Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. decembris, 2015
Drukāt

Lembergs: Vētras radītie zaudējumi Ventspils slimnīcai varētu sasniegt pusmiljonu eiro

Foto - Juris Presņikovs/www.ventspils.lvFoto - Juris Presņikovs/www.ventspils.lv

Iepirkuma konkursā par jumta izbūvi Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā uzvarēja celtniecības firma "RudeK" no Rojas. Kopš 2013. gada 3. septembra šī firma vairs nav maksātspējīga un tai ir piesaistīts maksātnespējas administrators.

Pirmdienas vētrā Ventspils slimnīcai nodarīto zaudējumu apmērs lēšams vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā un varētu sasniegt pat pusmiljonu eiro, šodien savā iknedēļas preses konferencē informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).

“Zaudējumi būs mērāmi simtos tūkstošus eiro – pat līdz aptuveni pusmiljonam varētu būt, kas, protams, ir ievērojami,” atzina Lembergs. Zaudējumus rada ne vien postījumu seku likvidācija un aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā norautā jumta atjaunošana, bet arī traumpunkta telpām nodarīto bojājumu novēršana. “Tā kā tas tiek veikts ārkārtas režīmā, tas, protams, ir dārgāk nekā tas būtu normāli,” atzina Lembergs.

Jau iepriekš ziņots, ka lielāko daļu vai pat visas jumta atjaunošanas izmaksas varētu segt apdrošinātājs.

Pašvaldība uzskatījusi par vajadzīgu pieaicināt ekspertus, lai izvērtētu, kā šāda situācija vispār varējusi rasties, norādīja Ventspils mērs, atzīstot, ka viņam tas pašlaik īsti neesot saprotams. Lai gan vēja brāzmas Ventspilī 30.novembra rītā sasniedza 34 metrus sekundē un tas neapšaubāmi ir stiprs vējš, taču ne tāds, kāds Ventspilī iepriekš nebūtu bijis, norādīja Lembergs. Viņš arī uzsvēra, ka slimnīcas jumts izturējis 2005.gada janvāra orkānā, “kad vēja ātrums bija lielāks, nekā varēja uzrādīt hidrometeoroloģiskā dienesta instrumenti un kad vēja ātrums brāzmās varēja būt līdz 45 metriem sekundē.”

“Man gan saka, ka 2008.gadā [slimnīcas jumtam] ir noņemts šīferis un uzlikts skārds. Šīferis, protams, ir daudz smagāks un skārds daudz vieglāks, līdz ar to tās “buras” pacelšanas iespēja ir lielāka, bet vienalga kaut kas tur īsti nav saprotams. Katrā gadījumā, jumtu nocelt nevajadzēja, un tā nedrīkstēja būt, jo vairāk tāpēc, ka ar izpilddirektora uzdevumu bija uzdots pārbaudīt jumtus, jo Ventspilī 25 metri sekundē katru gadu ir diezgan normāla situācija,” norādīja Lembergs.

“Mēs noskaidrosim detalizēti un tiksim skaidrībā. Protams, paralēli arī pārbaudīsim, kā ir veikta jumta pārbaude un kas to ir veicis,” piebilda Lembergs.
Citus būtiskus postījumus stiprais vējš pirmdien Ventspilī nav nodarījis. Stipro pūtienu izturējušas arī visas pilsētas Ziemassvētku egles. Vētrā nolauztas divas ceļazīmes, apgāzts puķu pods, vairākās vietās nepareizā virzienā sagrieztas tūrisma norādes, apgāzti seši Ziemassvētku dekori, kā arī nolūzuši septiņi koki. “Tas ir normāls postījumu apmērs, uz ko vajag būt gataviem,” atzina Lembergs.

“Jāsaka, ka es no šo 27 gadu pieredzes zinu, ka tad, ja vēja ātrums sasniedz 25 metrus sekundē un vairāk, diemžēl vajag gaidīt tādas vai citādas, lielākas vai mazākas nepatikšanas, un līdz ar to dienestiem jābūt paaugstinātā gatavībā. Pirmkārt, tas attiecas uz brīvostas pārvaldi, jo atkarībā no vēja virziena ir vietas, kur tad, ja kuģis nav pietiekami labi nostiprināts pie krasta ar papildus tauvām, tas var tikt atrauts no piestātnes. Ja 40 000, 50 000 un 60 000 tonnas kustas nekontrolēti, tas ir ļoti bīstami,” atzina Lembergs, gan uzsverot, ka šādu negadījumu nav bijis. “Arī šoreiz naftas ķīmijas rajonā strādāja velkoņi, kas papildu tauvā turēja kuģus pie piestātnes, lai nepieļautu, ka vējš tos varētu noraut,” informēja Lembergs.

Jau ziņots, ka 30.novembrī ap plkst.6.40 vētrā Ventspils slimnīcas ēkas korpusam tika norauta daļa jumta seguma aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā korpusam, kurā atrodas ginekoloģijas, dzemdību un intensīvās terapijas nodaļas, kā arī nodarīti citi postījumi. Negadījumā cietušo nav.

Vakar slimnīcā pēc Ventspils domes aicinājuma bija ieradies Būvniecības valsts kontroles biroja eksperts, lai sniegtu neatkarīgu būves, tostarp būvprojekta un ar to saistītās izpilddokumentācijas, ekspertīzi. Kā informēja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis un galvenais ārsts Dainis Gīlis, pēc slimnīcas apsekošanas Būvniecības valsts kontroles biroja būvinspektors Raimonds Vītiņš mutiski devis apstiprinājumu, ka slimnīcas telpas ir ekspluatējamas.
Ventspils slimnīca šodien ir atsākusi darbu bez ierobežojumiem.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+