×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.0°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
5. aprīlis, 2018
Drukāt

Mazajiem uzņēmumiem darbakārtībā izdzīvošana

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Uzņēmumu investīciju plāni Latvijā sasnieguši vienu no augstākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā, taču šis optimisms raksturīgs galvenokārt lielajiem uzņēmumiem, liecina jaunākais “Citadele Index” pētījums. Optimistiskāk noskaņotie uzņēmēji ir Rīgā un Pierīgā, kā arī Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Savukārt Latgalē uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies.

 

Kapitāldaļu pārdošana ļāva attīstīties

Graudaugu produktu zīmola “Graci” izveidotāja un uzņēmuma SIA “Felici” vadītāja Alise Balgalve stāsta, ka uzņēmums plāno strauju izaugsmi, ko nodrošināt palīdzējušas 600 tūkst. eiro investīcijas ražotnes izbūvei un iekārtu iegādei, kas veiktas 2017. gadā.

SIA “Felici” savu darbu sāka pirms sešiem gadiem. Kā daudziem Latvijas mazajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem arī šim sākums saistīts ar eksperimentiem virtuvē, kam turpinājums sekoja Jelgavas biznesa inkubatorā. “Tas prasīja diezgan ilgu laiku, lai no nekā uztaisītu kaut ko un piesaistītu finansējumu,” piebilst A. Balgalve. Viņa atzīst, lai piesaistītu privāto finansējumu, pirms diviem gadiem nācies pārdot kapitāldaļas. Taču tas pavēris stipri lielākas iespējas. “Bet, lai tiktu līdz šim finansējumam, mums bija jāizdara apjomīgs mājasdarbs un jāparāda, kā mūsu produkti lēnām ieiet tirgos.” SIA “Felici” niša ir funkcionālo pārtikas produktu ražošana. Šobrīd sortimentā ir 16 dažādi produkti – mušļi, atri pagatavojamas putras, vienas ēdienreizes maltītes.

A. Balgalve mazo uzņēmumu vadītājiem iesaka finansējumu piesaistīšanai izmantot ne tikai privātās investīcijas un banku finansējumu, bet arī piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. “Tas ļoti sekmēja mūsu uzņēmuma attīstību,” viņa piebilda.

Šogad februārī uzņēmums sāka ražošanu jaunajā rūpnīcā Ādažos, kas ļāva desmit reizes palielināt jaudu, – vecajā ražotnē varēja izgatavot 100 kg produkcijas stundā, bet jaunajā – 1 tonnu. “Mums bija laiks, kad no neesošas rūpnīcas pārdevām neesošus produktus. Es aicinātu ikvienu mazo uzņēmumu nekautrēties to darīt.. Jo brīdī, kad sāksies ražošana ar lielu jaudu, ir jābūt pārliecinātam, kur tos produktus likt. Tas ir tas bailīgais brīdis. Līdz ar investīciju piesaisti varam apmierināt arī lēcienveida pieprasījumu no eksporta partneriem. Ja sākam strādāt ar kādu mazumtirgotaju ķēdi, kam ir apmēram simts veikalu, un ja no katras produktu vienības izvēlas, teiksim, pa 20 produktu vienībām, tad varam izrēķināt, kāds būs pasūtījums. Lai nebūtu situācija, ka pārējie lojālie klienti tiek nopauzēti, tad šobrīd, paldies Dievam, pateicoties jaunajām iekārtām, mēs varam izpildīt šos priekš mums lielos pasūtījumus, piegādāt arī impulsīvi lielos pasūtījumus,” pieredzē dalas A. Balgalve.

Lai gan uzņēmums jau šobrīd eksportē savu produkciju uz desmit valstīm, šogad iecerēts sertificēt ražotni un iegūt starptautiski atzīto BRC (British Retail Consortium) sertifikātu, kas ir būtisks kritērijs jaunu eksporta tirgu apgūšanai. “Tas mums pavērs eksporta durvis vēl plašāk, jo ļaus piedāvāt produktus ar privāto preču zīmolu,” atzīst A. Balgalve. Šogad paredzēts investēt arī jaunu produktu izstrāde. Investīcijas ražošanas iekārtās ir svarīgas, taču ne mazāk tās nepieciešamas vadības procesos. Šobrīd uzņēmums nodarbina 14 cilvēkus, pirms gada – astoņus.

 

Būvniecības izmaksu pieaugums bremzēs attīstību

Vispārējo pozitīvo noskaņojumu ekonomikā izjūt arī Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums AS “Dobeles dzirnavnieks”. “Pēdējos gados mērķtiecīgi investējam uzņēmuma attīstībā. Arī šogad turpināsim “Dobeles dzirnavnieka” izaugsmi un kopējās investīcijas sasniegs 10 miljonus eiro. Galvenie investīciju objekti būs saistīti ar graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudu palielināšanu, uzbūvējot 17 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kā arī vēl vienu graudu kalti. Paredzam, ka šogad pārstrādāsim jau vairāk nekā 250 tūkst. tonnu graudu,” stāsta “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Kristapa Amsila vadītais “Dobeles dzirnavnieks” ir nesalīdzināmi lielāks par Alises Baltgalves vadīto musļu ražotne. “Dobeles dzirnavnieks” nodarbina 290 darbiniekus. Uzņēmums spēj diennaktī pārstrādāt 550 tonnas graudu, makaronu ražotnēs izgatavot līdz 150 tonnām produkcijas, pārslu ražotnē 60 tonnas, lopbarības ražontē 500. “Šogad mūsu uzglabāšanas jaudas sasniegs 230 tūkst. tonnas graudu. Tas ir gandrīz desmitā daļa no Latvijas kopražas,” piebilst K. Amsils.

Ļoti svarīga, augot ražošanas apjomiem un ejot jaunos eksporta tirgos, ir spēja nodrošināt nepārtrauktu preču esību, kas ļauj pietiekami ātri reaģēt uz nestandarta pasūtījumiem. K. Amsils apstiprina, ka tāpat kā mazajiem uzņēmumiem viens no stimuliem investīcijām ir Eiropas fondu līdzekļi. “Šīs programmas dod ļoti lielu konkurētspējas priekšrocību. Tā kā mūsu uzņēmumā eksports veido 60% no kopējā apgrozījuma, tad nerunājam par konkurenci Latvijas vai Baltijas mērogā, mēs runājam par konkurenci visas pasaules ietvaros. Mums ir jāspēj konkurēt ar uzņēmumiem gan Eiropas, gan Āzijas, gan Austrumu tirgos.” Investīcijas stimulē arī salīdzinoši lētais banku finansējums ilgtermiņa aizdevumiem.

“Šā gada izaicinājums, ar ko jārēķinās Latvijas uzņēmējiem, ir būvniecības izmaksu sagaidāmais pieaugums,” K. Amsils pieļauj, ka šis pieaugums varētu būt no bremzējošiem faktoriem turpmākām lielām investīcijām. “Iespējams, ja cenu pieaugums būs nekontrolējams, tad uzņēmēji kādā brīdī apstāsies un pagaidīs, pirms veiks vērienīgas investīcijas attīstībā”.

Daudziem uzņēmumiem tālāku attīstību varētu ierobežot arī nepietiekamās ražošanas jaudas. “Pēdējos gados daudzi uzņēmumi ir fokusējušies uz eksporta tirgu apgūšanu un ir investējuši gan jaunu produktu radīšanā, gan jau esošo attīstīšanā. Taču pienāks brīdis, un mēs to jau redzam, ka atsevišķos segmentos sāks pietrūkt ražošanas jaudas. Veiksmīga darbība eksporta tirgos agrāk vai vēlāk noved pie jautājuma, ko darīt tālāk, ja ražotne ir noslogota nevis par 100, bet par 120%?”

 

Pozitīvā nākotnes perspektīva

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais “Citadele Index” pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme. Bankas “Citadele” eksperti uzskata, ka šā brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji, kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Būtiska atšķirība ir tajā, kā jūtas lielo un vidējo uzņēmumu un kā mikrouzņēmumu vadītāji. “Citadele Index” pētījuma dati liecina, ka lielākais optimisms vērojams starp lielo uzņēmumu vadītājiem, pēc tam seko vidējie uzņēmumi un mazie uzņēmumi. Mikrouzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 9) vadītāji pēdējo reizi optimistiski jutās 2014. gada sākumā, un, lai arī viņu noskaņojums pēdējā gada laikā ir uzlabojies un pietuvinājies optimisma robežai, tomēr šobrīd tas vēl aizvien ir nedaudz pesimistisks. “Aptuveni trešdaļa Latvijas uzņēmēju paredz, ka tuvākajos sešos mēnešos vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī palielināsies un aptuveni tikpat daudzi sagaida apgrozījuma pieaugumu savā uzņēmumā. Šobrīd pamazām iezīmējas divas tendences. Pirmkārt, darbaspēka piesaistes problēmas būvniecības (73%) un ražošanas (55%) nozarēs veicina lielo uzņēmumu vēlmi automatizēt darbību (50%). Otrkārt, jūtami paplašinās starpība starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem. Tādējādi aizvien skaidrāk iezīmējas tendence, ka lielie uzņēmumi kļūst lielāki, savukārt mazie aizvien vairāk iepaliek,” secina bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pozitīvā nākotnes perspektīva iedrošina lielos un vidējos uzņēmumus domāt par darbības paplašināšanu un konkurētspējas uzlabošanu. Investēt darbības paplašināšanā šogad plāno 44% uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa ir lielie (79%) un vidējie (61%) uzņēmumi. Visvairāk par darbības paplašināšanu domā ražošanas uzņēmumi un būvnieki.

“Šobrīd ikvienam uzņēmumam, kuram ir skaidra attīstības vīzija un laba finanšu pārvaldība, ir iespēja būtiski augt, izmantojot labvēlīgo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. To īpaši būtu vērts ņemt vērā mazajiem uzņēmumiem. Lai gan 42% no mazajiem uzņēmumiem kā galveno šā gada izaicinājumu uzskata uzņēmuma saglabāšanu, tikai 7% šā gada izaicinājums ir palielināt sava piedāvājuma eksportu. Jāatzīmē, ka eksportējošo uzņēmēju noskaņojums, pēc “Citadele Index” datiem, ir daudz optimistiskāks nekā neeksportējošo. Skaidra vīzija jaunu noietu tirgu meklēšanā un iespējas piesaistīt finansējumu palīdzēs arī maziem uzņēmumiem nostiprināt savas pozīcijas ilgtermiņā,” uzsver bankas “Citadele” valdes locekle Santa Purgaile.

Latvijas ekonomika ir ļoti atkarīga no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 70% mazo un vidējo uzņēmumu ir vairāk nekā Eiropas Savienības valstīs vidēji. Tāpēc “Citadele Index” būtu vērtējams kā signāls valdībai, ka laiks ieklausīties vietējo mazo uzņēmēju paustajā.

“Citadele Index” ir pētījums, ko banka “Citadele” Latvijā veic kopš 2004. gada. Katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāju, tādējādi no pirmavota iegūstot ticamu ieskatu par ekonomisko stāvokli valstī, nozarē un uzņēmumā un prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+