Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. janvāris, 2015
Drukāt

Koncertzālē “Rīga” pirmatskaņos septiņu jauno komponistu skaņdarbus

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Svētdien, 25. janvārī plkst. 18 koncertzālē “Rīga” gaidāma septiņu jauno komponistu darbu pirmatskaņojumi, kurus izpildīs orķestris “DD Orchestra” Jāņa Liepiņa – viena no spilgtākajiem jaunās paaudzes diriģentiem – vadībā, portālam LA.lv pavēstīja producents Juris Millers.

Koncertā būs dzirdami Platona Buravicka, Kristīnes Baltruševičas, Evijas Skuķes, Ievas Kristapsones, Armanda Aleksandraviča, Džekina Pousona un Sergeja Istratija darbi “Zolitūde”, “Temps”, “Atspīdums dzintarā”, “Marks Rotko. Izstāde. Gleznas.”, “Ainulindalë”, “Šeravana” un “Migla…”

“Visi simfoniskās mūzikas pirmatskaņojumu koncerti ir īpašs notikums Latvijas koncertdzīvē. Tā kā šajā koncertā piedalās jaunie komponisti, viņiem vēl jo svarīgāks ir klausītāju vērtējums, ko var iegūt tikai dzīvā kontaktā ar publiku. Es ceru, ka šajā vakarā mēs, varēsim dzirdēt ne tikai jaunas vēsmas akadēmiskajā mūzikā, bet arī atradīsim kādu paliekošu vērtību,” teic Jānis Liepiņš.

Platons Buravickis ir akadēmiskas mūzikas komponists, pianists un improvizators. Īpašu vietu viņa daiļradē ieņem elektroakustiska mūzika. Pašlaik viņš turpina savas mācības Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijās maģistrantūrā kompozīcijas nodaļā pie prof. Selgas Mences. Platona skaņdarba “Temps” atslēgvārds ir intensitāte.

Kristīne Baltruševiča studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 4. kursa kompozīcijas klasē. Raksta mūziku dažādiem solo instrumentiem, balsij, korim un kameransambļiem. Savās kompozīcijās cenšas neatkārtoties instrumentu izvēlē, meklē jaunus un interesantus sastāvus. 2013. gadā viņas veidotā tautasdziesmas apdare “Pastaiga” saksofonam ieguva godalgoto vietu kompozīciju konkursā “Mana Tautasdziesma”. Skaņdarbs “Marks Rotko. Izstāde. Gleznas”, kas skanēs koncertā, ir Kristīnes pirmais sacerētais skaņdarbs lielākam instrumentu sastāvam – stīgu orķestrim.

Evija Skuķe spoži sevi apliecinājusi aizvadītajā gadā kamermūzikas darbu konkursā Itālijā “International Composition competition “Città di Udine””, kur ieguva pirmo vietu starp 392 komponistiem no 50 valstīm. Pagājušais gads bijis bagāts arī ar citiem mākslinieciskajiem sasniegumiem. Koncertā skanēs skaņdarbs “Ainulindalë”, kurš tapis, iedvesmojoties no J.R.R.Tolkīna grāmatas “The Silmarillion” pirmās nodaļas “Ainulindalë” par pasaules rašanos. “Kad to pirmoreiz lasīju, man galvā skanēja tik iespaidīga mūzika, ka pagāja veseli pieci gadi, lai to dabūtu uz papīra,” saka Evija.

Ieva Kristapsone studē J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kompozīcijas katedrā pie profesores Selgas Mences. Koncertā skanēs viņas darbs “Šeravana”, kas rakstīts stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem. “Šeravana” ir zvaigznājs. Zvaigžņu gaismas mirdzumi, uzliesmojumi, netveramība un tālums, kas atspoguļojas šajā skaņdarbā.

Armands Aleksandravičus ir JVLMA IV kursa students Andra Vecumnieka kompozīcijas klasē. Pirms tam mācījies par datorprogrammēšanas tehniķi Rīgas Uzņēmējdarbības tehniskajā vidusskolā. Šajā koncertā iekļauts viņa jaundarbs “Migla…”, kurā autors citē latviešu tautasdziesmu (tikai tekstu, ne mūziku): “Migla, migla, liela rasa, / Man pazuda kumeliņš.”

Jachin Pousson (Džekins Pousons) ir amerikāņu mūziķis, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Karjeru sācis kā hardrock mūzikas bundzinieks Singapūrā, viņš mainījis savas prioritātes mūzikā pēc viesošanās Kopenhāgenā 2010. gadā, kur tika uzsāktas klasiskās mūzikas studijas. Guvis patīkamu iespaidu par Baltijas mūsdienu mūziku, viņš uzsāka studijas JVLMA un kopš 2013. gada ir regulārs dažādu Latvijas mūsdienu akadēmiskās un elektroniskās muzikālo pasākumu dalībnieks. Koncertā tiks pirmatskaņots Džekina darbs “Atspīdumi dzintarā”.

Sergejs Istratijs ir Rīgā dzimis pianists un komponists, kurš šobrīd mācās komponistu kursā Karaliskajā mūzikas koledžā Londonā (Royal College of Music). Komponists raksta mūziku dažādos žanros – mūsdienu akadēmisko, filmu un arī džeza mūziku. “Zolitūde” – šis skaņdarbs tika sacerēts pēc traģēdijas tirdzniecības centrā “Maxima” Zolitūdē, jo tieši šajā rajonā Sergejs dzīvoja no bērnības līdz pat aizbraukšanai uz Lielbritāniju.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+