×
Mobilā versija
Brīdinājums -13.4°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
11. janvāris, 2016
Drukāt

Kā darbojas civilās trauksmes apziņošanas sistēma (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Darba devēji ir atbildīgi ne tikai par savu un savas ģimenes, bet arī savu darbinieku drošību. Vai ir kādas instrukcijas, kā mums rīkoties ārkārtas situācijas vai draudu gadījumā? Kas būs oficiāls informatīvais avots šādiem gadījumiem? Gūrijs Bulle, uzņēmējs

Saskaņā ar likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” ārkārtējas situācijas tiek izsludinātas tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudu vai kritisku infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski tiek apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

“Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atbilstoši Civilās aizsardzības likumam ir atbildīgs par civilās aizsardzības sistēmu darbības vadīšanu, koordinēšanu un kontrolēšanu, piemēram, par katastrofu pārvaldīšanu, palīdzības sniegšanu katastrofās cietušajiem un katastrofu radīto seku samazināšanu,” informēja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. Likumā noteikts, ja komersanta objekts ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku, tad komersantam ir jāizstrādā civilās aizsardzības plāns. Tajā jāparedz darbības katastrofu gadījumos un darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos.

V. Gribuste arī aicina iepazīties ar informatīvo materiālu par rīcību dažāda apdraudējuma gadījumos, kas pieejams VUGD mājas lapā sadaļā “Drošības padomi” (http://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi).

Savukārt attiecībā uz iespējamo rīcību terorisma draudu gadījumā Drošības policija ir sagatavojusi informāciju iedzīvotājiem, kas pieejama DP mājas lapā sadaļā “Noderīgi” (http://www.dp.gov.lv/lv/noderigi/publikacijas/riciba-terorisma-draudu-gadijuma.art26).

Iedzīvotāju brīdināšanai un informēšanai par katastrofām vai to draudiem, kā arī par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tiek izmantota civilās trauksmes apziņošanas sistēma. Trauksmes sirēnas raidīs skaņas signālu, kas būs dzirdams aptuveni 1,5 km rādiusā. Izdzirdot šīs sirēnas, ir jāieslēdz radio (Latvijas Radio 1, 2, 3, 4, 5, “Radio SWH”, “Radio Skonto”, Kristīgais radio, Saldus radio) vai televīzija (LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5, “Pirmais Baltijas kanāls”, Vidusdaugavas televīzija, Latgales reģionālā televīzija, Talsu televīzija), lai saņemtu informāciju par notikušo un ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Atbilstīgi likumā noteiktajam plašsaziņas līdzekļiem ir bez maksas jāizziņo VUGD informācija par apdraudējumu.

Pašreiz Latvijā izvietotas 164 trauksmes sirēnas. V. Gribuste atzīst, ka ne vienmēr iedzīvotāji savās dzīves vai darba vietās dzird trauksmes sirēnas. Tāpēc apdraudējuma gadījumā apziņošana tiktu veikta, izmantojot arī operatīvo dienestu transportlīdzekļus un skaļruņus, kā arī plašsaziņas līdzekļus, internetu un sociālos medijos. VUGD cer piesaistīt ES projektu līdzekļus, lai nākotnē ieviestu modernākas apziņošanas metodes, kuras īstenot ar mobilo telefonu starpniecību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tas ir teorētiski, praktiski nekā tāda Siguldā nav, laikam kāds algu saņem par to.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+