Latvijā
Politika

Kas gaidāms pēc vēlēšanām? Prognozē LA komentētājs Māris Antonevičs 0


13. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 121 vēlēšanu iecirknī 45 ārvalstīs. Iecirkņi balsotājiem būs atvērti no plkst. 7 līdz plkst. 20. Daļā iecirkņu var nobalsot jau iepriekš jeb nodot balsi glabāšanā. Lielākā aktivitāte izrādīta iecirknī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
13. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 121 vēlēšanu iecirknī 45 ārvalstīs. Iecirkņi balsotājiem būs atvērti no plkst. 7 līdz plkst. 20. Daļā iecirkņu var nobalsot jau iepriekš jeb nodot balsi glabāšanā. Lielākā aktivitāte izrādīta iecirknī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ne viens vien politikas vērotājs ir izteicies, ka šoreiz paredzēt vēlēšanu iznākumu un līdz ar to arī nākamo koalīciju esot īpaši sarežģīti. Arī sabiedriskās domas aptaujas nav liels palīgs, jo no tām rodas iespaids, ka bariņš partiju grūstās pie 5% barjeras, līdz ar to pat daži procenti no vēlētāju kopskaita (10 – 20 tūkstoši pilsoņu) var būtiski mainīt kopējo politisko ainavu. Un tomēr, ņemot vērā gan politiķu paziņojumus, gan līdzšinējo pieredzi, var iezīmēt dažus iespējamos scenārijus par to, kas mūs gaida pēc vēlēšanām.

 

“Mantinieki”

ZZS + Nacionālā apvienība + “Jaunā Vienotība” + …

Šis scenārijs nozīmē to, ka teikšanu lielā mērā saglabā līdzšinējā valdošā koalīcija. Tomēr četru gadu laikā tā ir “noasiņojusi”, un pirmkārt tas attiecināms uz “Vienotību”. Mazliet ironiski, bet šī partija pati sev izaudzinājusi politiskos konkurentus, kas spilgti atklājās arī premjera kandidātu debatēs. Apvienība “Attīstībai/Par” izvirzījusi Arti Pabriku, “Saskaņa” – Vjačeslavu Dombrovski, Latvijas Reģionu apvienība – Edvardu Smiltēnu, Jaunā konservatīvā partija – Jāni Bordānu – viņi visi ir ar “Vienotības” stāžu, pat “KPV LV” kandidāts Aldis Gobzems savulaik darbojies “Sabiedrībā citai politikai”, kas bija viena no “Vienotību” veidojošajām partijām.

Gan Zaļo un zemnieku savienības, gan Nacionālās apvienības pārstāvji ir publiski pauduši, ka abas kopā vēlas veidot nākamās koalīcijas kodolu, un pirmsvēlēšanu laikā bijušas savstarpēji saudzīgas. Ja parlamentā iekļūst arī “Jaunā Vienotība”, tad šis trio jau var vienoties par spēles noteikumiem un piedāvāt tos vēl kādam. Ļoti iespējams, ka tā varētu būt “Attīstībai/Par” (protams, ja tā iekļūs parlamentā). Tās augšgalā netrūkst pragmatiski domājošu politiķu, un viņi ātri atvēsinās pašu bieži cildinātos “jaunos”, kurus it kā vajagot ievest politikā. “Jaunie” varēs pamācīties no “vecajiem”, kā tās lietas darāmas.

Šādu koalīcijas modeli var uzskatīt par pašreizējās Māra Kučinska valdības mantojumu, ļoti iespējams, pat ar to pašu valdības vadītāju pie stūres.

Varbūtība – 50%

 

“Kokteilis”

ZZS + Nacionālā apvienība + “Jaunā Vienotība” + “Attīstībai”/Par” + JKP + …

Jo vairāk partiju iekļūst Saeimā, jo mazāk prognozējama kļūst situācija. Tomēr daudzas partijas ir vilkušas tā sauktās sarkanās līnijas, aiz kurām tiek atstāta “Saskaņa”, un daļa nav slēpusi arī vēlmi izvairīties arī no sadarbības ar Artusa Kaimiņa vadīto “KPV LV”, ņemot vērā tās agresīvo toni un neprognozējamību. Tāpēc diezgan liela iespēja, ka sarežģītas “matemātikas” rezultātā neatliek nekas cits kā nākt kopā visiem atlikušajiem. Te katram būtu tā sauktā zelta kārts (deputātu balsis, bez kurām nav iespējams vairākums), tāpēc koalīcijas veidošanas sarunas, visticamāk, kļūs par īstu kaujas lauku, kur pārmaiņus notiek cīņas par vērtībām, interesēm un amatiem.

Daudzi jau tagad atsauc atmiņā tālās 6. Saeimas vēlēšanas 1995. gadā, kad parlaments izrādījās tik sadrumstalots (iekļuva deviņi saraksti), ka balsojumos tika izgāztas pat divas valdības un politiskā krīze draudēja ar ārkārtas vēlēšanām. Tobrīd pie apvāršņa parādījās Andra Šķēles figūra. Diez vai šoreiz partiju samierināšanai būs vajadzīgs kāds no malas, tomēr valdības izveide var ieilgt, un diez vai tai izdotos nostrādāt visus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām. No otras puses – paš­apmierinātībā šāda koalīcija noteikti neieslīgtu.

Varbūtība – 50%

 

“Revolūcija”

“Saskaņa” + “KPV LV”

Daudzi to uzskata par slepenu plānu, pie kura pielikuši roku arī no politiskās skatuves nostumtie “oligarhi”. Nav jau nekāds noslēpums, ka Ainārs Šlesers vienmēr ir tiecies valstiskā līmenī atkārtot 2009. gada Rīgas vēlēšanu scenāriju, kad viņa vadītā LPP/”LC” palīdzēja nokļūt pie varas Nilam Ušakovam. Izveidot “Saskaņai” uzticamu “satelītu” arī Saeimas vēlēšanās līdz šim nav izdevies, lai gan centieni ir bijuši.

Saistītie raksti

Nu ir aizdomas, ka tagad šī loma ir paredzēta “KPV LV” (Aivars Lembergs to jau pirms dažiem bija salīdzinājis ar dārga šampanieša uzsaukšanu, un viņš savu “kolēģu” rebes tomēr pazīst labāk nekā citi). Partijas pārstāvji paši veicina šo tēlu, dažādās diskusijās atsakoties skaidri paust savu nostāju par koalīciju ar “Saskaņu”. Piemēram, LNT debatēs partijas premjera kandidāts Aldis Gobzems atbildēja: “Mēs iesim koalīcijā ar Latvijas tautu.” Vien pēdējās dienās pirms vēlēšanām “KPV LV” līderis Kaimiņš tomēr bija sācis runāt, ka koalīcijas ar “Saskaņu” nebūs, tomēr lielu pārliecību tas neiedvesa.

Tas, ka Latvija sagaida simtgadi ar “revolūciju”, kas pie varas noved uz Krieviju orientētu valdību, šoreiz diemžēl nav izslēdzams variants. Tomēr 51 procents Latvijas ap­stākļos ir daudz, ļoti daudz. “Saskaņai” būtu jāiegūst vismaz trešdaļa un jācer, ka arī “KPV LV” būs mobilizējusi visu tā saukto protesta elektorātu.

Varbūtība – 30%

LA.lv