Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. oktobris, 2015
Drukāt

Ķiršu mežs – labs mantojums mazbērniem. Ciemos “Ezerniekos”, kur audzē dārgo koksni (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs
Uzziņa

• Biezās audzēs koki lielāko daļu enerģijas patērē augšanai garumā, tāpēc mazāk veidojas resni zari, bet apakšējie zari, trūkstot apgaismojumam, ātrāk atmirst un veidojas kvalitatīvi stumbri. Ja četrgadīgā ķiršu stādījumā sasējas bērzi, tos var atstāt un nozāģēt malkai pēc desmit gadiem.

• Viens no faktoriem, kas nosaka cenu, ir koksnes krāsa – tai jābūt dzeltenīgi rozā, ar vienmērīgu tonējumu, gads­kārtu platums nevar pārsniegt 1 cm.

• Jaunībā ķirša stumbram miza ir gluda, gaiši pelēka. Ar laiku tā kļūst tumši pelēka un veido horizontālus gredzenus.

• Nelabvēlīgos apstākļos ķiršiem stumbra miza sāk plaisāt; īpaši tie cieš, ja pēc sausa rudens strauji iestājas stiprs kailsals.

Nodarbojamies ar kuģu modelismu. Tam ir vajadzīga ķirša koksne, ko Latvijā nevar dabūt. Iespējams pasūtīt, piemēram, Francijā, bet par milzīgu naudu. Tāpēc nolēmām stādīt ķiršu mežu. Vai kāds pieredzējis saimnieks varētu pastāstīt par audzēšanas knifiem, kopšanu? ARMANDS PILTENĒ

Rīdzinieki Guna un Mārtiņš Biezie 1,7 ha lielo koksnes ķiršu plantāciju savā lauku īpašumā “Ezernieki” Auru pagastā izveidoja pirms četriem gadiem, izmantojot ES finansiālo atbalstu mežu stādīšanai. Daļai kociņu šovasar ienācās pirmās ogas; vēl jāpaiet dažiem gadiem, kad te būs vērojama neierasta meža ainava – ķirši ziedēs kā kuplas sniega kupenas, jo vienā hektārā aug 2500 kociņu.

Veiksmīgs piemērs

Audzētāji atzīst, ka stādījums ierīkots pēc Latvijas Meža īpašnieku biedrības iniciatīvas un ar LVMI “Silava” speciālistu padomu, jo pašiem nav izglītības mežsaimniecībā. – Ir padarīts labs darbs, jo turēt brīvus laukus un audzēt nezāles nav prāta darbs. Mums no ķiršu meža nekāda labuma netiks, drīzāk klapatas, jo koki aug lēni, aptuveni 60 gadu. Toties mazbērniem atstāsim labu mantojumu, – lepojas saimniecības “Ezernieki” īpašniece. – Sākumā domājām platību apmežot ar ošiem, bet, konsultējoties ar mežkopjiem, uzzinājām, ka šo sugu Zemgalē apdraud sēņu slimība un oši var masveidā nokalst. Neeksperimentējām arī ar sugu dažādību, jo kandavnieka Viestura Dreimaņa stādītajā audzē uzskatāmi varēja pārliecināties – saldā ķirša un bērza mistrojums neder. Bērzs ļoti izsusina augsni, turklāt strauji aug, ir spēcīgs, tāpēc noēno ķirsi. Transformējot lauksaimniecības zemi par meža zemi, varējām ķerties pie tīraudzes veidošanas.

Eiropas valstīs tā ir normāla prakse – lauksaimniecības zemēs stādīt saldos ķiršus. No tiem iegūst dārgu koksni mēbeļu ražošanai. Koksnes ķirši Latvijā ir maz pieprasīti, taču Eiropā tā ir viena no galvenajām vidēji cieto lapu sugām, no kuras ražo finieri. Pašlaik Latvijā ir iestādītas vairākas saldā ķirša plantācijas, stādmateriālam izmantojot Kalsnavas kokaudzētavā LVM “Sēklas un stādi” pavairoto Zviedrijas klonu. LVMI “Silava” vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete saimniecību “Ezernieki” min kā izcilu piemēru, jo tur izdevies ieaudzēt šo kaprīzo kultūru, koki ir labi kopti un var būt piemērs tam, kā jārūpējas par ķirša plantācijām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Lai veicas 🙂

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+