Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

Mazs akmentiņš rada lielu problēmu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Vairāk nekā 30% cilvēku “labākajos gados” un arvien biežāk arī jauniešiem atklāj žultsakmeņus, kas liecina par nevēlamām izmaiņām holesterīna vielmaiņā vai aknu darbībā. Uzturs, kurā daudz tauku un ogļhidrātu, bet maz šķiedrvielu un olbaltumu, veicina iedzīvošanos liekajā svarā vai arī aknu aptaukošanos. 


Diennaktī organisms saražo no litra līdz pusotram litram žults, taču žultspūšļa tilpums ir tikai 50 mililitri. Pēc ēšanas tas saraujas un izdala žulti, kas uzsūc zarnu traktā nokļuvušos taukus. Ja tā satur daudz taukskābju, tad sāk kristalizēties un veidojas žultsakmeņi. “Žultij jāizdalās regulāri, tādēļ svarīgi ieturēt maltīti vairākas reizes dienā. Kārtīgi pieēdoties tikai vienu reizi vakarā, ar laiku veidosies žultsakmeņi,” teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis.

Šajā kaitē nereti iedzīvojas arī jaunas sievietes, kas cenšas ātri notievēt, jo, organismam liekos taukus izvadot ar žulti, tā kļūst pārlieku koncentrēta.

 

Kā atšķirt sūdzības no gremošanas traucējumiem

90 – 95% gadījumu atklāj no holesterīna izveidojušos žultsakmeņus. Tie ir mazāk bīstami, jo žults sastāvu ir iespējams mainīt ar veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Pigmenta žultsakmeņi rodas, ja aknas sintezē žulti no “nepareizi saliktām” skābēm, kā mēdz notikt hepatīta un aknu cirozes gadījumā.

Visbiežāk problēmas rada sīki akmentiņi, kas ēšanas laikā, saraujoties žultspūslim, iekļūst žultsvadā. Tad tiek traucēta žults attece, cilvēks kļūst dzeltens un var attīstīties aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Žultsakmeņi visbiežāk mēdz izraisīt spiedošu sajūtu pakrūtē, vēdera uzpūšanos, sliktu dūšu, vemšanu, kolikveida sāpes labajā paribē, kas izstaro uz labo lāpstiņu vai plecu. Lēkmi var provocēt žultsdzenošu līdzekļu, piemēram, ķimeņu, piparmētru vai melnās tējas, stipras kafijas, kakao produktu, alus, rutku un spēcīgu garšvielu lietošana. Lēkme parasti uznāk pusotru līdz divas stundas pēc ēšanas, kad barība no kuņģa nokļuvusi divpa-dsmitpirkstu zarnā un sācis darboties žultspūslis. Vieglāka lēkme var pāriet, iedzerot nošpu (līdzekli pret spazmām), taču, ja tā ir stipra un nepāriet, jāsauc ātrā palīdzība.

Līdzīgas sūdzības var izraisīt gremošanas traucējumi, atviļņa vai čūlas slimība, kairinātas zarnas, resnās zarnas iekaisums, arī nieru un mugurkaula kaites, tādēļ nevajadzētu steigties ar žultspūšļa operēšanu. “Ja pacients nav pilnīgi izmeklēts, diemžēl reizēm žultspūslis tiek izņemts lieki. Tad simptomi nezudīs un pašsajūta var pasliktināties vēl vairāk,” atzīst H. Plaudis.

 

Operējot 
cēloni nenovērš

Žultspūšļa akmeņus bieži vien var neārstēt, taču, ja tie nokļuvuši žults-vados, tad jādabū laukā par katru cenu, jo agrāk vai vēlāk tie izraisīs simptomus. Vislabāk tos saudzīgi izņemt ar smalku endoskopu (holedoskopija), vienlaikus izoperējot žultspūsli. Jau otrajā trešajā dienā slimnieks var doties mājās.

Apmēram trešdaļai pacientu pēc žultspūšļa operācijas rodas gremošanas traucējumi. Iespējama vēdera uzpūšanās un caureja, taču ar laiku organisms pārkārtojas – uzņemoties zaudētā žultspūšļa funkciju, žultsvadi nedaudz paplašinās. Kādu mēnesi ieteicams atturēties no treknu un žultsdzenošu produktu lietošanas. Parasti vēlāk īpaša diēta nav jāievēro, taču jācenšas nepieļaut jaunu akmeņu veidošanos, ko izraisīs žāvētu, treknu un ceptu produktu lietošana uzturā un mazkustīgs dzīvesveids. Svarīgi, lai mainītos žults struktūra, citādi žultsakmeņu veidošanās iemesls nebūs novērsts.

 

Fakti

No liekajiem taukiem iespējams atbrīvoties:

* izvadot tos ar žulti, tādā gadījumā uzturā jāiekļauj daudz šķiedrvielām bagātu produktu;

* vai sadedzinot tos fizisko nodarbību laikā.

 

Viedoklis

Gremošanas slimību centra “Gastro” gastroenterologs Mārcis Leja: “Žultsakmeņi jāoperē tikai tad, ja tie izraisa lēkmes vai komplikācijas, piemēram, žultspūšļa iekaisumu. Atsevišķos gadījumos tos izoperē, ja pacientam ir cukura diabēts vai izteikts liekais svars. Pirms operācijas noteikti jānoskaidro, vai pacienta sūdzību cēlonis patiešām ir žults-akmeņi. Mazus akmentiņus, kas nesatur kaļķi, var mēģināt šķīdināt, taču tas ne vienmēr labi izdodas, turklāt tie vēlāk mēdz veidoties no jauna. Komplikāciju risks nav būtiski augstāks, ja operāciju izdara, sākoties lēkmei. Vidēji gadā akmeņi izraisa sāpes tikai 1% to nēsātāju.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+