Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. maijs, 2012
Drukāt

Krasts: Latvija var būt starp tām valstīm, kas nosaka toni ES

krasts_guntars

Lai gan Latvija pamazām iziet no krīzes situācijas, tā pagaidām nevar atlaist jostas vaļīgāk, bet var būt starp tām valstīm, kuras, situācijai nedaudz stabilizējoties, atkal atgūst elpu kopā ar tām valstīm, kas nosaka toni Eiropas Savienībā (ES), intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka ekspremjers un bijušais eiroparlamentārieties Guntars Krasts.

“Esam tikko iznākuši no krīzes, neesam vēl stabili augošas kreditēšanas periodā, kādā ir, piemēram, ASV, kur nevar sagaidīt pārāk dramatiskus pagriezienus. Latvija arī reaģē uz situāciju Eiropā un ekonomiski vājo valstu radīto psiholoģisko klimatu, kas ietekmē visas eiro zonas, arī lielo ekonomiku atlabšanu. Ja apmēram pirms pusgada tika uzskatīts, ka Vācija jau ir stabili izgājusi no krīzes, ir stabila, tad šobrīd tā vairs nevar teikt, jo Eiropas kopējais ekonomiskais klimats ievelk visu ES recesijā uz kādu pusgadu,” uzskata Krasts.

Pēc viņa domām valstu savstarpējā atkarība ir ievērojami pieaugusi. Procesi ES būtiski ietekmē pārējo pasauli, izejvielu piegādātājvalstu ekonomikas, tostarp ļoti būtiski arī Krieviju. Tas ietekmē energoresursu cenas, tirgus paplašināšanās procesus, darbaspēka kustību un Latvija no šā procesa nevar atdalīties un krīzes zonā veidoties kā plaukstoša oāze.

“Bet, ja Latvija normāli sakārto saimniecību, ir samazinājusi parādus līdz saprātīgam līmenim, spēj tos pārfinansēt, sakārto biznesa vidi un būtiski kāpina valsts administratīvo spēju, valsts nevar palikt ilgstošas krīzes perēklis. Esam tiešā kopsakarībā ar ES atlabšanu. Vismaz šā gada pirmā puse un varbūt arī otrā, pat neanalizējot, kas notiks ar Grieķiju, ES būs salīdzinoši gausas attīstības vai pat recesijas periods. Pēdējā ceturksnī uzrādītā pakalpojumu sektora sašaurināšanās ir diezgan spēcīgs signāls tam, ka ES ekonomika kopumā ir uz recesijas sliekšņa,” stāsta Krasts.

Tāpēc pēc Krasta domām Latvija pagaidām nevar jostas palaist vaļīgāk, jo tā varētu būt starp tām valstīm, kuras, situācijai nedaudz stabilizējoties, atkal atgūst elpu kopā ar tām valstīm, kas nosaka toni ES. Latvijā tomēr ir priekšnoteikumi ekonomiskās situācijas stabilizēšanai, jo virkne Eiropas un arī Latvijas uzņēmumu ir atguvuši vai atgūst konkurētspēju un tiem ir labi saimnieciskie rādītāji.

“Tas liecina, ka krīzes laikā veiktā aktīvā fiskālā konsolidācija, izdevumu optimizācija uzņēmumu līmenī dod rezultātu, un šie procesi vēl labu laiku, kamēr nesāksies inflācijas spiediens, var veicināt pieprasījuma kāpumu ražošanā, kas arī ar dod iespēju paplašināties patēriņam. Arī darbaspēka izmaksas Latvijā kopš ievērojamā krituma krīzē nav īpaši palielinājušās, tās veido mazāku uzņēmumu izdevumu īpatsvaru nekā pirmskrīzes periodā, līdz ar to uzņēmumu iekšējās finanses ir veselīgākas,” stāsta Krasts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+