Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Vilnis, Raimonds, Laine
Sestdiena, 29. aprīlis, 2017
8. aprīlis, 2017
Drukāt

Latgales lamellofons, radīts Latvijas valsts simtgadei (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Lamellofona izgatavošana aizņēmusi pusgadu, katrs no podiem atšķiras pēc izmēra un faktūras.

Pēclieldienu nedēļā, 22. aprīlī, Rēzeknē Latgales vēstniecībā “Gors” notiks Latvijas valsts simtgadei veltītā koncertuzveduma “Latvijas gredzens” pirmās daļas “Latgales gredzens: Mūža kalendārs-Saules gads” pirmizrāde, kur publika pirmoreiz ieraudzīs arī jaunu vērienīgu, oriģinālu un brīnumainu instrumentu – lamellofonu.

 

Kad viesojos pie instrumenta izgudrotāja un izgatavotāja, mūzikas instrumentu meistara Aleksandra Maijera Krāslavas dzelzceļa stacijas ciemā, lamellofona tur nav. Tas atrodas Rīgā, kur Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā instrumentu iespēlē mēģinājumos. Toties meistars man var parādīt un nospēlēt trauslu 1428 cm mazu instrumentu, kas tapis no tukšiem “Actimel” jogurta trauciņiem, montāžas metāla caurumplatēm, ko kopā satur metāla rāmis un stieples. Latvijas Radio kora dalībnieki to nosaukuši par aktimellofonu. Tieši šis pirms trijiem gadiem tapušais instruments Aleksandru iedvesmoja radīt lamellofonu. Manai ausij aktimellofons skan mazliet austrumnieciski un izklausās pēc bērnības.

“Pareizi – ir tāds bērnu instruments – metalofons, kas veidots no uzskaņotām metāla plāksnītēm. Vēl ir ksilofons ar koka plāksnītēm. Sarežģītāka un profesionālāka ir marimba. Bet var spēlēt arī kā Āfrikā: uzliekot koka plāksnītes uz dažāda izmēra izgrebtiem ķirbjiem,” stāsta A. Maijers.

Bet patiesībā jau nav tik vienkārši, kā izklausās. Tas pats aktimellofons bija jātaisa tā, lai katras plāksnītes un jogurta trauciņa radītā skaņa atbilstu vienai notij. To panāk, slīpējot plāksnīti un mainot trauka jeb rezonatora, kas pastiprina un izceļ skaņu, tilpumu. Respektīvi, tas ir skaņošanas jautājums.

Aktimellofona tapšanas laikā A. Maijers iepazinās ar S. Kļavu, un šis instruments piedalījās sešos Latvijas Radio kora koncertos, no kuriem trijos pats meistars to spēlējis. Tas labi iederējās komponista Ērika Ešenvalda skaņdarba “Pirmās asaras” un Imanta Kalniņa “Dzejnieka un Nāra” iestudējumā. “Tad arī Sigvards Kļava man palūdza Latvijas valsts simtgades programmā paredzētajam Latgalei veltītajam koncertuzvedumam uztaisīt nopietnāku instrumentu, kam būtu saikne ar Latgali, kā skaņas pastiprinātājus izmantojot nevis jogurta trauciņus, bet mūsu novadam raksturīgos podus,” atceras meistars.

Aleksandrs Maijers pazīstams arī kā dažādu mūzikas instrumentu kolekcionārs un izgatavotājs, arī kā muzikants, kurš piedalās dažādos projektos, pazīstamākais ir ansam­blis “Oroboro”. Pasē viņam rakstīts “vācietis” – Aleksandra tēvs ir cēlies no Pievolgas vāciešiem, uz Latviju atbraucis padomju laikos, lai studētu. Lai gan Aleksandra dzimtā valoda ir krievu, latviski viņš runā bez akcenta, vāciski gan nemākot.

No idejas par lamellofonu līdz īstenošanai pagājis gads. Pati mūzikas instrumenta izgatavošana aizņēmusi pusgadu, tas nav bijis tikai mehānisks darbs, vajadzējis arī daudz domāt, eksperimentēt un analizēt. Māla podu komplektu pēc pasūtījuma uztaisīja Daugavpils māksliniece, keramiķe Mairita Folkmane. Metāla konstrukcijas rāmjus stingri pēc meistara rasējumiem izgatavoja Krāslavas uzņēmuma “Tehnika-R” metinātājs Jāzeps Mikšta. Katrs no podiem atšķiras pēc izmēra un faktūras, dažiem ir starpsienas. Daži podi izskatās pēc stilizētām vāzēm. Mazākie podiņi ir ap 5 cm augsti, lielākais – ap 60 cm. Visi podi ir glazēti tikai no iekšpuses, lai mālu – un līdz ar to skanējumu – neietekmētu mitrums. Lielākie iestiprināti biezās finiera plātnēs, mazākie piestiprināti ar augšdaļu pie pamatnes un pieskrūvēti ar speciālām skavām. Plātnēs virs poda ir caurums, lai veidotu kopīgu akustisko sistēmu ar metāla plāksni. Metāla plāksnes ir pieslīpētas ar leņķa slīpmašīnu, lai katrai būtu savs tonis. Ir bijušas plāksnes, kas atbilstošam tonim piedzītas pat pusi dienas.

Lamellofons bija gatavs pagājušā gada decembrī. Vienlaikus to var spēlēt līdz pat astoņiem cilvēkiem. Koncertā “Gorā” un citur Latvijā piedalīsies arī Aleksandrs, taču viņš lamellofonu nespēlēs. “Instruments tiks uzticēts profesionāļiem, Radio kora dalībniekiem, tam būs nozīmīga vieta koncertā, ir speciāli lamellofonam komponistu uzrak­stītas partijas šim uzvedumam. Es tajā vairāk darbošos ar vargāniem, stabulēm un svilpauniekiem,” stāsta meistars. Pēc koncertiem instruments paliks koncertzāles “Gors” rīcībā.

INSTRUMENTS AR LATGALES GARŠU: LAMELLOFONA ANATOMIJA

* Instruments ir 0,8 līdz vienu metru augsts, 3,3 metrus garš un 0,3 līdz 0,4 metru plats.

* Sastāv no no vairākām sekcijām un 38 podiem (katram podam sava skaņa).

* Mazākie podiņi ir ap 5 cm augsti, lielākais pods – ap 60 cm.

* Nosaukums “lamellofons” ir saliktenis no latīņu vārda “lamella”, kas nozīmē “plate” un grieķu vārda “phonos” – “skaņa”.

“LATGALES GREDZENS”: KAS, KUR UN KAD?

* Koncertuzvedums pirmizrādi piedzīvos 22. aprīlī Rēzeknē Latgales vēstniecībā “Gors”.

* Pārējās izrādes: 25. aprīlī Jelgavas kultūras namā, 28. aprīlī – Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, 5. maijā – Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.

* Koncertuzveduma mākslinieciskā un radošā komanda: Latvijas Radio koris, tautas muzikanti, priesteri, muzikālais vadītājs: Sigvards Kļava, videomāksliniece Katrīna Neiburga, scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, gaismu mākslinieks Egils Kupčs un režisore Inese Mičule.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Romana Sutas jubilejas izstādes atklāj ar teatralizētu procesijuGodinot izcilo latviešu mākslinieku Romanu Sutu viņa 121. dzimšanas dienā, piektdienas, 28. aprīļa vakarā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar vērienu atklāja projektu "Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula", kas norisinās divos muzeja departamentos – LNMM galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Draugiem Facebook Twitter Google+