Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. aprīlis, 2013
Drukāt

Jāstudē tas, kas interesē

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Esmu perfekcioniste. Ja ko sāku darīt, tad vēlos darbu paveikt, cik labi vien iespējams,” tā savus lieliskos panākumus studijās skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes otrā kursa studente Anete Romanauska, kura tikai reizi saņēmusi zemāku vērtējumu par desmit ballēm un kuras vidējais vērtējums studijās ir 9,9.


Cik daudz laika jāvelta mācībām, lai saņemtu tik augstus vērtējumus? Anete atbild, ka laiku neuzskaita, taču mācās daudz un ilgi, jo “operatīvi mācīties nemāku”. Naktīs gan izcilā studente nemācās, jo tad “pārāk nāk miegs”.

Anete ir arī viena no izcilākajām Vītolu fonda stipendiātēm, par ko marta nogalē vēl saņēma īpašu uzņēmēja un mecenāta Edvīna Samuļa balvu. Meitene ieguva Vītolu fonda stipendiju, jo nāk no daudzbērnu ģimenes – Anetei ir četras māsas – un arī vidusskolā Anetes sekmes bija izcilas, turklāt viņa guva labus panākumus mācību olimpiādēs, pat saņēma bronzas medaļu Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, kas notika Taipejā. Skolotājas iedrošināja toreizējo skolnieci pieteikties stipendijai.

“Skolā man tomēr arī gadījās pa kādam deviņniekam,” atceras Anete. “Bet kopumā man patika un padevās visi mācību priekšmeti, tāpēc bija arī diezgan grūti izvēlēties, ko studēt. Galu galā nevarēju izšķirties starp ķīmiju un bioloģiju, bet, tā kā vecākā māsa studē ķīmiju, nolēmu, ka es savukārt iestāšos Bioloģijas fakultātē. Studijām pieteicos tikai vienā no pēdējām pieteikšanās dienām.

Savā ziņā skolā man patika labāk nekā augstskolā, jo mācību priekšmeti bija ļoti dažādi, līdz ar to skoloties bija ļoti interesanti. Tagad lielākā daļa studiju kursu ir vienā virzienā, tāpēc dažbrīd ir sajūta, ka sašaurinās redzesloks.” Ārpus studijām meitene atļaujas tikai vienu vaļasprieku – dejo tautas deju kolektīvā.

Daudz laika Anete šobrīd velta arī kursa darbam, pie kura strādā LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūtā. Trīs dienas nedēļā Anete lekcijās apgūst teorētiskās zināšanas, bet atlikušās divas darba dienas pavada institūtā, pētot hepatīta B vīrusa genomu un tā mutācijas. Patlaban studente strādā pie pētījuma pirmā posma, kurā nepieciešams vīrusu vairot. Vēlāk tas tiks ievietots šūnās, lai vērotu vīrusa attīstību. Pētījums iecerēts nopietns un laikietilpīgs, tāpēc kursa darbā tas tiks vien iesākts un Anete to pabeigs, izstrādājot bakalaura darbu.

“Es gan nezinu, vai šāda tipa pētījumi ir tas, pie kā vēlos strādāt arī turpmāk,” atzīst Anete. Institūtā viņa nonāca tāpēc, ka tur bija iespējams izstrādāt kursa darbu, taču jaunā bioloģe arī norāda, ka pati pētījuma tēmu nav izvēlējusies.

Tā kā šādu pētījumu veikšana ir ļoti dārga, studentiem jāiekļaujas kādā pētnieku komandā un jau uzsāktā projektā; pašiem brīvi izraudzīties pētījumu tēmu kursa darbam vai bakalaura darbam, kā to var darīt sociālo zinātņu studenti, topošajiem biologiem lielākoties nav iespējams.

Taču institūts, kurā darbojas Anete, studenti uzņēmis ļoti atsaucīgi. Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Anete bija zvanījusi, izsakot vēlmi izstrādāt kursa darbu, viņa jau varējusi doties uz laboratoriju un ķerties pie darba.

Anete vēl nezina, pie kādiem pētījumiem vēlētos strādāt pēc universitātes absolvēšanas, taču pārliecināta, ka gribētu būt zinātniece. Visvairāk viņu interesē tieši cilvēks un mazāk pētījumi, kas saistīti ar augiem un dzīvniekiem. Anete gan arī atzīst – zinātne ir ļoti sarežģīta un neparedzama darbības joma, tāpēc jābūt gatavam, ka izvirzītos mērķus var arī neizdoties sasniegt. “Varu teikt, ka mans mērķis ir strādāt zinātnē, bet nevaru solīt, ka veikšu lielus atklājumus,” viņa saka.

Topošā bioloģe ir dzirdējusi par sarežģīto situāciju Latvijas zinātnē – finansējuma trūkumu, zinātnieku sociālo nedrošību, taču cer, ka pēc dažiem gadiem, kad būs pabeigusi studijas arī maģistrantūrā, tā būs uzlabojusies.

“Turklāt jāstudē tas, ko gribas, nevis tikai jāskatās, kurā jomā gaidāms labs finansiālais nodrošinājums. Muļķīgi būtu studēt to, kas neinteresē, tikai stabila darba un algas dēļ,” piebilst Anete. Viņa pieļauj, ka kādu laiku varētu arī strādāt vai mācīties ārzemēs, taču noteikti vēlētos atgriezties Latvijā.

Anete nāk no laukiem. Vispirms mācījusies Jaunauces pamatskolā, pēc tam Saldus 2. vidusskolā. Meitene spriež, ka arī laukos var iegūt gana labu izglītību, kaut gan atzīst, ka vislabākajās Rīgas skolās izglītības līmenis tomēr, iespējams, ir augstāks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+