Tehnika
Auto un moto

Gribas pašam uzlabot tehniku! Ar ko jārēķinās drošības jomā? 16

Izgatavojot vai pārbūvējot darbgaldu, ražošanas iekārtu, transportlīdzekļa piekabi vai citu mehānismu, nepieciešams pārliecināties, vai tā atbilst drošības prasībām. Latvijā neatkarīgu trešās puses novērtējumu veic valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”, kas ir akreditēts Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un kompetents veikt sertifikāciju, inspicēšanu un testēšanu.

Mazāk individuāli izgatavotu iekārtu

Par to, kā notiek izgatavotu iekārtu vai mehānismu pārbaudes un sertifikācija, stāsta centra valdes loceklis Ēriks Nordens: – Vērtējot situāciju mazās mehanizācijas jomā, jāatzīst, ka individuāli izgatavotu iekārtu kļūst arvien mazāk. Agrāk lauksaimnieki pašu spēkiem sarūpēja zāģi vai citu tehniku. Tagad šāda veida ierīces nopērkamas par visai pieņemamām cenām. Tās ražotas rūpnieciski, un pašiem vairs nevajag tērēt laiku un līdzekļus, piemēram, malkas skaldīšanas ierīces izgatavošanai.

Ir saglabājusies dažādu traktortehnikas piekabju pielāgošana individuālām vajadzībām. Cilvēki, kuriem ir inženiertehniskais gars, labprāt to dara, piemēram, mēslu ārdītāju pārbūvē par platformu skābbarības ruļļu vešanai vai izgatavo piekabi kokmateriālu izvešanai no meža. Pašlaik tirdzniecībā ir nopērkamas piekabes kvadricikliem un ATV. Vēl pirms dažiem gadiem mazās mehanizācijas tehnikas izmantošana lauksaimniecībā bija retums, bet pašlaik tā vairs nav nekas neparasts. Ir pat mazas piekabes, kas aprīkotas ar manipulatoriem. Piemēram, mežmalas tīrīšana ar šādu ierīci kļūst daudz vieglāka un ātrāka.

Jāsāk ar tehnisko dokumentāciju

– Individuāli izgatavota vai pārbūvēta lauksaimniecības piekabes sertifikācija nepieciešama, lai pārliecinātos par konstrukcijas drošību. Parasti klients pie mums vēršas, ja piekabe jāreģistrē, lai ar to varētu piedalīties ceļu satiksmē. Retāki ir gadījumi, kad cilvēks piekabi jau izgatavojis un vēlas sakārtot dokumentus. Biežāk izgatavotājs vispirms vēršas pie mums ar savu ideju, un vislabāk, ja ir tehniskā dokumentācija, – skaidro Ēriks Nordens.

Latvijā reģistrētiem lauksaimniecības transportlīdzekļiem, ko vēlas pārbūvēt, un individuāli izgatavotiem transportlīdzekļiem, protams, nav vajadzīga tik sīka dokumentācija kā tiem, kas ražo lauksaimniecības tehniku pēc Eiropas Savienības prasībām.

Projektu izvērtē, ņemot vērā paredzētās sastāvdaļas un tehnoloģisko procesu. Sertifikācijas centra eksperti sniedz komentārus un izskaidro dažādu tehnisko risinājumu priekšrocības un trūkumus. Kad transportlīdzeklis izgatavots, to izbrauc un novērtē uz vietas. Tad tiek sagatavots novērtējuma ziņojums un atbilstības dokuments vai nu par pārbūvi, vai izgatavošanu, kas nepieciešams reģistrācijai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.

Pirms pārbūves jāzina, ko ar tehniku darīs – vedīs vairāk vai mazāk, nekā sākotnēji paredzējis ražotājs, vai vedīs pavisam ko citu. Ja vairāk, sākotnējai konstrukcijai jābūt pastiprinātai, nepieciešamas piemērotas riepas, sakabe. Ja piekabi izmantos arī ceļu satiksmē, vajadzēs ārējo apgaismojumu, atbilstīgu bremžu iekārtu. Ja tā būs piekabe kokmateriālu vešanai, jāizvērtē ar iekraušanu un izkraušanu saistītie riski un jānodrošina atbalsti stabilitātei. Pareizākais un labākais risinājums – droša sākotnējā konstrukcija, un tas nozīmē, ka riski tiek novērsti vai samazināti ar konstruktīviem risinājumiem. Nebūtu pareizi neveiksmīgu konstrukciju censties labot pēc tam. Tas vienmēr ir neefektīvāk un dārgāk.

Drošības prasības lauksaimniecības transportlīdzekļiem un mehānismiem, darb­galdiem paredzētas normatīvajos aktos. Konkrētais risinājums, kā sasniegt noteikto drošības līmeni, paliek izgatavotāja ziņā, tomēr drošības līmenis nedrīkst būt zemāks. Protams, var izvēlēties standartos aprakstītos variantus, taču izgatavotājs varbūt spēj piedāvāt efektīvāku problēmas risinājumu, nekā paredzēts standartā.

Vecs paliek vecs

Noteikti jāpārdomā, kādas sastāvdaļas tiks liktas lietā. Biežāk pieļautā kļūda ir nokalpojušo detaļu izmantošana. Tieši par sakabi iedomājas visretāk un lieto izdilušus mehānismus – cilpas, pirkstus un tapas. Tāpat labā prakse nav metināt tiltus vai stūrējošus mehānismus.

– Pastiprinātu uzmanību pievēršam metinātajiem savienojumiem. Tiem jābūt kvalitatīviem, un metinātājiem nepieciešama atbilstīga izglītība un sertifikāts. Raugāmies, lai metinātu savienojumu būtu pēc iespējas mazāk, it īpaši, ja mehānisms tiek izmantots ceļu satiksmē. Ja izgatavotājam ir prasmes un pietiekama pieredze metināšanā, viss ir kārtībā, – uzsver Ēriks Nordens.

Tāpat jāsamēro konstrukcijas izturība, ņemot vērā paredzēto slodzi. Gadās, ka konstrukcija ir pastiprināta, bet palikušas vecās riepas, kam nav tik lielas kravnesības vai kas ir pat saplaisājušas.

Liela atbildība

Lauksaimniecības transportlīdzekļus un iekārtas pašu spēkiem cilvēki izgatavo reti. Aktuālāka ir esošo iekārtu modernizācija vai transportlīdzekļu pārbūve. Taču, tiklīdz šādas darbības veic, darba izpildītājs gribot negribot kļūst par iekārtas ražotāju, jo ir iejaucies vai mainījis sākotnējo konstrukciju, ko ražotājs nav paredzējis. Pēc šādām darbībām pārveidotājs atbild par visām būtiskajām drošības prasībām, bet Sertifikācijas un testēšanas centrs – par to, vai drošības prasības ir pārbaudītas.

Kā pārmaiņas ietekmē iekārtas drošību? Iespējams, ir noņemts kāds aizsargs, ierīcei nomainītas citas daļas, kas ietekmē palaišanas un apstādināšanas funkciju. Līdz ar to mainās ekspluatācijas drošības riski. Reizēm, piemēram, kokapstrādes cehos vai galdniecībās ekspluatē pārveidotus darbgaldus, kas nav atkārtoti novērtēti, un tas ir nepieļaujams risks darbiniekiem.

Pārbaudes nedrīkst sasteigt

Katrs gadījums ir individuāls, un novērtēšanas procesa ilgumu ietekmē daudzi faktori, lielākoties – iekārtas sarežģītība, drošības prasību daudzums un testēšanas apjoms. Jaunas iekārtas sertifikācija var aizņemt 1–2 mēnešus. Testus visbiežāk veic pie klienta, kur iekārta uzstādīta un sagatavota darbam. Novērtē ne tikai iekārtas mehānismu darbību un elektroinstalāciju, bet arī troksni, vibrāciju, ģeometriskos parametrus, lai operatoram pietiktu vietas, aizsargu un sensoru darbību, griezējinstrumentu apstāšanās laiku un daudzus citus parametrus.

Iekārtas kļūst arvien komplicētākas. Piemēram, fiksēts drošības aizsargs zāģim ir visvienkāršākā aizsardzības sistēma. Ir arī kustīgie aizsargi un aizsardzības sistēmas, brīdinājuma signāli, ja operators atrodas pārāk tuvu bīstamajai zonai. Moderno iekārtu vadības sistēmās ir integrēti arī funkcionālās drošības elementi, kas iekārtu automātiski aptur gaidīšanas režīmā vai izslēdz, ja tiek apdraudēts iekārtas operators. Kamēr operators nenokļūs drošā attālumā, tā nesāks darboties.

Aktualitāte − lauksaimniecības smidzinātāji

– Šogad beidzās pārejas periods, kad Latvijā ekspluatācijā nodotajiem lauksaimniecības smidzinātājiem jābūt vienu reizi pārbaudītiem. Turpmāk tie jāpārbauda reizi trijos gados. Pārbaužu mērķis – pārliecināties, vai iekārtas tiek uzturētas pienācīgā kārtībā, tādējādi samazinot risku apkārtējai videi un audzējamai kultūrai. Neatbilstīgs smidzinātājs izmanto pārāk daudz augu aizsardzības līdzekļu un rada arī finansiālus zaudējumus. Pieredze liecina, ka smidzinātājiem novirzes no vēlamā darba stāvokļa ir aptuveni pusē gadījumu, bet 10% gadījumu ir neatbilstības, kuru dēļ smidzinātāju ekspluatēt nedrīkst, – skaidro Ēriks Nordens.

Piedāvā mācības

Sertifikācijas un testēšanas centrs piedāvā ne tikai mašīniekārtu un tehnikas pārbaudes un sertifikāciju, bet arī mācības bioloģiskajiem lauksaimniekiem, iekārtu ražotājiem attiecībā uz sertifikācijas prasībām un drošības risku identifikāciju, standartu piemērošanu ražošanā.

LA.lv