Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Kompromiss vai laika vilkšana? (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums ar tā sauktajiem radio valodas grozījumiem mainīts, staipīts, graizīts, lipināts un mētāts tik ilgi, ka pat pieredzējuši politikas vērotāji un nozares eksperti apjukumā kasa galvu, mēģinot saprast, pēc kādiem noteikumiem nākamgad radiostacijām būs jāstrādā.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma divus likumprojektus, kas groza minēto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Viens no tiem ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķētais variants deputāta Armanda Krauzes (ZZS) rosinātājiem grozījumiem, kas ļautu vairākām raidstacijām izvairīties no obligātas pāriešanas uz raidīšanu latviešu valodā, kā to ar 2016. gadu paredzēja iepriekš Saeimā pieņemti likuma grozījumi. Šī norma būtu skārusi arī SIA “Krievu hitu radio”, kuras līdzīpašnieks ir ZZS atbalstītājs un ziedotājs Ričards Zakss. Uzņēmums prasību pāriet uz raidīšanu tikai latviešu valodā pārsūdzējis arī Satversmes tiesā.

Tieši Krauzes grozījumu dēļ Vējonis likumprojektu bija nosūtījis atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurskatīšanai. Valsts galvas iebildumi gan galvenokārt bija pret procedūru, nevis grozījumu būtību. Tādēļ deputāti likumprojektu vēlreiz pieņēmuši un sūta atpakaļ prezidentam tādā pašā izskatā. Vienīgā izmaiņa – prasība radiostacijām pāriet uz raidīšanu vienā valodā pārcelta no 2016. gada 1. janvāra uz 2017. gadu.

Šajā laikā deputāti cer sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu “Krievijas hitu radio” lietā, kas varētu sniegt kādu vīziju par iespējamu risinājumu. Šāds kompromisa variants pagaidām esot pieņemams arī Valsts prezidentam. Tomēr Vējonis sagaida, ka Saeima vēlreiz atgriezīsies pie regulējuma par valsts valodu radio apraidē un līdz 2017. gadam sagatavos labāku variantu.

Prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts aģentūrai LETA teicis, ka Vējonis ir gandarīts par deputātu diskusijās gūto pārliecību, ka Saeimas iepriekš sasteigti pieņemtajā regulējumā ir nepilnības un tas pilnvērtīgi nenodrošina ne valsts valodas nostiprināšanu, ne arī stiprina informācijas telpas drošību.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un mediju eksperte Anda Rožukalne savā rakstā “Balsosim par vai pret radio ziņām “tieši no Krievijas”?” portālā lsm.lv rakstīja, ka atkārtotais Saeimas balsojums par minētajiem likuma grozījumiem varēja izvērsties par kaunpilnu “tikumības sāgu nr.2”, kurā bija redzama deputātu lētticība, slikta argumentācija, pretrunas, aizkulišu darījumi un likumdevēja bezatbildīga steiga. Grozījumu atlikšanu A. Rožukalne vērtē: “Satversmes tiesas sprieduma gaidīšana, no vienas puses, ir gudrs lēmums, jo ļauj labāk apdomāt gaidāmo balsojumu par vai pret “jaunajiem grozījumiem”. No otras puses, atlikšana ir arī problēmas nerisināšana, izvairīšanās no atbildības. Radio tirgus sakārtošanai novilcināšana par labu nenāks.” Aģentūrai LETA vakar viņa izteikusies skarbāk: “Tas, ka lēmums ir atlikts, nozīmē to, ka turpināsies haoss. Iepriekš taču tika dots pusotrs gads, lai pārkārtotu savas darbības un piemērotos grozījumiem, bet nu viss ir apstājies, un tikai pēc gada kaut kas tiks lemts.”

Kaut arī valodu regulējums radiostacijās vēl gadu būs līdzšinējais, tomēr gluži pa vecam radio tirgū viss nepaliks. No nākamā gada stāsies spēkā jauns regulējums, kas paredz, ka vismaz 90% raidstacijas satura jābūt tapušiem uz vietas, bet retranslētās programmas drīkstēs aizņemt ne vairāk kā 10% kopējā satura. Tas būtiski ierobežotu retranslācijas un propagandas iespējas. Pret to no nozares pārstāvjiem neesot bijuši iebildumi. “Uz šiem grozījumiem skatāmies kopumā pozitīvi. Mums nav nekāda vada no Maskavas. Mums ir 67 darbinieki un sava fonotēka, gandrīz visu saturu veidojam uz vietas Rīgā, Elijas ielā. Ir atsevišķi elementi, piemēram, rīta šovs, ko mums vieglāk iepirkt no Krievijas, bet tā ir niecīga daļa no kopējā satura. Būtībā jau tagad 90% top šeit uz vietas, tādēļ mums no nākamā gada šajā jomā nekas nemainīsies,” apgalvoja “Krievu hitu radio” pārstāvis Ričards Zakss.

Jāpiebilst, ka “Krievu hitu radio” ar valodu proporcijas ievērošanu gan nesokas – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pagājšnedēļ nolēma sodīt ar 650 eiro naudassodu SIA “Krievu hitu radio”. Šā radio programmai jābūt 50% latviešu valodā, 50% krievu valodā, taču NEPLP konstatēja, ka šā gada 17. jūlijā latviešu valodas daļa veidoja tikai 3,8% no programmas tekstuālās daļas.

 

VIEDOKLIS

Par “radio valodas” grozījumiem

Anda Rožukalne (no raksta “Balsosim par vai pret radio ziņām “tieši no Krievijas”?”): “Latvijā dažādiem radio ir piešķirtas apraides atļaujas, kurās minēts atšķirīgas valodas lietojuma proporcijas. Latvijā ir deviņas radio stacijas, kurām ļauts 100% programmas raidīt svešvalodā, divas – 95% svešvalodā/5% latviešu valodā, viena – 90% svešvalodā/10% latviešu valodā, viena – 75%/25%, viena – 60%/40%. Bet NEPLP izsniegusi arī tādas apraides atļaujas, kurās valodas proporcija ir 50%/50%. Šīm radiostacijām pēc 2014. gada oktobrī Saeimas pieņemtajiem “vecajiem” grozījumiem no 2016. gada 1. janvāra būtu jāraida tikai latviešu valodā. Grozītā likuma norma attiecas uz deviņiem plašsaziņas līdzekļiem: “Krievijas hitu radio”, “Radio 95,5”, “Retro FM”, “Retro FM Latgale Krāslavā”, “City Radio Liepājā”, “Krievijas hitu radio Liepāja”, “Krievijas hitu radio Jelgavā”, “Radio Rēzekne”, “Radio Jūrmala”.

Esošā prakse bija radījusi situāciju, ka vairākas radiostacijas programmas neveidoja atbilstoši apraides atļaujai, jo latviešu valodas programma netika piedāvāta vajadzīgajā apjomā, tā tikai raidīta formāli, parasti nakts stundās. Pagājušajā gadā pieņemtie “vecie” grozījumi nostiprinātu latviešu valodas vietu un padarītu skaidrākus apraides nosacījumus. [..]

Mazliet ironiski, bet pirms gada pieņemto grozījumu aizstāvībai un šogad to nosvītrošanai tika galdā likti vienādi argumenti – valsts drošība un integrācija. Lūk, ko par pieņemtajiem grozījumiem 2014. gadā sacīja tolaik atbildīgās komisijas vadītāja, pašlaik Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece: „Likumprojekts skar valsts drošību. Ne velti pie šī likumprojekta strādāja divas komisijas: gan Nacionālās drošības, gan Cilvēktiesību komisija. Un likumprojekta būtība ir saraut šo iesīkstējušo sistēmu, kas valda radioapraides jomā, tajā pašā laikā pāriet uz apraidi vienā valodā. Mēs nostiprinām valsts valodas vidi un nostiprinām integrācijas vidi”.

“Latvijas Avīzē” Armanda Krauzes pozīcija izklāstīta šādi: “[..] viņš savu iniciatīvu skaidrojis ar hibrīdkara draudiem un ļoti būtisko nepieciešamību šajos apstākļos noturēt vietējo krievu auditoriju pie Latvijas jurisdikcijā esošiem medijiem”.

Drošību var skaidrot dažādi, bet “Krievijas hiti” ar savu līdzšinējo programmu nemaz neturēja krievu valodā runājošos klausītājus Latvijā veidota satura laukā. To nedarīja arī citi Krievijas kanālu translētāji. Tas krietni vairāk apdraud krieviski runājošo iespējas saņemt adekvātu informāciju, un tādai situācijai ir saikne ar valsts drošību. Bažas, ka dažu radio raidīšana latviešu valodā var zaudēt krievu mūzikas, ziņu un citu raidījumu cienītājus ir, maigi sakot, neinformēta spriešana. Ja deviņas radiostacijas raidīs latviski, paliks vēl 19 pilnībā vai galvenokārt krievu valodā strādājoši radio. [..] Ja spēkā stātos “vecie” grozījumi, tad lielākā daļa – 50 programmas – no 67 radiostacijām būtu latviešu valodā, bija aprēķināts, piedāvājot 2014. gadā Saeimas apstiprinātos likuma grozījumus.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Mums visus neērtos jautājumus nobīda uz Satversmes tiesai ,bet ne augstākai likumdošanas varai saeimai.Varbūt Latvijas neatkarību arī deleģēt satversmes tiesas kompetencei.

  2. Kremlini atrada savu patieso butibu, cik vien iespejams, atlikdami latviesu valodas ieviesanu Latvija, gan plassazinas lidzeklos, gan skolas, gan publiskaja telpa. Pietam, kas ir absoluti nepielaujams normala valsti, amatpersonas publiski pasi runa okupantu valoda, radot piem, kam tie kalpo.
    Nemaz nerunajot par apmacibas skolas sistematisku atliksanu un musu visu krapsanu, parastus migrantus, kolonistus saucot par mazakumtautibu, kada ta nesanak ne pec kadiem starptautiski pienemtiem standartiem un kriterijiem. Tatad apzinati veic rusifikaciju un latviesu tautas un valodas iznidesanu, sakot ar segregaciju un aprteidu.

  3. staipīšana jau mūsu nacionālais sporta veids…
    teju nākamgad sabrauks musļiki un jautājums
    automātiski atkritīs – klausīsimies arābiski…

Draugiem Facebook Twitter Google+