Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. marts, 2012
Drukāt

Latvieši un krievi – vienā klasē (1)

sampeters_km_13

“Raudzījos uz to naidošanos referenduma dēļ un domāju: ja visi bērni mācītos latviski, mēs nekad līdz tādai situācijai nebūtu nonākuši,” spriež Šampētera vidusskolas direktore Maruta Šimanska.


Deviņpadsmit darba gados direktorei kopā ar kolēģiem mazākumtautību vidusskolā izdevies radīt latvisku vidi. Šogad skolai rit pēdējais mācību gads – Rīgas dome nolēmusi to reorganizēt, faktiski slēgt, pievienojot citai mazākumtautību skolai – Rīgas 53. vidusskolai.

Politikas stundās, runājot par referendumu, šīs skolas skolēni uzsvēruši, ka divas valsts valodas pirmkārt jau būtu ekonomiski neizdevīgi.

Šampētera vidusskolā skolēniem krieviski norit tikai krievu valodas stundas, kā arī vairākas ārpusstundu aktivitātes. Pārējie mācību priekšmeti tiek mācīti latviski vai bilingvāli. Vidusskolas klasēs mācības norit latviski.

Tā kā skolā mācībām tik daudz izmanto latviešu valodu, aptuveni trešdaļa skolēnu nāk no latviešu ģimenēm. Arī tas veicinājis skolas vides latviskošanos. Skolas pārstāvji savulaik devušies uz tuvējiem bērnudārziem, lai īpaši aicinātu latviešu bērnus mācīties Šampētera vidusskolā.

 

Savulaik skolā bija divplūsmu klases. Viena klase mācījās latviski, otra – pēc mazākumtautību programmas, taču pamazām pēc mācībām krieviski vairs nebija pieprasījuma. Krievu jaunieši secināja – izdevīgāk vidusskolu pabeigt latviski, jo tad nav jāliek naturalizācijas eksāmens un nevajag latviešu valodas prasmes apliecību.

 

Sākumā, kad skolā vēl nebija latviešu skolēnu, lai mazākumtautību skolēniem dotu iespēju papildināt valodas zināšanas, tika organizēti pasākumi, uz kuriem aicināja bērnus arī no latviešu skolām. Visi kopā darbojās dažādās darbnīcās, kurās sarunvaloda bija latviešu.

Skolā organizēti pasākumi vecākiem, kuros skaidrots, kas ir bilingvālā izglītība, kā vecāki saviem bērniem var palīdzēt mācīties. “Vecāki dažkārt arī bija jānomierina,” stāsta N. Ņikitina. “Kad bērns no krievvalodīgas ģimenes mācās latviski, vismaz sākumā viņš it kā “atpaliek no saviem vienaudžiem”, kuri mācās krieviski, jo jāapgūst citas zināšanas un prasmes.”

 

Aģitācija pret latviešu valodu izgāzās

Šampētera vidusskolas skolēni nebija arī to krievvalodīgo jauniešu vidū, kuri 2004. gadā protestēja pret izglītības reformu, kas paredzēja vairāk stundu latviešu valodā. Ja nu kāds draugiem no citas skolas aizskrējis līdzi. Aģitācija pret reformu gan bija plaša, ap skolu slaistījušies skrejlapu un mītiņu rekvizītu dalītāji.

Kad jautāju, vai vēstures stundās šeit nav daudz strīdu, piemēram, par okupāciju, vispirms uzzinu, ka vēsturi te māca “unikāla skolotāja”. Dzimusi un studējusi Krievijā, bet naturalizējusies, iemācījusies latviešu valodu un bijusi pirmā krievu skolotāja šajā skolā, kas sākusi vadīt stundas latviski.

 

“Strīdi stundās notiek, bet labi, ka jauniem cilvēkiem ir interese par šīm tēmām un viņi izsakās,” teic direktore.

 

“Ir bērni, kuri nāk no ģimenēm, kas ir ļoti krieviski noskaņotas. Taču bērni mācās te, jo vecāki apzinās – latviešu valoda ir nepieciešama,” uzsver mācību pārzine. Viņa neslēpj: daļa skolēnu ar savām ģimenēm dodas 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa, lai pieminētu kritušos tuviniekus.

 

Bez valodas barjeras

“Mums skolā nekad nav bijuši nacionāli konflikti. Kad latvieši ienāca šajā skolā, man bija ļoti lielas bažas, vai izdosies labi sadzīvot,” stāsta direktore.

To, ka visi ir draudzīgi, apliecina arī skolēni, ar kuriem sarunājos. “Nav pat vairs novelkama robeža, kurš latvietis, kurš krievs. Visi savā starpā runā latviski,” uzsver 12. klases skolēns Pāvels Mironovs. “Arī stundās neesmu manījis, ka kādam būtu valodas barjera.”

Kad jautāju, vai tiešām skolēniem no krievvalodīgajām ģimenēm nesagādā grūtības mācības latviski, Pāvels atbild: “Es, piemēram, nezinu, kas ir flokši. Zinu, ka puķes, bet kādas izskatās, nezinu. Tomēr tas netraucē mācīties.” Dažreiz gan kāds skolēns tomēr kaut ko nesaprot mācību valodas dēļ, taču tad skolotājs velta laiku garākam izskaidrojumam. Pēteris Koroļkovs apgalvo – viņam pašam stundās nekad nav bijušas grūtības tādēļ, ka jāmācās latviski.

Pāvels, kurš latviski runā bez jebkāda akcenta, uzskata, ka visiem būtu jāmācās tikai latviski. Tad termini tiek apgūti latviešu valodā un nav problēmu turpināt studijas latviski.

 

“Mēs dzīvojam Latvijā, nevis kādā citā valstī. Tas nozīmē, ka visiem, kuri nezina latviešu valodu, tā jāiemācās,” teic Pāvels. Direktore stāsta, ka puisis atteicies pat ar krievu televīziju runāt krieviski. Ja mācoties latviski, tad valsts valodā jārunā arī ar presi.

 

Valsts svētku laikā skolā ik gadu ir Patriotiskā nedēļa – no Mārtiņiem līdz 18. novembra priekšvakaram. Notiek plakātu konkurss, “Vīru spēles”, skolēni mācās dzejoļus par Latviju. Katru gadu 11. novembrī skolēni dodas uz Lāčplēša dienas ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, bet mazākie – skatīties militāro parādi. Skolas jaunsargi vienmēr piedalās Barikāžu atceres dienas pasākumos.

 

Ar militāru novirzienu

Šampētera vidusskola īpaša arī ar to, ka te visi vidusskolēni apgūst Valsts aizsardzības mācību. Skola pati izstrādājusi šā mācību priekšmeta standartu. Ideja radusies 1998. gada beigās, kad skolā sprieda – kā gan atzīmēt Latvijas 80. dzimšanas dienu. Nolēma aicināt kādu karavīru, kurš tiktos ar skolēniem. Šī tikšanās izvērsās ilglaicīgā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Štāba bataljonu. Karavīri regulāri viesojas skolā, jaunieši ciemojas bataljonā. Šogad maijā skolā notiks jau 14. militārās spēles, kurās vieni no organizatoriem ir karavīri. Uz šīm spēlēm brauc skolēni arī no citām Latvijas skolām.

Pāvels stāsta, ka viņam ir paziņas un draugi, kuriem pēc Šampētera vidusskolas pabeigšanas bijis krietni vieglāk nekā citiem iestāties armijā vai zemessardzē jau skolas gados apgūto militāro pamatzināšanu dēļ. Puiši stāsta, ka valsts aizsardzības stundas ir ļoti interesantas un atraktīvas. Sevišķi aizraujošas esot taktikas mācības par to, kā uzbrukt, aizsargāties, ieņemt vai aizsargāt pozīcijas.

Skolēni apgūst arī Latvijas armijas vēsturi. Pāvels un Agris Tabaks, kuri piedalās jaunsargos, stāsta, ka šajā organizācijā var sevi attīstīt. Jaunsargiem ir daudz pārgājienu, apgūst militārās prasmes. “Puišiem tas ir sevišķi noderīgi. Jaunsargos iemācāmies arī pārvarēt grūtības. Šāda prasme vēlāk ļauj iet caur dzīvi ar augstu paceltu galvu, jo esi norūdīts,” secina Pāvels. Dalība jaunsardzē veicinot arī patriotismu – iestājoties organizācijā, jaunieši sola nežēlot spēkus valsts labā. “Solījums liek aizdomāties, ka katram ir iespēja darīt kaut ko labu savai valstij, ne tikai kaut ko izsūkt no valsts,” spriež Pāvels.

 

Kur paliks 
labās iestrādes?

Kāpēc skola, kurai tik daudz izdevies paveikt integrācijas labā, tiek slēgta? Oficiālais pamatojums ir mazais skolēnu skaits, kas turklāt nemitīgi sarūk. Skolas ēkā, kas celta 600 bērniem, pērn mācījās 252 skolēni, bet tagad – vien 209. Šajā mācību gadā nav izdevies nokomplektēt pirmo klasi.

 

Direktore pieļauj, ka skolēnu skaits sarūk ne tikai demogrāfiskās situācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka skola atrodas starp privātmājām, kurās pārsvarā dzīvo vecāka gadagājuma cilvēki, nevis ģimenes ar bērniem. Turklāt netālu ir Zolitūdes un Ziemeļvalstu ģimnāzijas, kas ir tuvāk daudzdzīvokļu namu rajoniem.

 

Skola arī zaudējusi konkurences cīņā, kas saasinājusies pēc tam, kad ieviests skolu finansēšanas princips “Nauda seko skolēnam”.

31. jūlijā visi skolas pedagogi tiks atbrīvoti no darba Šampētera vidusskolā. Daļu droši vien pieņems darbā 53. vidusskolā, bet citiem nāksies meklēt jaunu darbu. “Protams, ļoti skumji, ka skolu slēgs. Ir daudz izdarīts un varētu vēl darīt,” saka M. Šimanska. Pirms slēgšanas skola atzīmēs 50 gadu jubileju. Direktore vēlas pateikties visiem, ar kuriem kopā veiksmīgi strādāts.

Nākamajā mācību gadā skolas skolēni gan vēl paliks līdzšinējās telpās, pagaidām tiks īstenotas tās mācību programmas, kas skolā bijušas līdz šim. Kas notiks tālāk, vai pievienošana citai skolai padarīs vidi krieviskāku un tiks zaudētas labās integrācijas iestrādes? Tas pagaidām nav zināms. M. Šimanska uzsver – tas, cik daudz latviešu valodas turpmāk būs stundās, atkarīgs arī no tā, kādu izglītības pro
grammu pieprasīs bērnu vecāki.

 

Viedoklis

Vai, slēdzot Šampētera vidusskolu, Rīgas dome domās par to, kā 
nepazaudēt šīs skolas labās iestrādes un liks tās pārņemt citām skolām?
Aldermane_TS_12

Eiženija Aldermane, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja: “Mēs zinām, ka integrācijas ziņā Šampētera skola ir ļoti pozitīvs piemērs, bet ko var darīt, ja tur ir nepietiekams skolēnu skaits.

Skola paliks tajās pašās telpās, bet darbosies kā Rīgas 53. vidusskolas sastāvdaļa un vairs neveidos vidusskolas klases. Optimizējot izglītības tīklu, Rīgā iecerēts veidot spēcīgas ģimnāzijas un gādāt, lai tuvu skolēnu dzīvesvietai būtu sākumskola un pamatskola. Skolas labās iestrādes integrācijā, valsts valodas apguvē un valsts aizsardzības apmācībā varētu īstenot arī pamatskolas klasēs. Domāju, ka liela daļa Šampētera skolas skolotāju saglabās savas darba vietas. Tur, kur strādās skolotāji, kas līdz šim virzījuši integrācijas idejas, šīs iestrādes turpināsies. Dome strādās pie tā, lai skolās valdošā vide veicinātu integrāciju, bet tā nevar uzdot skolām pārņemt kādas citas skolas izglītības programmas.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tagadējai RD nav izdevīga šāda skola,jo nevar realizēt naida kurināšanas politiku.

Draugiem Facebook Twitter Google+