Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. oktobris, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Kam trāpīja Levita nūja? (23)

Foto - LETAFoto - LETA

Pavisam nesen mūsu laikraksta lasītāja un LTV skatītāja Silvija Kalna (“LA”, 11. oktobrī) pastāstīja redakcijai par kādu novērojumu. “Trešdien “Sastrēgumstundā” Ilze Nagla vairākkārt runāja par latviešu kopienu un krievu kopienu. Kas tā par latviešu kopienu? Ir pamatnācija, tās dēļ ir dibināta mūsu valsts Latvija. Būtu dīvaini, ja franči vai vācieši runātu par franču un vācu kopienām savās valstīs. Un kāpēc tikai krievu kopiena? Kāpēc ne ukraiņu, baltkrievu, armēņu un citu tautu kopienas?” Kā atvainodamās, autore piebilda: “Es saprotu, ka tas ir slikts stils par televīzijas kļūdām sūdzēties avīzei. Bet kā citādi pateikt par nejēdzībām, kas tur izskan?”

“Latvijas Avīzes” lasītājiem paskaidrošu, ka mūsu cienījamās lasītājas tāda satura norāde nav retums. Nelaiķis profesors R. Treijs nereti rakstīja redakcijai par gadījumiem, kad viņš rakstītos vai elektroniskos medijos, īpaši t. s. latviskajos, bija pamanījis tādus izteicienus kā pirmā vai otrā republika. R. Treijs norādīja, ka tāda dalīšana it kā divās republikās, mazākais, ir politiska nekulturālība.

S. Kalnas k-dzes un citu rakstītāju signāli apliecina, cik savlaicīgs ir tiesneša E. Levita pastrādātais darbs Satversmes pilnveidošanai. To apliecina arī “Latvijas Avīzes” aptaujā dzirdētās literatūras, mākslas un mūzikas autoritāšu atsauksmes. To, ka tiesnesis E. Levits aizskāris kādu citu “spēku” sāpīgās intereses, arī liecina citāda, pat histēriska pretdarbība. Lai “Latvijas Avīzes” lasītājam rastos zināms priekšstats par to, kas vārās pret E. Levita priekšlikumiem, atstāstīšu paša krievu avīzes “Vesti segodņa” jaunieceltā redaktora (!) P. Kirilova personālajā rubrikā rakstīto. “Kā zināms, gatavotajā preambulā pie konstitūcijas latviešu nācijai izvirzīts augsts mērķis – dzīvot mūžīgi ne tikai atmiņās. Lai tas notiktu, nepieciešams izpildīt virkni uzdevumu. Piemēram, aizliegt krievvalodīgo televīziju, un labi vēl būtu aizliegt [krievvalodīgās] avīzes…”

Savukārt Rīgas domes deputāts I. Kuzmuks (“SC”), kas acīmredzami raujas uz Saeimu, preambulas projektu apsaukājis tikai par indi (“Vesti”, 19. oktobrī). Ir dzirdētas vēl negantākas lamas.

“Latvijas Avīzes” lasītāji gan redakcijai, gan man telefoniski ir izteikuši neizpratni par to, kāpēc ap kompetenta lietpratēja, kāds ir tiesnesis E. Levits, priekšlikumu atsevišķi “spēki” un personāži saceļ un uztur histērisku troksni? Kā intereses šajā gadījumā tiek aizskartas?

Manuprāt, labu skaidrojumu devis aizsardzības ministrs, viņš arī zinātņu doktors un profesors, Artis Pabriks. Rakstā “Kādēļ vajadzīga preambula” (“LA”, 7. oktobrī) prof. Pabriks konstatē: “Pēc 2. pasaules kara Latvijas sabiedrību ir papildinājuši proporcionāli daudz ienācēju no bijušās PSRS, kuriem mūsu Satversme un Eiropas politiski filozofiskie pamati ir sveši…”

Profesors Pabriks labi, bet ne visu ir izskaidrojis. “Ne visu” rakstu tāpēc, un to zina arī mūsu rosīgākie lasītāji, ka tiesneša E. Levita ierosināto preambulu nikni apkaro, ja tā var teikt, arī no otra gala. Mūsu lasītājs, kas neatstāja vizītkarti, redakcijai atgādināja kādu ar Klāva Sedlenieka autorību apzīmētu rak-stu, kurā, starp citu, teikts: “Būtu labi, ja mēs varētu apzināties, ka tauta, nācija, valoda, kultūra – tās ir zināma līmeņa metaforas, kuras mēs izmantojam kā ikdienā nepieciešamu vienkāršojumu, labi apzinoties, ka realitātē tie neeksistē.” Citētais skan stipri vien teorētiski, vispārīgi utt. Toties citētā raksta autoru pa īstam nepārprotami satrauc tas, ka “preambula var un tiks izmantota, lai turpmāk novērstu tādus referendumus kā, piemēram, nesenā tautas nobalsošana par valsts valodu”. Te gan K. S. k-gam taisnība, jo pat tikai metaforiskā veidā pastāvošā latviešu tauta noteikti nevēlas, lai tai uztieptu kādas citas valsts valodu, pašu tautu un valstsnācijas izcīnītu un nodibinātu valsti nākotnē pasludinātu vien par metaforisku jēdzienu.

E. Levita iztraucētajā pūznī kņada turpinās.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Painteresējieties, kādas pārliecības ģimenē šis Sedlenieks audzis un kas viņu skolojis, jo parasti jau “ābols no ābeles tālu nekrīt” un viss kļūs krietni skaidrāks. Tas pats sakāms par šo Naglu. Nereti šie
    cilvēki pauž vienīgi savu personīgo pārliecību un publiskā raidījumā cenšas tai piešķirt valstisku skanējumu.

  2. L. Grantiņš LRTT Atbildēt

    Šo nelikumīgo valodas referendumu atbalstīja šis pats propesorelis Pabriks. Jefiņš no jefiņiem un idiots no idiotiem.

  3. Politkorektums brīžiem aiziet par tālu vai ne tur, kur vajag. Ar visu cilvēkmīlestību tik bieži piegriezies saskarties ar tiem ar krievu kopienas’apzīmētajiem, kuri vispār nesaprot, kādā valstī atrodas, kuri nevēlas būt latviešu pamatnācija. Kā attiekties pret tiem? Dzīvē, ne uz papīra… Protams, ka būtu jauki, ja arī praksē visi Latvijā dzīvojošie būtu latvieši un kā tādi arī uzvestos, bet ko darīt, ja viena minoritāte kliedz skaļāk par citām vai ja minoritātes sāk apdraudēt valsts vērtības (pilnīgais sviests likt krievu subtitrus raidījumiem un izplatīt skrejlapas arī krieviski)? Dažkārt cilvēki lieto tādus it kā ‘aizvainojošus ‘apzīmējumus kā ‘krievu kopiena’, jo tie, kas ar tām identificējas vienkārši uzvedas un domā citādi.

  4. Ar pamatidejas aprakstu vien neiztiksim: maskaļus kā cāļus jāsavāc aiz apkakles un furt! uz Maskaliju projām.

    Lai nemaitā Latvijas gaisu. Visiem Ušakoviem, Kabanoviem un citiem Sūdaiņiem vai nu Maskalija, vai tuvākās priedes galotne. Beidzot gaiss būs tžirs bez neliešiem un prostotutšām.

  5. JĀ, ILZE NAGLA VAIRS NAV TĀ FORŠĀ, ASĀ UN REIZĒ KRITISKI KONKRĒTĀ ZURNĀLISTE…

  6. MArija, es tevi gribu vēl paturpināt. Šai sarakstā vēl ir “izcili” žūrnālisti no ASV, kas propogandē galejo liberālizmu un homoseksu, kā arī daži žyrnālisti no Zviedrijas, kas acīmredzot ir iesūtīti speciāli graut latviešu dzīves un ģimenes vērtības, jo redziet pie pašiem Skandināvija iet viss tūtā. TAs secinājums pēc pēdējiem petījumiem, kas man ir pieejami. Kā mierinājums būs, ka arī kaut kas līdzīgs notiek arī Latvija. Kaut jūs vienreiz aizbrauktu un neatgrieztos Latvija, visi šie deformētie ar visām savām cilvēktiesību, seksminoritāsu un nacminoritāsi konvencijām un deklarācijām. Tās varat uzkabināt savā tualete uz nagļinas , mītnes zemē.

  7. Gribu atgādināt Naglai un citiem žurnālistiem – visādiem “īleniem, kabatām,melnām biksēm” un citiem tā saucamajiem politologiem, kuriem loti patīk gorēties TV objektīvu priekšā, un censties parādīt pašam neapzinoties, cik viņš sekls un aprobežots un ietekmējas no saimniekiem, kas to bīda un iedvesmo.

  8. noturēju Naglu par gudrāku Atbildēt

    Es ne pie kādas “kopienas” nepiederu; esmu vienmēr piederējis pie latviešu TAUTAS.

  9. Satversmes preambula šādā vai citādā variantā, bet kas skaidrā tekstā pasaka, ka valsts uzdevums ir (cita starpā) gādāt par latviešu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšanu, vēsturiskās atmiņas saglabāšanu (kā tas ir noteikts, piemēram, Igaunijas konstitūcijas preambulā attiecībā uz igauņu valstsnāciju), ir noteikti jāpieņem. Šī ideja ir jaatbalsta visiem lojāliem latviešiem un cittautiešiem. Mēs gribam saglabāt savu identitāti kā savas, latviskas valsts pilsoņi Eiropā, līdztiesīgi ar citām nācijām, kurām ir savas valstis, kas spēj vienoties kopējā rīcībā. Jā, arī lojāliem cittautiešiem ir jāatbalsta latviska Latvija, jo latviskumam ir jābūt vienojošai identitātei visiem, neatkarīgi no tautības un izcelsmes.

  10. Es jau vairākkārt savo komentāros esmu minējis, ka viss kas notiek šodien, slēpjas 1999.g., Valsts valodas likuma pieņemšanas laikā, kad pēc VVF prezidentes spiediena tapa nodevīgais latviešu nācijai valodas likums, kas ieprogramēja tos notikumus, kas turpinājās līdz jautājumam par preambulu šodien. Žurnālistiem silti ieteiktu pārlasīt 1999.g. Valsts valodas likumu, un nopietni paanalizēt, tur rakstīto pantus.Izlasot šo likumu, saprastīsiet, kāpēc daudzi politiķi un žurnālisti publiskā sarunā lieto vārdu “kopiena”, kas domāta uz latviešu nāciju Latvijā, nevis citām nacminoritātēm, atskaitot krievu kopienu. Tiek izcelti krievi, kas tiek pielīdzināta latviešu nācijai. Lai tas notiktu ir nepuieciešamība latviešus arī pielīdzināt kopienai. Tas ir domāts uz nākotni.

  11. Es īsti nemaz nezinu, ko kurš grib panākt. Būs viesstrādnieki, būs ar uzturēšanās taļaujām, vēlāk jau arī par pāris miljoniem varēs piešķirt vārdu “pamatnācija”… Esam ES “katlā”, brīva kustība ļaudīm, darbaspēkam – galvenais pašam atcerēties, ka esi latvieties. Nevienam ar preambulu pa “feisu” nedosi. Un, šķiet, ka šī “jezga”patiešām kādam ir ļoti vajadzīga.

  12. Paldies Krustiņa kungam! Tieši manas domas, un ir prieks, ka kāds to pasaka skaļi, lai cilvēki aizdomātos un saasinātu uzmanību: ienaidnieks nesnauž! Galvenais, ka ļoti bieži paši pret sevi izturamies kā ienaidnieki.

  13. Es to divu kopienu un vispār Naglas pārgudrības dēl pārslēdzu uz citu kanālu, bet tur viņas izpildījumā esot bijušas vēl dažas “pērles”

  14. Kapec nekadas preambulas nav vajadzigas ne igauniem ne lietuviesiem ne gruziniem,ne kazahiem u.t.t.,bet tikai glevlatviesiem?
    Nesen,, braucot ekskursija uz Igauniju, gide pa celam macija pieklajibas frazes igauniski,jo ja igaunus uzruna krieviski,tad tie skatas ka uz menesserdzigo butni.Bet te joprojam ja starp 10 latviesiem bus viens krievs visi latviesi runas krieviski.

  15. Protams, ka preambula ir vajadzīga, ja netaisam jaunu satversmi. Tās uzdevums pozicionēt satversmi mūsdienu situācijā un šajā aspektā tā ļoti vajadzīga. Nelaime tā, ka preambulai brūk virsū ne tikai cittautieši un ap Kremli spietojoši. Mūsu pašu bālēliņi, kas sevi pasludina par īsajiem nacionāļiem (īstākiem pat par NA), tāpat brēc uz debesīm, ka preambula ir velna izgudrojums.

  16. Preambula ir vajadzīga un balsojumi par to parādīs latvisko partiju patieso nostāju pret valsti. Baida ZZS nostāja, jo tā ir atkarīga no saimnieka Pie jūras nostājas, bet tas savukārt no Krievijas biznesa ( sk. Šreders Vācijā un Kalvītis Latvijā ). Ir valstsnācija latvieši ar savu valodu un līvi . Pārējie ir tikai diasporas veidotāji ar tiesībām atgriezties savu senču zemē ( kā vācieši 1939. gadā ). Tas arī ir jāliek saprotami un skaidri. Savādāk nākošais referendums būs jau par pievienošanos Krievijai kā guberņai ( sk. valodas referendumu un prezidenta sākotnējo atteikumu tajā piedalīties dodod sliktu piemēru latviešiem. Vēlams ātrāk spriest un veikt balsojumus…Vilcināšanās rāda politisko gļēvumu!

  17. Jautājums V. Krustiņa k-gam: ja jau Jūs rakstāt, ka latvieši Latvijā “Ir pamatnācija”, loģiski secināt, ka mūsu valstī dzīvo vēl kādas – “ne-pamatnācijas”. Tomēr pieļauju, ka visas pārējās (izņemot līvus, protams) ir citu tautu atlūzas, tātad diasporas nevis “nācijas”. Taču iespējams, ka maldos…

  18. Zigurds Mežavilks Atbildēt

    Neesiet lētticīgi -vēl nesen larviešus brīdināja vēsturnieks Uldis Ģermanis. Šo ļembastu kordinē Krievijas īpašie dienesti, tie paši kuri lobe Gazprom akcijas un čekistu komandas bļauru organizēšanu un Latvijas valsts naudas veltu tērēšanu, referendumus un kaitīgas akcijas. Saprptams, ka Dr Levita prikkžlikumi jāpieņem. Taču ko līdz labi likumi, ja policijā, prokuratūrā, tiesās un pat KNABā valda mikstčauļi. Latvijas pavalstnieki labi redz Latvijas armijas un zemesargu vecmodīgo apnruņojumu un reti rezamos cilvēkus militārās formās. Runā gan ne tikai par Dr Lavita Satversmes priekšvārdu, bet patiesībā arī par valsts, valdības un tas armijas prestižu. Mūsu ienaidnieki saprot tikai vienu argumentu – dūri, vismaz uz galda.

    • Bez pamatnācijas (latviešiem), kas dibināja savu valsti, pastāv mazākumtautības, kas saskaņā ar satversmi tiek aizsargātas.

      • Un mazākumtautības esot tās,kurām neesot sava valstiska veidojuma.Nez kuras tās varētu būt Latvijā?Vai tās ,kurām vajag kaimiņvalsts valodu par valsts valodu?

  19. Krustiņam labs komentārs. Satversmes preambulas projekts ir nācis pēdējā brīdī; latvieši kremlinu un pseidoliberāļu spiediena rezultātā sāk jau kļūt ļengani, sāk šaubīties paši par sevi, ka Latvija ir viņu pašu valsts, un pēc dažiem gadiem jau varētu būt par vēlu. Satversmes preambulas projekts noteikti jāīsteno vēl šai Saeimai!

Draugiem Facebook Twitter Google+