Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. oktobris, 2013
Drukāt

Jauno LU ēku Torņakalnā nāksies būvēt steigā

LU_vizual_11

Gandrīz 15 miljonu vērta septiņstāvu ēka – jaunais Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs – jāprojektē, jāuzceļ, jāiekārto un jānodod ekspluatācijā līdz 2015. gada vasarai.

 

Pretējā gadījumā ēkas būvniecības un iekārtošanas izmaksas nedrīkstēs segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un saskaņā ar valdības pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu tās celtniecības izmaksas LU tad nāksies segt no saviem līdzekļiem. ERAF naudas piešķiršanas nosacījumos teikts, ka to drīkst tērēt tikai noteiktā laika posmā. Ja naudas izmantošanas termiņš nokavēts, rodas tā saucamās neattiecināmās izmaksas. Ja LU nāksies pašai maksāt par celtniecību, bet tai nebūs naudas, LU gan drīkstēs līdzekļus aizņemties valsts kasē.

LU rektors Mārcis Auziņš tomēr ir pārliecināts, ka tas nebūs vajadzīgs – ēku uzcelt paspēšot, kaut arī tas būšot izaicinājums. “Neattiecināmo izmaksu drauds šajā gadījumā nav lielāks kā visos citos projektos, kas par Eiropas finansējumu tiek realizēti Latvijā,” viņš apgalvo. Tāpēc valdības lēmums finansiālo risku uzlikt uz pašas augstskolas pleciem rektoru nesatrauc. Viņaprāt, ministru lēmums bijis LU labvēlīgs, jo kavēšanās dēļ valdība būtu arī varējusi LU vispār liegt šo projektu īstenot. IZM atzinumā par plānoto celtniecību norādīts: tik apjomīgu projektu īstenošanā parasti gadās kādas kavēšanās, bet šoreiz laiks celtniecībai ir tik ierobežots, ka “nav iespējams paredzēt reālu laika rezervi neparedzētu kavējumu radītu risku novēršanai.” Šī iemesla dēļ IZM piedāvāja arī iespēju pārtraukt LU Akadēmiskā centra celtniecības projektu vai atlikt tā īstenošanu uz nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis saka: “Risku ir diezgan daudz. Lēmums ļaut projektu tomēr īstenot ir bijis diezgan smags. Pēc sākotnējiem plāniem celtniecību vajadzēja pabeigt jau šogad, bet būvdarbi vēl pat nav sākušies.”

Ja ēku tomēr izdosies uzcelt laikā, ERAF finansēs lauvas tiesu izmaksu, piešķirot gandrīz 13,5 miljonus latu, bet valsts un LU katra ieguldīs tikai nedaudz vairāk par vienu miljonu latu. Iecerētā centra skiču projekts tika prezentēts jau teju pirms diviem gadiem – 2011. gada novembrī. Ceļā līdz būvniecībai pagāja divi gadi. M. Auziņš kavēšanos skaidro ar neveiksmēm būvnieku izraudzīšanā. Pirmais konkurss, kurā meklēja projektētāju un būvnieku, noslēdzās bez rezultāta. Pēc otrā konkursa būvnieki, kuri konkursā neieguva tiesības īstenot šo vērienīgo celtniecību, divreiz pārsūdzēja konkursa komisijas lēmumu. Kamēr turpinājās pārsūdzības process, būvniecību uzsākt nevarēja. Interesanti, ka pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojs uzdeva LU vēlreiz izvērtēt visu būvniecības pretendentu iesniegtos piedāvājumus, LU izraudzījās citu būvnieku, mainot sākotnējo lēmumu. Atkal sekoja būvnieku pārsūdzības, tomēr šoreiz Iepirkumu uzraudzības birojs sūdzības noraidīja.

LU jauno Akadēmisko centru projektēs un cels pilnsabiedrība “LNK Industries Group”, ar kuru piektdien noslēdza līgumu un kuras valdes loceklis Jevgeņijs Locovs atzinis, ka jaunās ēkas celtniecība būs “dinamisks process”.

Vēl pirms būvniecības uzsākšanas tika nolemts arī samazināt iecerētās ēkas izmaksas – sākotnēji tai plānoja tērēt 22 miljonus latu – un līdz ar to saruka arī iecerētā ēkas platība. Taču kāpēc citām augstskolām – gan Rīgas Tehniskajai universitātei, gan Rīgas Stradiņa universitātei ‒, kuras arī īstenoja apjomīgus būvniecības projektus par ERAF līdzekļiem, tādas problēmas neradās? Vai arī pati LU kādā veidā nav vainīga pie kavēšanās?

V. Dombrovskis, atzīstot, ka citām universitātēm ar projekta īstenošanu veicies labāk, atbildēja, ka “negrib meklēt neviena vainu”. Kaut arī ārēji IZM un LU savstarpējā komunikācija izskatās pieklājīga, jūtams, ka abu institūciju starpā ir spriedze par šī projekta īstenošanu.

Kad pēc kādas izglītības jomai tuvu stāvošas personas rosinājuma jautāju V. Dombrovskim, vai viņš nav bijis ieinteresēts kāda konkrēta būvnieka uzvarā, ministrs uzreiz nosprieda, ka šāds jautājums tiek uzdots saistībā ar informāciju, ko man sniegusi LU. M. Auziņš toties strikti apgalvoja, ka nav jutis nekādu IZM ieinteresētību attiecībā uz to, kuram būvniekam būtu jāuzvar.

Iecerēts, ka jaunajā ēkā būs modernas auditorijas un laboratorijas, kuru iekārtošanai plānots tērēt vēl vairāk nekā 10 miljonus latu pārsvarā Eiropas naudas. Akadēmiskajā centrā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts. Te arī iekārtos laboratorijas sešiem valsts nozīmes pētniecības centriem.

 

Fakti

Kopumā līdz 2023. gadam LU Torņakalna rajonā plāno uzcelt līdz desmit ēkām.

To kopējā platība – 120 000 kvadrātmetru.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+