Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Mākslas augstskolas prasa Ķīļa demisiju

Foto - LETAFoto - LETA

Mākslas augstskolas šodien izteica neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, prasot viņa demisiju, jo uzskata, ka viņš, esot amatā, nevar nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu.

Mākslas augstskolu kopīgajā sēdē augstskolu pārstāvji šādu lēmuma pieņēma gandrīz vienbalsīgi, atturējās viens un arī pret balsoja viens sēdes dalībnieks.

Augstskolas ministra amatā vēlas redzēt cilvēku, kuram būtu pienācīga kompetence augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī nepieciešamās pārmaiņu vadības prasmes.

Kā ziņots, atklātajā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Senāta sēdē piedalījās LKA, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārstāvji.

LKA rektors Jānis Siliņš aģentūrai LETA sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, jo šo augstskolu skatījumā “augstākajai izglītībai būtisku jautājumu risināšana notiek ilglaicīgā, nemetodiskā, nemērķtiecīgā ceļā”. Rektors uzskata, ka patlaban notiek visa augstskolu izvērtēšanas procesa diskreditācija. “Visi šie paziņojumi par punktiem, par valodām, kas ir pilnīgi neadekvāti, par īpašuma maiņām, par pamatizglītību, viņi seko viens otram un faktiski rada tādu iluzoru iespaidu par darbošanos, bet neviena lieta netiek konsekventi izpētīta, izanalizēta un tad zinātniski pamatoti prezentēta,” teica Siliņš.

LKA trīs programmas “Māksla” netika iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas alternatīvajā izvērtējumā, lai gan bija Augstākās izglītības padomes ekspertu vērtējums. Siliņš uzskata, ka tas arī parāda ministrijas darba kvalitāti – ministrija pat nepamanīja, ka šo programmu trūkst, un nepainteresējās, kur ir anketas.

Siliņš atklāja, ka neuzticības izteikšana Ķīlim būšot galvenais jautājums arī Latvijas Rektoru padomes sēdē šo ceturtdien, 15.novembrī.

Arī Latvijas Mākslas akadēmija uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu izvērtējums ir uzbrukums augstskolai, un tā ir paudusi sašutumu par ministrijas veikto vērtējumu.

Kā ziņots, 7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā “Māksla”, kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+