Evija Veide: Laimes lāci meklējot 0
Ir reizes, kad uzreiz jābrīdina – salīdzinājums nebūs mums komplimentārs. Viļņas Grāmatu svētki ir tieši šis gadījums.
Šogad no 23. līdz 25. februārim uz Lietuvas galvaspilsētu devās ne tikai paši lietuvieši, bet arī vairāk nekā 40 ārzemju viesu, izstādes dalībnieki no astoņām valstīm (diemžēl ne no Latvijas) un apmeklētāji, kopskaitā ap 64 000. Kā atzīst izstādes rīkotāji – 15. Viļņas Grāmatu svētki sasnieguši apmeklējuma rekordu. Domāju, ka izstādes apmeklētāji nevīlās, jo četrās dienās bija iespēja redzēt, dzirdēt un piedalīties vairāk nekā 400 dažādos pasākumos. Diskusiju klubs, mākslas izstāde, literārā kafejnīca, grāmatas, kino, bukinistu pasāža… Tie ir tikai lielo sadaļu pieteikumi. Piektdienā un sestdienā izstādes darbalaiks līdz 21.00! Sestdienā vien, kas izstādes programmā nodēvēta par īpašo tikšanos dienu, 150 dažādi notikumi.
Atzīmējot lietuviešu literatūras klasiķa Kristijona Donelaiša 300. jubileju, viens no izstādes centrālajiem jautājumiem – kas notiek ar literatūras klasiku mūsdienās: skolās, kino, grāmatniecībā? Radošās darbnīcas un tikšanās ar grāmatu autoriem un ilustratoriem, diskusijas par lasīšanas popularizēšanu jauniešu un bērnu auditorijai. Visas dienas norisa aktīvs izstādes atspoguļojums gan Lietuvas televīzijā, gan radio. Ik pa brīdim jāuzmanās, lai nepagrūstu kādu kameru, jo notiek tiešraides un intervijas.
Līdzās kultūras programmai – aktīvs burziņš pie grāmatu izdevēju stendiem. Jau ceturtdien bija brīži, kad vai nu bija vien jānolūkojas pa gabalu, vai kārotā grāmata jāiegūst pagrūstoties. Kā īpaša velte – iespēja nopirkto grāmatu apzīmogot ar īpašo izstādes jubilejas zīmogu vai iegūt iemīļota rakstnieka autogrāfu.
Latvijas izdevējiem, kas gadu no gada apmeklē kaimiņvalsts grāmatu svētkus, lielu pārsteigumu nav. Jau pierasts, ka Viļņas mērogs ir plašāks un jaudīgāks. Nedēļu vēlāk ieejot mūsu grāmatu izstādē, nākas vien atgriezties pašmāju realitātē – līdz ar izstādi “Skola” mūsu grāmatu svētki šogad pat sarukuši par vienu dienu. Pasākumu un viesautoru skaits arī daudz pieticīgāks, Baltijas vārdu atrodam izstādes nosaukumā, ne dalībnieku sarakstā. Nu labi vismaz, ka Baltijas grāmatu mākslas konkurss tomēr nekur nepazuda un stikla vitrīnās varējām sastapt visās trijās Baltijas valstīs izdotās skaistākās grāmatas. Varētu turpināt sūroties par autostāvvietas maksu un garderobei nepieciešamo eiro, kas nereti liek mēteli pacietīgi staipīt padusē, taču ar to kopumā nebūs līdzēts.
Latvijas Grāmatnieku ģilde jau vairākus gadus rūpējas, lai izstāde būtu apmeklētājiem svarīga ne vien tāpēc, lai gūtu iespēju grāmatu nopirkt lētāk, bet arī kultūras programmas dēļ, kas ļauj labi un vērtīgi pavadīt laiku. Šogad arī mūsu grāmatu izstādē mazākajiem grāmatmīļiem bija sava vieta ar iespēju sastapt tur kādu rakstnieku vai grāmatu ilustratoru. Starp apmeklētājiem mīlīgi grozījās gan Džeronīmo Stiltons (pajautājiet bērniem, viņi zinās, kas tas ir), gan grāmatu tārpiņš. Cerams, ka šī tradīcija ies plašumā un bērni izstādē jutīsies gaidīti. Arī Rīgas Centrālās bibliotēkas rūpes par grāmatu maiņas punktu nebija veltas, jo apmeklētāju netrūka un ik pa brīdim kāda grāmata atrada jaunu saimnieku.
Arī izdevniecību aktivitāte kultūras pasākumu rīkošanā šogad bija lielāka – diemžēl ir tikai viens lielais spēles laukums un konkrēts izstādes darbalaiks – šis un tas palika tikai iecerēs. Vai vajag vēl vienu pasākumu norises vietu? Droši vien, lai gan šogad būtu bijis vietā teiciens – viens par maz, divi par daudz… Lietuviešu sasniegtais apliecina, ka vaina nav grāmatās – lasītāji ir un būs. Gan pie viņiem, gan mums, kā to izstādes atklāšanas vārdos apliecināja Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis un vēlāk pasākumā – arī izdevniecības “Lauku Avīze” viesis – lietuviešu mūsdienu klasiķis un Baltijas Asamblejas balvas laureāts Vītauts Bubnis. Tikai jāatrod tas īstais apaļais galds, pie kura apsēsties izstādes rīkotājiem un grāmatizdevēju organizācijām, lai labās idejas rodas un nostiprinās jau gada garumā, nevis jākož pirkstos par to, kas nav pagūts, izdarīts vai ieplānots, jo dzimis vien sprīdi pirms izstādes atklāšanas. Grāmatas ir tas laimīgais gadījums, kad izstādes tēmu loks ir plašs un teju neierobežots – atliek vien to pilnvērtīgi apgūt.
