VAS “Latvijas dzelzceļš” emblēma.
VAS “Latvijas dzelzceļš” emblēma.
Foto-LETA

LDz ikgadējā konferencē diskutē par tehnoloģiskām pārmaiņām, kas maina transporta un loģistikas nozari 0

Lai veidotu nākotni, kas ieies vēsturē, ir jābūt aizrautīgiem piedzīvojumu meklētājiem un jāizmanto visas pieejamās tehnoloģijas – tostarp tādas, kas palīdz automatizēt un padarīt efektīvākas darbības transporta un loģistikas sektorā. Tā 11.septembrī Rīgā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) organizētajā starptautiskajā konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi” pauda starptautiski transporta, loģistikas un tehnoloģiju eksperti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Latvija var lepoties ar lidostām, neaizsalstošām ostām un plašu dzelzceļa tīklu, tomēr ir aktīvi jāstrādā, lai ieinteresētu jaunus tirgus šīs vērienīgās infrastruktūras izmantošanā, konferences dalībniekiem norādīja LR Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzsverot, ka tās starptautiskais mērogs ir apliecinājums tam, cik nozīmīga šajā jomā ir Rīga un visa Latvija kopumā. “Mums ir jābūt gataviem arvien jauniem izaicinājumiem, lai varētu gūt maksimālu labumu no minētajām priekšrocībām, neuzskatot tās par pašsaprotamām un tādām, kuras a priori nodrošina lielu peļņu. Attiecībā uz šīs infrastruktūras izmantošanu ir jāspēj izstrādāt starptautiskajiem partneriem pievilcīgus un Latvijas tautsaimniecībai ekonomiski izdevīgus piedāvājumus,” uzrunā pauda M.Kučinskis.

LR satiksmes ministrs Uldis Augulis, atklājot konferenci, uzsvēra: “Mums piemīt visi priekšnosacījumi, sākot ar lielisko ģeogrāfisko stāvokli un beidzot ar augsti attīstītu transporta un loģistikas infrastruktūru, kas aptver visus transporta veidus, lai kalpotu par transporta un loģistikas izcilības centru, kas savieno Ziemeļeiropu un Āzijas valstis.” Ieskicējot jau līdz šim panākto dzelzceļa nozarē, ministrs uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka nākotnē gaidāmi daudzi izaicinājumi, jo pasaule nemitīgi mainās un pārmaiņas notiek strauji. “Lai spētu šajā pasaulē dzīvot, mums ir nemitīgi jāaug, jāpilnveidojas un jāmācās vienam no otra. Kopīgiem spēkiem viss ir iespējams!” piebilda U.Augulis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi” ir vieta, kur nozares eksperti diskutē par izaicinājumiem un lūkojas, kāda būs transporta un loģistikas nozare nākotnē. Lai gan pirmajos gados konferences laikā izskanējušas dažādas šķietami utopiskas idejas, daļa no tām jau šodien ir kļuvusi par realitāti, uzrunā konferences dalībniekiem pauda LDz prezidents Edvīns Bērziņš. “Tas liecina, ka sapņot ir vērts. Ir jēga to darīt – pat ja pirmajā mirklī domu lidojums šķiet neticams. Mēs paši dzelzceļā jau izmantojam dronus infrastruktūras apsargāšanā, ar 3D tehnoloģiju esam drukājuši lokomotīvju detaļas, rūpējamies par satiksmes drošību ar dažādu sensoru palīdzību un izmantojam viedās tehnoloģijas, lai padarītu pakalpojumu ērtāku un pārvadājumus drošākus,” uzsvēra LDz prezidents.

Akcentējot šī gada konferences fokusu – Āzijas un Ziemeļeiropas loģistikas savienojumu attīstība, – E.Bērziņš pauda gandarījumu par Skandināvijas valstu kolēģu dalību konferencē, kuru redzējums par Latvijas lomu loģistikas izcilības attīstīšanā reģionā ir nozīmīgs.

“Mēs dzīvojam revolucionāros laikos, un ik pēc noteikta perioda pasaulē notiek progresīvas izmaiņas. Jums jābūt piedzīvojumu meklētājiem, ir jāsapņo lieli sapņi, ir jāizmanto tehnoloģijas, kas ir pieejamas, lai veidotu patiesi ievērojamu nākotni,” atklājot konferences nākotnes vīziju sadaļu, rosināja Lielbritānijas organizācijas “TomorrowToday Global” līdzdibinātājs, futūrists Dīns van Leuvens. Kā būtiskus izaicinājumus, ar ko pasaulei jāsaskaras, viņš akcentēja vienlaikus notiekošo sabiedrības vidējā vecuma pieaugšanu, kas liek izdarīt daudz vairāk ilgtermiņā balstītus lēmumus, gan jaunas iedzīvotāju paaudzes veidošanos, kurai ir citāda attieksme un jaunas vērtības. Tā ir paaudze, kas dzīvo digitālajā vidē un primāri izmanto digitālo valodu. Jautājums – cik gatavi esam jaunai pasaulei, kurā valda viedās tehnoloģijas un kur dažādās nozarēs arvien lielāku lomu ieņem mākslīgais intelekts, vaicāja futūrists.

To, ka digitalizācija ir viens no attīstības stūrakmeņiem, kas var nodrošināt ekonomisko izaugsmi un attīstību, konferencē uzsvēra “Siemens Mobility Oy” izpilddirektors Somijā un Baltijas valstīs Juha Lehtonens. Kā spilgtu piemēru viņš minēja noliktavu Somijā, kur tiek izmantotas elektrificētas lokomotīves, kas darbojas gan ar dīzeļdegvielu, gan elektrību, savukārt kravu iekraušana tiek veikta pilnībā automatizēti un iekraušanas dokumentācija ir digitalizēta. Transportā un pārvadājumos viens no nākotnes izaicinājumiem ir procesu automatizācija, tostarp arī bezpilota tehnoloģiju izmantošana, prognozēja Lehtonens.

Reklāma
Reklāma

Par pārmaiņām dzelzceļa nozarē un infrastruktūras uzturēšanā konferencē runāja ASV dzelzceļa nozares eksperts, patlaban Tieslietu departamenta Pretmonopola nodaļas ekonomisko pētījumu direktors prof. Rasels Pitmans. Saskaņā ar viņa teikto, dzelzceļa nozare ir tā, kas pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas, turklāt – pašai nozarei aktīvi piedaloties reformu īstenošanā. Runājot par Latviju, kur lielākā daļa kravu pārvadājumu pa dzelzceļu notiek tranzītā, profesors Pitmans rosināja izmantot vienu no pieejām dzelzceļa nozarē, kas vērojamas pasaulē, – proti, izvērtēt iespēju noteikt kravu pārvadātājiem diferencētu maksu par infrastruktūras izmantošanu, piemēram, ogļu un konteineru pārvadājumiem, tādējādi sekmējot dzelzceļa izmantošanu. Savukārt, lai konkurētu ar citiem pārvadājumu sektoriem, dzelzceļa uzņēmumiem ir svarīgi sadarboties, uzsvēra Pitmans.

LDz konference “Globālās transporta kustība izaicinājumi” notiek piekto gadu pēc kārtas, un šogad diskusijas šogad ir veltītas Latvijas kā vadoša Ziemeļeiropas kravu loģistikas mezgla attīstībai, savienojot Āzijas valstis ar Skandināviju, kā arī par tālākas nākotnes attīstības perspektīvām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem.
Konferencē šogad piedalās ap 400 nozares pārstāvju no 24 pasaules valstīm.