Kultūras cilvēki pārmet ministrei Viņķelei nievājošu attieksmi 0
Kultūras nozares pārstāvji, diskutējot ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (“Vienotība”) par izdienas pensiju reformu, kuru Labklājības ministrija (LM) vēlas sākt 2016. gadā, pārmeta ministrei nievājošu attieksmi.
Tikšanās pagāja emocionālā gaisotnē, un diskusijas beigās puses izteica cerību, ka durvis nav aizcirstas un sarunas turpināsies, pasākumā novēroja aģentūra BNS.
Aktieri, pārstāvji no cirka, baleta, mūziķi – vairāki desmiti cilvēku trešdien bija pulcējušies uz tikšanos ar ministri, kuras pārstāvētā ministrija nodevusi apspriešanai vairākus variantus, kā mainīt izdienas pensiju izmaksu kārtību.
Kultūras cilvēki uzsvēra, ka runa esot par drošības izjūtu, ko “grasās mums atņemt”. Viņi uzskata, ka pašlaik esošā kārtība nav maināma.
“Noklausoties šos [ministres] tekstus, saklausu nievājošu attieksmi. Tas nedod tiesības paņirgāties, tās ir mūsu prasības, mēs runājam par savām interesēm. Paldies Dievam, ka ir kulturāla publika,” izteicās Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs Aldis Misēvičs.
Viņķele, pamatojot reformas nepieciešamību, sacīja, ka pensijas nav panaceja visos dzīves gadījumos un izdienas pensijas ir ielāps, bet ne risinājums ilgtermiņā.
“Izdienas pensiju risinājumi ir ielāpiņš, kas ilgtermiņā situāciju neuzlabos. Latvijas valsts var piedāvāt risinājumu ar noteiktām garantijām, nepadarot baletdejotājus par pensionāriem 38 gadu vecumā. Pensijas nav panaceja visos dzīves gadījumos,” uzsvēra ministre.
Mazas algas un nelielas izdienas pensijas neesot risinājums, un tā nav pareiza diagnoze situācijai. Viņa klāstīja, ka ne visiem noteikti ir jākļūst par pensionāriem, kad iestājas noteikti apstākļi, kā dēļ profesijā strādāt vairs nevar turpināt. Ir jāpiedāvā, ko cilvēkam spēka gados darīt tālāk.
“Lūdzu, neaizcērtiet durvis pirms tās nav pusvirus atvērtas. Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir unikāla, nekur citur Eiropā šādu pusrata risinājumu atļauties nevar,” aicināja ministre.
Misēvičs savukārt atbildēja, ka varbūt šī ir tā reize, kad citām valstīm jāpaskatās uz Latviju. Viņš uzsvēra, ka 178 izdienas pensionāru no kultūras nozares nav tie, kas sagraus valsts budžetu. “Kāpēc valsts nevar būt tā, kas normāli gādā par saviem iedzīvotājiem?” jautāja arodbiedrības vadītājs. Tāpat viņš sacīja, ka LM atbalstītais variants paredz, ka kultūras nozarē izdienas pensiju vairs nebūs.
No kultūras cilvēkiem izskanēja – kamēr nav drošības, ka algas palielināsies un varēs uzkrāt pensiju kapitālu, tikmēr sistēmu mainīt ir bīstami. “Ja negribam, lai kultūras darbinieki atstātu valsti, likums jāliek mierā,” tika pausts ministrei.
Bet ministre aicināja turpināt diskusijas un nebaidīt nozari pirms vēl kādas izmaiņas veiktas.
“Arī radikālākais variants ir ar pietiekami garu pārejas periodu. Aicinu – strādājam kopā. Nevienas no izmaiņām netiks izdarītas agrāk par to periodu, kurā varēs piemēroties. Nav runa par lēmumiem, nesabaidām paši viens otru, ka nespējam vairs diskutēt pēc būtības. Lūdzu arodbiedrības nekļūt par panikotājiem, būt partneriem. Vilks nav vēl aitās,” teica Viņķele.
LM izstrādājusi vairākus risinājumus izdienas pensiju reformai. Vienā no piedāvājumiem kultūras darbiniekiem izdienas pensionēšanās vecums pieaug par astoņiem gadiem, bet vēl vienā no modeļiem kultūras darbinieki tiek izslēgti no šīs sistēmas. Vēl viens no priekšlikumiem ir tas, ka izdienas pensijas apmērs būtu 55% no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas.
Piemēram, pašlaik tiesības uz izdienas pensiju ir baleta un cirka māksliniekiem no 38 gadiem, solistiem vokālistiem – no 45 gadiem, orķestru māksliniekiem, koristiem un Leļļu teātra aktieriem – no 50 gadiem, bet teātra aktieriem – no 55 gadiem.
LM pamato, ka Latvijā ir pārāk zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, pastāv nepamatotas atšķirības pensijas piešķiršanas kritērijos, kā arī tiesības uz izdienas pensiju nodrošinātas jomās, kur darba specifika neatbilst izdienas pensiju mērķim.
