta izgājis, visi pārējie vēl gulējuši. Tas, ka viņš bija bez zeķītēm un krekliņa, liecinot, ka viņš steidzies, domā mamma.

Zojas māte, Ivana vecmāmiņa, kura arī dzīvo šajā dzīvoklī, esot ļoti slima, lietojot zāles, lai labāk varētu gulēt. Kad svētdien, tikai nākamajā dienā ap diviem, Zoja ieradusies policijā, viņa tā arī skaidri neesot varējusi paskaidrot, kāpēc trauksme nav celta agrāk: Ivans tā staigājot, visi domājuši, ka varbūt aizgājis pie otras vecmāmiņas, māte veca un slima, brālis tikai sēžot savā nodabā istabā. Baiga vienaldzība, nodomājuši policijā.

“Es uz āru nerādu, ka man slikti. Raudu vienatnē,” atvadoties man saka Zoja un it kā atvainojoties norāda uz dzīvokļa sienām, kas prasās pēc remonta. “Mans tēvs dzēra. Pagājušajā gadā nomira. Pirms tam par remontu nebija jēgas domāt.”

Arī Zoja saka paldies visiem meklētājiem, izņemot kādu ļaužu grupiņu, kas par meklēšanu viņai esot prasījusi naudu. Policijā nebrīnās, ka tādi neģēļi lielā meklētāju barā atradušies. Lielākā daļa tomēr bijuši nesavtīgi meklētāji, bet gadījušies arī tādi, kas par visām varītēm gribējuši būt atradēji. No neoficiāliem avotiem uzzināju, ka bijusi arī grupa, kas staigājuši apkārt ar laužņiem, bez iemesla satrakojušies, lauzušies iekšā pat pie kāda homoseksuāļa un policija bijusi spiesta iejaukties. Oficiāli gan policija nevienu iesniegumu par meklētāju pārkāpumiem neesot saņēmusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Kādreiz pazinu vienu daudzbērnu ģimeni. Izglītota, laba ģimene. Rūpējās par bērniem, nodrošināja viņus ar izklaidēm, pulciņiem, savu uzmanību utt. Bet viens no visiem bērniem bija klaidonis. Vecākiem nācās regulāri viņu meklēt. Pie katras izdevības šmauca prom viens pats. Un jā, arī patika taisīt pašam ēst. Jau no maza vecuma šiverējā pa katliem.
    Par vecākiem grūti izteikties. Māte – laimes meklētāja. Tikai tā arī nav atradusi, diemžēl. Tāpēc jau katrs bērns no cita vīrieša ir. Grūti jau nosodīt. Arī par to, ka iet tusēt pat ja mājās ir 5gadīgs bērns. Daudzi tā dara – atstāj bērnu vecvecākiem un iet atpūsties. Tikai neviens viņiem neaizrāda, jo viņi skaitās labvēlīga ģimene. Nesakiet, ka jūs nekad neejat tusēt, kamēr bērniem nav palicis 18…
    Nav ko rakties tur vairs. Lai policija lemj ir tur kāds sodāms vai nē.
    Tai pat laikā, kad pazūd pensionāri, cilvēki tādiem pūļiem neskrien tos meklēt…

  2. 9 klases=4 bērni…strādājusi,mācījusies nav.. nujā darīt nebij ko..taisīja tik bērnus

  3. Melo, ka ausis kust Atbildēt

    Viena no Dubeņu vienīgā veikala “Top” pārdevējam man saka, ka atceroties – iepriekšējā vasarā mazā Ivana māte Zoja ar kādu bērnu bijusi Dubeņos un iegājusi veikalā. Zoja man gan to kategoriski noliedz…., viņa pat līdz šim nebija zinājusi, kur tādi Dubeņi atrodas. ======================= ‘Protams, protams mātīte savos 32 gados tagad sāk izlikties, ka 21 km no Liepājas esošie Dubeņi atrodas …Amerikā, tāpēc ne traks nav zinājusi, kur tādi Dubeņi Liepājas pusē atrodas…

  4. Salīdzinu versijas Atbildēt

    Pēc policijas(!!!) versijas, mazais nobijies no negaisa, cilvēka vai kāda dzīvnieka, tāpēc pametis ceļu. Viņu atrada mirušu …zemessargs ~300 m tālāk aizaugušā, vienreiz tīrītā jaunaudzē, kur krūmājs ir vairāk nekā 2 m augstumā. Pa ceļam uz savu nāves vietu, pēc policijas versijas, Ivans šķērsojis vairākus 10-tus metru platus krūmāju brikšņus, tad gājis pa garu zāli zem augstspriegumu līnijas, līdz nokļuvis jaunaudzē…

    Vietējam zemniekam Andrim Leimantam, kurš pārzina vietējos mežus un Ivana atrašanas brīdī bijis līdzās, ir nedaudz cita versija. Bijis vai nebijis grāvī, Ivans pa 100 m tālāku sānceļu iesoļojis neapdzīvotu un aizaugušu Kļavu māju pagalmā, kur paēdis zemenes (bijis redzams, ka ogas ēstas), tad sabijies no suņu rejām no vēl kādas 100 m attālākas Valciņu mājas un tikai tad ieskrējis biežņā.

    Nav saprotama policijas bezatbildīgā(!) vāvuļošana medijiem, kas vēl nav balstīta uz vietējo cilvēku un cilvēku, kas atrada zēnu, liecībām…

  5. Mazs bērns mājās, bet vecene (nepārteicos!) valkājas pa “tusiņiem” ar nakšņošanu svešās mājās:
    Dienā pirms pazušanas Ivans gribējis doties uz netālo bērnu centru, kur viņam ļoti paticis, bet piektdienā tas bijis slēgts un mamma apsolījusi dēlu uz turieni aizvest kaut kad nākamnedēļ, bet pati devusies uz tusiņu pie draugiem, uz kurieni nekad bērnus neņemot līdzi. Kad svētdien (2. jūlijā) no rīta atgriezusies, Ivana nebijis – kad viņš sestdien (1. jūlijā) no rīta izgājis, visi pārējie vēl gulējuši. Tas, ka viņš bija bez zeķītēm un krekliņa, liecinot, ka viņš steidzies, domā mamma.

  6. Runājot par Ivana māti, R. Kārkliņš nosaka, ka Dievs jau viņu esot sodījis, taču teorētiski kriminālprocesu pret viņu nevarot izslēgt.
    ———————————–
    delikāts jautājums: KĀ Dievs māti sodījis?
    VP priekšnieks,Ķuzis atšķirībā no viņa pakļautības priekšnieķeļiem VIDUVĒJĪBĀM! gan ir CITĀS domās un skaidri un gaiši medijiem teica: Puika bija VIENS un nevienam nevajadzīgs …
    5-gadīgs puika dzīvoja SAVU dzīvi – 1 pats brauca uz bērnudārzu un kad gribēja augām dienām 1 pats vizinājās ar autobusu …jo bērns JUTA, ka ne mātei, ne tēvam (šodien neviens nezina, kas ir viņa tēvs!) ne vecmammai, ne lielākajiem brāļiem, māsām viņš …NAV vajadzīgs…
    Māte ATVIEGLOTI uzelpo, ka 1 no 5 bērniem …nost no kakla…
    Ne jau māte, bet TAUTA puiku meklēja un TAUTA (brīvprātīgie) par pilsētas naudu apglabāja …Labi, ka māte vismaz atvilkās uz bērēm …

  7. Nav saprotama šī nekrofīlija…ko tur var darīt pie kapa sveši ļautiņi? Tīksminās un šausminās par nelaimīga maza zēna nāvi?! Atradušies žēlotāji un sērotāji…tajā pašā laikā paiet garām tādiem pašiem sīčiem uz ielas, pat neiedomājoties, ka tie ir tādi paši mazi ivani. Es saprotu, nelaimē bija vajadzīga palīdzība, bet sociālo tīklu radītais haoss jau bija par traku, jo aktivizējās arī trakie, psihopāti un tml.plānā galdiņa urbēji. Meklēšanai bija jābūt loģiskai un organizētai. Par ģimene pat nav ko teikt…bezatbildība un viss. Nestrādā, nemācijās, bērni no dažādiem vīriešiem, smēķē, tusē u.t.t. Tai sievietei paurī tukšums, interesē tikai izklaides.

  8. Visticamaak, tais brikshnhos, tik dzilhi, beerns bridis, jau neskatoties, sanaak, vinhs jau raudaajis stipri, acis aizmiglotas ar asaraam, un taadaa veidaa iebridis dzilhi brikshnos, liidz bezspeekaa apseedies. tik dzilhi brikshnos tikt tikai divi varianti, pirmo es uzrakstiiju, un otrais, ne tik ticami, bet kaads to vareeja paliidzeet… Kaa raksta sheit, ka neiespeejami, ka shai laikaa neviens nebuutu traapiijies beernam pa celham.

  9. Dubenhos neizkaapa beerns viens, bet veel kaads,pieaugushais. taa rakstiija kaadaa portaalaa. tak autobusa video visa informaacija ir. Kaa tad ira, beerns viens izskaapa, vai ar kaadu pieaugusho? te jautaajums par moraalo, bet, zvans esot bijis jau tai pashaa dienaa uz policiju.

  10. Beediigi.cik atceros, zvaniits tika , ka redzeejushi mazu beernu vienu Dubenhos, jau pirmajaa dienaa, kad veel nebija saakta mekleeshana,. taa kaa, shii zvana ignoreeshana, ir ar vislielaakajaam no rezultaata, izrietoshajaam sekaam,. nevis kaa dzirdam te dazhreiz, ka ne ko nebuutu mainiijis shii zvana laiciiga apstraadaashana. par sho zvanu atcereejaas, tapa zinaams tikai dazhas dienas peec mekleejumu saakshanas., jaa, tad varbuut arii jau bij par veelu. Es rakstu, ko lasiiju reiz par to zvaniishanu.kaadaa no portaaliem.

  11. bērns cēlās no rīta agri un kastroļi gāja pa gaisu…..pašam nācās taisīt brokastis ,ja gribēja ēst .ko māte pa to laiku darīja?

  12. Lieciet taču vienreiz tam mirušajam bērnam mieru

  13. Skumji,cik saprotu pēc raksta māte ir īsteni vieglas uzvedības sieviete,bērns,kas radies tusiņa laikā,pēc tam rakstā parādās vairākreiz vārds ”tusiņi” , kuros māte devusies… kuram normālam cilvēkam,kam ir mazi bērni,ir vajadzīgi tusiņi, priekš kam? Šausmīga ir cilvēku vienaldzība,laicīgi neziņojot…vislaik neiziet no prāta,ka būtu paspēts un mazais puisītis būtu izglābts…

  14. Autoram prēmiju par romānu. Nu jau gana sacerēts

    • Nekas nav sacerēts,šis ir vienīgais raksts kur beidzot viss tiek pastāstīts.

      • Jā, pastāstīts tā, ka beigās vainīgs pats bērns, visa ģimene balta un pūkaina! Tik tēlaini uzburta ainiņa, ka pašam autoram slikti nepaliek?! Pārsteidz vecmāmiņas stāsts – izrādās runājusi pieturā, ak Ivans gaidot mammu, ieskrējusi turpat veikalā??? Bet blakus šai pieturai veikala nav, pat 100 m tuvumā…..ir apmēram 200 m attālumā degvielas uzpildes stacija!
        Kāpēc tikai pirmdienas vakarā tapa zināms kādās drēbēs mazais puisītis ir ģērbies?! Omīte…..

        • „Viss notiek, kā tam jānotiek – neatkarīgi no mūsu gribas. Bet brīvība ir mūsu attieksmē pret notiekošo.”

        • Protams ka tuvinieki sevi uztaisīs par pilnīgi nevainīgiem,bet tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas,mēs varam tikai spriest kā un kapēc tas viss ir noticis,to zināja tikai mazais puika.

Draugiem Facebook Twitter Google+