Izdevējus mulsina mācību materiālu digitalizācijas tehniskie risinājumi 0
Mācību materiālu digitalizēšana vērtējama pozitīvi, tomēr nepieciešams laikus domāt par tehniskajiem risinājumiem un autoratlīdzībām, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” veiktā grāmatu izdevēju aptauja.
“Karšu izdevniecības Jāņa Sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs šo ieceri vērtē pozitīvi, jo grāmatu tirgus arvien vairāk pietuvinās digitālajai videi, taču uzsvēra, ka vissvarīgākais ir autoratlīdzības jautājums. “Esmu par to, lai tiktu samazinātas izmaksas skolēnu vecākiem, taču jābūt skaidram, kas un kādā veidā maksā autoratlīdzību. Saturs pats no sevis nerodas, tas kādam ir jārada,” sacīja Turlajs.
Kad karte tiek izdota, par autortiesībām tiek maksāts, tās pērkot. Informācija regulāri tiek atjaunināta un arī par to tiek maksāts, taču pašlaik nav īsti skaidrs, vai mācību līdzekļu digitalizācijas idejas autori par to ir domājuši un tam paredzējuši atvēlēt līdzekļus, sacīja Turlajs.
Viņš arī norāda, ka pagaidām nav skaidrs, kas segs ar mācību materiālu lejupielādi saistītos izdevumus. “Appstore”, piemēram, par jebkura materiāla lejuplādi patur 40% no materiāla cenas, savukārt mācību aplikāciju ievietošanai “Google Play” veikalā izdevniecībai nepieciešams bankas konts kādā no Rietumeiropas valstīm. Līdz ar to izdevniecībai ir arī izmaksas, kas saistītas ar šāda konta atvēršanu un uzturēšanu.
Kartes skolām CD formātā kā instalējamu programmu izdevniecība piedāvā jau no 2009.gada.
Valsts izglītības satura centrā līdz 31.jūlijam iespējams pieteikties konkursā par mācību līdzekļu digitalizāciju, tomēr pieteikties var tikai biedrības, skolas un nodibinājumi, kas paši digitālos mācību līdzekļus, visticamāk, neražo, sacīja Turlajs.
Viņš uzsvēra, ka, īstenojot mācību materiālu digitalizācijas plānus, jābūt skaidram, kādas ir šo materiālu tehniskās prasības un kas un kādā veidā izdevniecībām segs ar digitalizēto mācību materiālu satura radīšanu saistītās izmaksas.
Savukārt apgāda “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka pastāstīja, ka apgāds jau divus gadus izdod mācību materiālus digitālā formātā, turklāt šie mācību materiāli ir izmantojami uz datoriem un planšetdatoriem. Interaktīvu mācību materiālu veidošanā “Zvaigzne ABC” ieguldījusi jau vairāk nekā 500 000 eiro jeb aptuveni 350 000 latus. Kilbloka gan atturējās prognozēt, cik varētu izmaksāt Izglītības un zinātnes ministrijas iecere, jo izdevniecība nav informēta par šiem plāniem.
“Eiropas mācību literatūras izdevēji digitālos mācību materiālus skolām piedāvā līdzās klasiskajām grāmatām un darba burtnīcām, un skolas šos materiālus izmanto kopā ar drukātajiem mācību līdzekļiem. Tiek veikti arī eksperimenti ar pilnībā digitalizētām klasēm, bet par pētījumu rezultātiem asociācijā vēl ziņu nav bijis. Utrehtes universitāte Nīderlandē specializējusies mācību materiālu veidošanas metodoloģijā, un šīs universitātes akadēmiskais personāls rekomendē mācību procesā izmantot klasiskos un digitālos mācību materiālus, tos savstarpēji papildinot,” stāstīja Kilbloka.
Arī izdevniecības “Mācību grāmata” vadītāja Gunta Kuzmane norādīja, ka pašlaik nav zināmas tehniskās prasības, kas saistītas ar mācību burtnīcu un mācību grāmatu digitalizāciju.
“Ja nepieciešams tikai PDF fails, kas tiek nodots tālāk skolām izmantošanai planšetdatoros, tad visi mācību materiāli izdevniecībā jau ir šajā formātā,” informēja Kuzmane, piebilstot, ka izdevniecībai pašas spēkiem nebūtu iespējams nodrošināt mācību materiālu pieejamību tiešsaistē. Ja pieeja mācību materiāliem būs jānodrošina arī tiešsaistē, būtu jāņem vērā arī interneta darbības ātrums, lai šādus mācību materiālus vienlaikus izmantotu visa klase, sacīja Kuzmane, norādot, ka ārpus Rīgas tas ne visur būtu iespējams.
Aktuāls arī esot jautājums, kas nodrošinās planšetdatoru tehnisko apkopi, jo pat tad, ja tie skolēniem tiks uzdāvināti, nav izslēgts, ka dators tiek bojāts un tam nepieciešams remonts.
“Pagaidām nav informācijas par to, kā šie jautājumi tiks risināti, tādēļ grūti prognozēt, cik lielas izmaksas mācību materiālu digitalizācija radītu izdevniecībai,” sacīja Kuzmane.
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzdevis izsludināt konkursu par mācību materiālu digitalizāciju un cer jau tuvāko gadu laikā ieviest skolās planšetdatorus. Jau 2013.-2014.mācību gadā varētu veidoties pirmās mācību klases, kurās tiek izmantoti planšetdatori.
