Ekonomika
Viedokļi

LLPA: EK uz Latviju joprojām raugās kā uz Eiropas provinci 16

Foto – LETA

Latvijas valdība un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nekādā gadījumā nedrīkst piekrist Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumam par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, jo Latvijas ieteikumus EK nav ņēmusi vērā, un uz Latviju joprojām raugās kā uz Eiropas provinci, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

Kā aģentūru LETA informēja LLPA, EK piedāvātais budžeta sadalījums un finansējuma mērķi ir būtiskā pretrunā ar pilsētu un valsts attīstības plāniem un Latvijas valdība nevar piekrist šādam fondu sadalījumam, kad Baltijas valstīm ir būtisks Kohēzijas politikas līdzekļu samazinājums. Asociācijā atgādina, ka Latvija zaudēs 13% no kopējā Kohēzijas politikas atbalsta, Lietuva un Igaunija – 24%. Tajā pašā laikā tādām valstīm kā Itālija, Grieķija, Spānija, Somija, atbalsta pieaugums ir no 5% līdz 8%.

Izvērtējot piedāvājumu, ir redzams, ka nav ņemta vērā un izskatīta depopulācijas problēma, kas Latvijai ir ļoti svarīga, norāda LLPA, skaidrojot, ka formulas, pēc kuras aprēķināts Kohēzijas politikas finansējums dalībvalstīm, kritēriji Latvijai nav labvēlīgi, tajā skaitā arī iekļaujot kritērijus, kas Latvijai nav būtiskākā problēma – piemēram, klimata pārmaiņas un migrācija.

“Šobrīd redzams, ka samazinājums kapitālajiem ieguldījumiem varētu būt līdz pat 45%, kas ir bāzes infrastruktūra, kur tieši nepieciešami visvairāk ieguldījumi Latvijā, piemēram, ceļu un ielu infrastruktūrā. Savukārt izceltas ir tā saucamās “mīkstās” aktivitātes, kas ir naudas izlietošana bez reāla nākotnes ieguldījuma un atdeves,” uzsver LLPA.

“Mēs esam par kvalitatīvām investīcijām, kas ir balstītas uz vietējām vajadzībām un kas nodrošinās izaugsmi ilgtermiņā. Mēs nedrīkstam fokusēties uz īstermiņa pabalstiem, iemetot sevi vēl lielākā atpalicības līmenī, salīdzinot ar ES vidējo līmeni,” norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Uz iespējamo, Latvijai negatīvo lēmumu par ES fondu sadalījumu pēc 2020.gada, LLPA norādīja jau maija sākumā, kad ES sākotnējais budžeta piedāvājums deva skaidru signālu uz Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu Latvijai, kas radīs būtisku ietekmi uz pilsētu un valsts attīstību, atgādina asociācijā.

Jau vēstīts, ka EK maija sākumā publicēja priekšlikumus, kuros ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Tikmēr saskaņā ar EP aprēķiniem kohēzijas un lauksaimniecības politikas finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā tiktu samazināts par attiecīgi 10% un 15%, nevis aptuveni 5%, kā aplēsusi EK.

ĀM jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu KLP un kohēzijas politikai. ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu “Brexit” radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas – kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.

Savukārt otrdien EK publicējusi priekšlikumus par valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 4,8 miljardus eiro, liecina otrdien publicētais EK ierosinājums par reģionālo attīstību un kohēzijas politiku pēc 2020.gada.

EK pašreizējās un 2018.gada salīdzināmās cenās otrdien publicējusi valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu, kas paredz, ka pašreizējās cenās Latvijai turpmākos septiņus gadus tiktu atvēlēti 4,812 miljardi eiro, bet 2018.gada cenās tie būtu 4,262 miljardi eiro. Priekšlikums paredz, ka tādējādi Latvijai tiktu piešķirti par 13% mazāk līdzekļu nekā līdz šim.

Uz to, ka ministriem un ministrijām būs aktīvi jālobē attiecīgo nozaru intereses, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, sacījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir lobējusi savas intereses ES, tajā pašā laikā paturot prātā, ka jebkura lēmuma pieņemšana bieži vien notiek uz vienprātības pamata, kad nepieciešams kādos jautājumos piekāpties, lai varētu pieņemt attiecīgo dokumentu.

Tikmēr Kučinskis norādījis, ka sarunās par EK piedāvājumu ES nākamajam daudzgadu budžetam Latvijas būs ļoti aktīva. Viņš uzsvēra, ka tikai kopdarbā Latvija var panākt tai labvēlīgu iznākumu.

LA.lv