Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

Liāna Langa: Mūsu popdziedoņi varbūt ir kā mazi bērni, kas neko nelasa un nezina (34)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Liāna Langa

2001. gadā uz ekrāniem parādījās ungāru kinorežisora Ištvana Sabo filma “Taking Sides”, ko varētu tulkot kā “Nostāšanās”.

Tajā attēlota patiesos notikumos bal­stīta epizode no denacifikācijas perioda Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Hārvija Keitela spēlētais amerikāņu virsnieks izmeklē tā laika vācu izcilā diriģenta Vilhelma Furtvenglera lietu. Viņš bija Hitlera atzīts galvenais diriģents Trešajā reihā un vadīja orķestri arī fīrera jubilejās. Neraugoties uz to, palīdzējis orķestra muzikantiem ebrejiem. Filmas gaitā, sekojot izmeklētāja un diriģenta sarunai, iespējams domāt arī par savu rīcību vēsturiskās kataklizmās vai ikdienas situācijās, kad jāveic cilvēciskā izvēle par to, kurā pusē nostāties. Jo tas ir jautājums par cilvēka brīvību un nozīmīgu tās daļu – izvēles brīvību izšķirties par savā ētikā un morālē balstītu pozīciju.


Sabo režisējis arī Padomju Latvijā rādīto filmu “Mefisto” (1981), Klausa Manna romāna “Mefisto: kādas karjeras vēsture” ekranizāciju. Sižeta pamatā ir rakstnieka jaunības laika drauga, vācu aktiera Gustava Grjūdgensa morālā degradācija, sadarbojoties ar nacistu varu un darbojoties Berlīnes Valsts teātra direktora amatā. Viņu vada neizmērojama godkāre un slavas alkas, tās dēļ viņš kā sātanam pārdod savu dvēseli pastāvošajai varai. Vācijas rakstniecības kameras vadītājs un nacistu kultūras funkcionārs, SS grupenfīrers Hanss Josts savā lugā ievietoja pazīstamo tekstu: “Kad vien es dzirdu par kultūru, es atbloķēju savu brauningu.” Arī Heidelbergas universitātē grādu filozofijā ieguvušajam nacistu propagandas ministram Jozefam Gēbelsam mākslinieki bija nepieciešami varas reklāmai un tās legalizēšanai. Viņi izmantoja māksliniekus, bet tos uzskatīja par nožēlojamiem klauniem, kuriem jāielāgo sava vieta. Notikumu gaitā “Mefisto” varonim nākas pārliecināties, ka māksla nestāv pāri politikai un ka viņam atvēlēta vien āksta loma. Ievērojami rakstnieki un mākslinieki, kuri nevēlējās sadarboties ar nacistiem, pameta Vāciju – Marlēna Dītriha, Vasīlijs Kandinskis, Tomass Manns, Bertolds Brehts un daudzi citi.

Piecdesmit gadus ilgušajā padomju okupācijas periodā reti kuram bija iespēja izsprukt no impērijas nagiem un patverties Rietumos. Tikai 25 gadus pēc režīma sabrukuma pie mums aizsākusies saruna par kolaborāciju. Padomju varas pieradinātu, ar apbalvojumiem sildītu mākslinieku vārdi zināmi. Savukārt tos, kuri izvēlējās savas brīvības pusi, iepazīstam pamazām – Visvaldis Ziediņš, Melānija Vanaga, Eižens Valpēters, Zenta Logina, Juris Tīfentāls, Zenta Dzividzinska, Juris Pudāns, Broņislava Martuževa. Ar laiku noteikti uzzināsim arī citu latviešu vārdus.

Ņemot vērā jaunāko laiku vēsturē apgūto sāpīgo, katru domājošu indivīdu ar savu “es” konfrontējošo pieredzi, jo dīvaināka šķiet it kā no nulles aizsākusies diskusija, vai mūsu māksliniekiem šodien jādodas peļņā uz Krievijas skatuvēm. Tikko ar attaisnojošu spriedumu noslēgusies Daiņa Rūtenberga “salauztā slotaskāta” politiskā prāva, kurai viena sabiedrības daļa rūpīgi sekoja līdzi. Debašu daļā advokāti Mārtiņš Kvēps un Aldis Alliks, kuri Rūtenbergu, demonstrējot cienījamu pilsonisku stāju, aizstāvēja nesavtīgi, uzstājās ar spožām runām. Allika runu iespējams izlasīt “Latvijas Avīzes” vietnē tīmeklī. Viņš uzsvēra – “.. ir būtiski konstatēt, ka Krimas kā Ukrainas teritorijas daļas okupācija un aneksija ir starptautisks noziegums. Okupējot un anektējot Krimu, Krievija ir pārkāpusi vienu no svarīgākajiem starptautisko tiesību principiem – agresijas aizliegumu.”

Dziedātāja Valērija, kas līdz ar Josifu Kobzonu un Oļegu Gazmanovu ir iekļauta Latvijas “melnajā sarak­stā”, uzstājās koncertā Krimā tūlīt pēc tās aneksijas un okupācijas. Par Krievijas īstenoto agresiju un kara upuriem Austrumukrainā presē lasām gandrīz katru dienu. Mūsu popdziedoņi varbūt ir kā mazi bērni, kas neko nelasa un nezina. Tomēr infantila izlikšanās diez vai ir attaisnojums sadarbībai ar režīmu, pret kuru Rietumu valstis vērsušas sankcijas, jo tā īsteno atsevišķas hibrīdkara stratēģijas arī pret Latviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. hey hey langa- stukacs/ gay eizens ivanovs-nu jau valpeteris – liana boksa– kaut ka neiederas tava saraksta//

  2. Paliek nelāgi ap dūšu lasot vai nu troļļu vai koloborantu= sovjietu nelāgos komentārus.Pilnībā piekrītu Langas teiktajam.Kur vēl precīzāk pateikt,kā līdzībās ar Vāciju?Tādiem buļiem un kauperiem atliek vien pavazāties peļņas nolūkos / vaiPutina PR pucēšanai? / pa Abhāziju,DOsetiju,Karabahu,Piedņestru un Čečeniju. NAUDA NESMIRD ???Atliek vien sākt LV slavēt Staļinu,Višinski ,VDK utt.Cik tālu var degradēt “mākslinieku”morāle,pašcieņa ,valsts piederība,politiskā ābece utt?Ar ko viņi labāki par tādu SC,Urbi,Ušaku un Co,kuri atklāti ir par “Krim naš”?Man bija kauns klausīties pēc tam komentārus Krievijas TV !!Redz ne visi nosoda Putina agresiju no ES valstīm!?Naudas,slavas kāri erzacmākslinieciņi iet viegāko ceļu,jo ES izsisties ar lētu populismu nesanāks!

  3. Kaut nožēloju māksliniekus- izdevīguma meklētājus, šo morālizējošo taurēšanu neciešu. Dzejniece laikam domā, ka pati tādējādi iekārpīsies tautas tribūna kancelē.

  4. Robert Browning 1812-1889 Atbildēt

    SS grupenfīrers Hanss Josts savā lugā ievietoja pazīstamo tekstu: “Kad vien es dzirdu par kultūru, es atbloķēju savu brauningu.”
    . . . . . . . . . . . . . . . . .
    SS grupenfīrera vārds bija Heincs Josts un lugas viņš nerakstīja, to darīja Hanns Josts.
    Izteiciens “Wenn ich Kultur höre … entsichere ich meinen Browning” pieder H.Gēringam, un satur vārdu spēli: Browning ir ne tikai šaujamierocis, 19. gs. slavens bija dzejnieks Robert Browning

    • cik gadu pagājuši, nu praktiski gadsimts, un viņi vēl ar savu faktu grozītāju propogandu nevar nomierināties…

  5. Tādu latviešu tautas noniecinājumu kā “Valentīnā” gan grūti būs vēl kur sameklēt

  6. Šo avīzi PV taču nelasa

  7. Bija pretīgi lasīt dažadu kultūrai klāt stāvošu prominenču aizbildnieciskos tekstus gan Buļa,gan Prāta Vētras gadījumā.Katrā ziņā manās acīs viņi nereabilitēsies nekad!

  8. Krievs Antonovs APZAGA RAIMONDU PAULU, UN VIŅŠ DOSIES PIE ŠIEM , šiem dot vēl baudījuma koncertu == UN VAINO TO VIETĀ LATVIJU!!!!! Paula kungs- attopies!

    • tad krājbanku nolēma upurēt eiro vārdā. bankas stabilizāijai vajadzeja apmēram 200 miljonus jo no bankas nekas nebija nozagts (lai ari centās radit iespaidu ka ir izzagta). taču tad nauda bija jāņem no valsts kases un tad neizpildijās mārstrihtas kritēriji un eiro netiktu ieviests. tāpēc izvelējās nolaist banku podā kas gan izmaksāja pusmiljardu, bet nu nauda nāca ne no valsts kases bet no stabilizācijas fonda, no pašvaldibu, uzņēmumu, privātpersonu zaudējumiem.
      tā ka pat žulti izgāžot pieturies pie faktiem, šī banka ir 100% uz valsts sirdsapziņas

      • Kā es GUDRĪT varu zināt, kā banku mafija nesodīti Dombrovska, Rimšēvica vadi’bā to izdarīja. P/s . Gudrīti, vai tā ir mafija?

  9. Es tomēr piederu pie tiem cilvēkiem,kuri uzskata,ka atsakoties koncertēt Krievijā, cilvēki parāda savu attieksmi pret valsti-agresori.Tas ir nožēlojami, ka Pauls,kuram pat sieva ir no Ukrainas, uzstāsies Krievijā.

    • Toties kāds gandarījums būs agresoram !

    • Ēzeļa ausis tiem lohiem Atbildēt

      Latvijā valsts statusu krievu valodai jau arī tipa PAŠAPZIŅAI vajadzējis. Tai bauru tautai vienmēr ir par maz, vajag apspiest citas attīstītākas valstis – gandarījumam, PAŠAPZIŅAI.

  10. Traki, ka šī dzejniece .. nepārtraukti izliekas nenedzam uz kurieni tās saucamās rietumu vērtības Latviju ir novedušas.

  11. Kāpēc visi tā priecājas, ka Latvijas hokejisti spēlē KHL, sportisti gūst panākumus starptautiskās sacensībās Krievijā, kāpēc latviešiem tāds rūgtums, ka lūk Latvijas lauksaimniecības produkciju tur politisku iemeslu pēc sākuši bloķēt, ja tā visa taču arī ir sadarbība ar režīmu, pret kuru Rietumu valstis vērsušas sankcijas? Kāpēc tikai un vienīgi popmuzikanti ir tie, kuriem jābūt pieaugušiem, bet šprotu tirgoņi nē? Mani, kā vienkāršu lauku papuci, tomēr interesē, kāpēc tik selektīva attieksme?

    • tagad krievijā dzelzceļa remonts pat ir vēršanās pret musu valsti, jo luk kravu apgrozijums saruks… ja jau tāds ienaidnieks ka runāt/dziedāt nedrīkst ar viņiem tad kāda vel tirznieciba , kādas krabas? gāzes krānu griežam ciet, uz robežas taisam mūri….. un gatavs, bet nē. , tik publiski atsevišķus māksliniekus/aktierus lamā kamer paši turpina sadarboties cik vien spēj(kremlis ļauj)

    • Labs jautājums,

  12. Viss ir daudz sliktāk, nekā autore izsakās, jo rakstā minētās personas, lai arī tiek uzskatītas par kolaboracionistiem, tomēr sadarbojās ar pašu valsts režīmiem; latviešu bāliņi, diemžēl, sadarbojas ar Latvijai naidīgas valsts režīmu, jeb būtu uzskatāmi par Valsts nodevējiem!

  13. Es vēlos izteikt savu atbalstu māksliniekiem, kuri darbojas pretēji politikāņu centieniem gūt labumu no starptautiskā saspīlējuma palielināšanas.

    • Aizspiežam acis, aizbāžam ausis un izliekamies, ka viss ir kārtībā- nekāda kara Ukrainā nav, cilvēki neiet bojā.Braucam uz Krieviju, izklaidējam tautu, kura tik ļoti atbalsta Putinu.Uz Paula koncertu arī iespējams aiziet Putins.Tad nu lai Pauls pacenšas.

  14. Nevajag bazt visu vienaa maisaa. Tajaa pat laikaa, kad Rietumi ieviesa sankcijas pret Krieviju, Valerija (jau budama LV “melnajaa sarakstaa”) uzstajas vienaa no prestizakajaam Londonas zalem – Albert Hall… Cilveciski (t.sk. popdziedoniski) izoleta Krievija klus tikai bistamaka un neprognozejama. PALDIES DIEVAM, ka ir cilveki, kuriem veselais saprats liek neparraut visas saites ar Krievijas TAUTU

  15. tanta prieciga, viņai pasutits reklāmraksts rietumu propogandas melu stilā. to vispār musdienās par rtoļlošanu sauc maz cienijamā autore

  16. darīsim katrs to, ko protam vislabāk Atbildēt

    Muzikanta maizei bieza garoza. Un labvēļi, dāsni triepdami tai politikas sviestu, garozu padara vēl cietāku …

  17. “Tikai 25 gadus pēc režīma sabrukuma pie mums aizsākusies saruna par kolaborāciju.”
    ================================================================
    L.L kārtējo reizi “amnēzija” iestājusies – aizmirsies kā 90. gadu sākumā par kolaborantu lustrēšanu iestājās Berklvas, Zīgerists – kā 5. Saeimā tika noraidīts iesniegtais likumprojekts par ierobežojumiem zināmu laiku ieņemt vadošos augstākos amatus cilvēkiem, kuri tādos ir darbojušies kā PSKP biedri. Kas toreiz bija tieslietu ministrs Birkava valdībā – , vai viens E.Levita kungs iz Latvijas Ceļa partijas?

  18. Es ļoti cienu Liānu Langu, patiesi. Bet šoreiz domāju, ka situācija ir cita. Mūsējie brauc uz Krieviju, piemēram, koncertēt un parastie krievu cilvēki to klausās. Tie, kuriem iespējams ikdienā tiek ”borēts” kādi briesmoņi dzīvo Latvijā, viņiem vajag, lai tāds naivs un gaišs popmūzikas dziedonis atver viņu sirds jūtīgākās vietas. Man šķiet, ka tādā veidā viņi izdara daudz laba Latvijai. Neviens mūsējais taču nebrauc atbalstīt un sadarboties ar viņu varu un sludināt Putina idejas. Jā, tas nav par velti un tad atkal parādās skaudība, jo Krievijas tirgū visi grib iekļūt gan šprotu ražotāji, gan dziesmu dziedātāji.

    • Tātad – arī tad, ja RUS būtu iebrukusi Latvijā, Jūs teiktu, ka lai jau dziedoņi droši brauc uz Krieviju darīt Latvijas vārdu gaišāku, pie reizes nopelnot kādu žūksnīti naudas? Un tikai nesakiet, ka tas ir cits gadījums. Jo Ukraina vai Latvija – saturiskas atšķirības nav. Tikai nezin kāpēc atšķiras mūsu attieksme. Ļoti dīvaini šādu attieksmi redzēt starp latviešiem.

    • Parastie krievu cilvēki stāv un krīt par savu Putinu pa lielam! Viņus izklaidējot,latviešu mākslinieki nostiprina viņu pārliecību,ka tas,ko dara Putina vara,ir pareizi.

  19. Nav profesiju,kas varētu stāvēt ārpus politikas,jo dzīvē viss ir saistīts.Agri vai vēlu, katram ir jānostājas pareizā pusē,jo tu nevari būt latvietis tikai līdz Baltijas ceļam, bet tālāk,kā iegrozīsies.Vienmēr būs tādi ,kas teiks,ka nauda nesmird un neatradīs pareizo dzīves poziciju.Bet ja uz to piever acis domājošā sabiedrības daļa,tad nedrīkst kritizēt arī tos,kas atbilstoši savai saprašanai un pārliecībai piesakās karot agresora pusē.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+