Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. janvāris, 2013
Drukāt

Kā vērtējat ideju par vietējo pašvaldību referendumiem?


Arvīds Mēters, 
Brocēnu novada domes priekšsēdētājs: 
”Referendumi pašvaldībās – tas ir apsveicami. Šāda iespēja iedzīvotājiem ir vajadzīga, jo patlaban rodas iespaids, ka tiek darīts viss, lai daudzas cilvēku grupas attālinātu no valsts un pašvaldību pārvaldes.

 

Jau tagad daudzi mazie pagastiņi, kas iekļauti novados, dažviet domēs netiek pārstāvēti. Mums mēģina iegalvot, ka deputātu skaita samazināšana ļaus pieņemt kvalitatīvākus lēmumus. Tas ir absurds, kārtējās muļķības! Manā skatījumā – jo vairāk deputātu vietējā pašvaldībā, jo vairāk viedokļu, jo labāk iedzīvotājiem.

Turklāt mēs Brocēnu novadā ejam vēl tālāk – esam par to, lai arī pagastu pārvaldnieki būtu nevis ieceltas, bet iedzīvotāju ievēlētas amatpersonas. Vēl labāk, ja konkrēto pagastu novada domē pārstāv šā pagasta iedzīvotāju ievēlēts deputāts, nodrošinot viņu interešu pārstāvniecību domē. Bet, ja kāds vēlēsies mūs, mazos novadus, apvienot lielākās teritorijās, iedzīvotāju nobalsošana ļaus izteikt savu gribu – piekrist vai noraidīt. Atbalstu arī to likumprojekta normu, kas dod tiesības atsaukt ievēlēto domi. Tas vajadzīgs, lai atsevišķi vadītāji, kuriem iegūtā vara sakāpusi galvā, neaizmirstu rūpēties par saviem iedzīvotājiem.”

 

Inga Bērziņa, 
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: 
”Vajadzību pēc referendumiem vietējās pašvaldībās īsti nejūtu, vismaz ne Kuldīgas novadā, kur esam pietiekami tuvu saviem iedzīvotājiem. Man grūti iedomāties, ka pašvaldība varētu ko lemt, ignorējot iedzīvotāju viedokli. Minēšu piemērus. Cilvēki ļoti aktīvi iesaistījās, kad tika apspriesta dāņu uzņēmēju iecere būvēt Gudeniekos cūku kompleksu. Saņēmām ļoti daudz protesta vēstuļu, un dome, vadoties pēc lielumlielās iedzīvotāju daļas domām, neatbalstīja dāņu ieceri.

Nupat pirms gadu mijas tādu pašu lēmumu pieņēmām par kāda holandiešu uzņēmēja vēlmi būvēt kempingu pašā Ventas krastā pie tilta. Arī pret šo ieceri sabiedrība aktīvi iebilda. Izvērtējot situāciju, dome atteica holandiešu uzņēmējam, un tas notika bez jelkādiem referendumiem.

Atsevišķi varētu skatīt Rīgu, pat tiktāl, ka izstrādāt atsevišķu likumu par Rīgas pašvaldību, jo tā gan mēroga, gan iedzīvotāju skaita un finansējuma ziņā nav salīdzināma ne ar Kuldīgas, ne Saldus, pat ne ar citu lielo pilsētu pašvaldībām. Iespējams, ka galvaspilsētas pašvaldībā šādi referendumi iedzīvotājiem būtu noderīgi, bet par to būtu nepieciešama diskusija.”

 

Stefans Rāzna, 
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: 
”Esmu par demokrātiju un domāju: kāda vaina, ja sabiedrība var izteikt savu viedokli. Daudzreiz pat pietrūkst sabiedrības padoma. Tāpēc ideju par referendumiem vietējās pašvaldībās vērtēju pozitīvi. Bet tas, ka vēlētāji varēšot atsaukt domi, pašvaldības stimulēs strādāt labāk. Protams, svarīgi, lai nobalsošanas ierosināšana un norises process nebūtu sarežģīts, lai katrs paraksts nav jāreģistrē pie notāra, visam jābūt vienkārši. Galvenais – lai sabiedrība izsakās. Tas tiešām palīdz pašvaldībām strādāt un pieņemt lēmumus.”

 

Fakti

* Vietējo pašvaldību referendumu likums iedzīvotājiem dos iespēju piedalīties vietējas nozīmes jautājumu lemšanā, ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.

* Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai varēs veikt vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā “www.latvija.lv” vai kādā citā tīmekļa vietnē.

* Ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus segs no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai nodrošinās personas, kas to organizēs.

* Ja likumprojektu apstiprinās Saeima, tas stāties spēkā no 2013. gada 1. jūlija. Vispirms to skatīs valdība šā gada pirmajā sēdē 3. janvārī.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+