×
Mobilā versija
Brīdinājums +6.6°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
16. jūlijs, 2016
Drukāt

Joprojām ar sīknaudu maciņā. Atbilde “LA” lasītājam

Foto - LETAFoto - LETA

Plašsaziņas līdzekļos pavīdēja ziņa, ka no apgrozības tikšot izņemtas viena un divu centu eiromonētas. Vai šajā informācijā ir kāds patiesības grauds? Jānis Ozoliņš Rīgā

 

Atbild Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns: “Satraukumam nav pamata – pašlaik Eiropas Komisijas darba kārtībā nav jautājuma par atteikšanos no mazajām eirocentu monētām. Laiku pa laikam plašsaziņas līdzekļos uzjundī diskusija par šo jautājumu, piemēram, mazo monētu apstrāde sagādā papildu rūpes mazajiem tirgotājiem un smagākus makus parastajiem iedzīvotājiem. Dažās eirozonas valstīs (Somijā u. c.) 1 un 2 centu monētas praktiski netiek izmantotas, taču tas tiek regulēts ar tirdzniecības noteikumiem, nosakot cenu apaļošanas principus. Eiro nominālu sadalījumu nosaka kopīgi eirozonas, nevis atsevišķu valstu lēmumi, un pašreizējā struktūra ir ekonomiski un racionāli pamatota un noteikta ilgam laikam.” J. Silakalns akcentē: “Tikai tad, ja iemesls būtu patiešām nopietns, varētu pieņemt lēmumu par kādām izmaiņām. Tieši tā ir pieņemts lēmums tuvāko gadu laikā no apgrozības pakāpeniski izņemt 500 eiro banknoti, kam iemesls ir cīņa ar noziedzību un terorismu. Savukārt 1 un 2 centu monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, un pagaidām nav lemts no tām atteikties.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+