Medīšanu ar loku varētu piekopt 30% mednieku, arī tūristi 0
Saeimai atļaujot medīšanu ar loku, nākotnē šo medību veidu varētu piekopt līdz pat 30% mednieku, turklāt tas ļautu piesaistīt viesmedniekus un palielināt ieņēmumus no tūrisma, prognozē mednieku organizāciju pārstāvji.
“Latvijas loku medību asociācijas” valdes priekšsēdētājs un Eiropas loku mednieku federācijas viceprezidents Jānis Kļaviņš šodien žurnālistiem atzina, ka šobrīd sabiedrības un Saeimas deputātu vidū par medībām ar loku pastāv vairāki mīti un tas skaidrojums ar to, ka šis medību veids Latvijā ir mazpazīstams. Daudzās pasaules valstīs medības ar loku ir populāras, piemēram, Somijā ir 340 000 mednieku, no kuriem aptuveni 150 000 izvēlējušies loku.
Viens no mītiem – oficiāli ieviešot šādu medību rīku, palielināsies malu medību skaits. Kļaviņš, atspēkojot šādu mītu, norāda, ka Eiropā medību lokus ikviens var nopirkt jau ilgāku laiku un ikviens varēja kļūt par malumednieku. Loku medniekiem ir jābūt ar augstām prasmēm, līdz ar to loks nav piemērota malumedniecības metode, turklāt loka cena ir līdzīga šaujamieroču vērtībai – normāls medību loks maksā aptuveni 1000 eiro (702 latus).
Cits sabiedrībā un Saeimā izskanējušais mīts, ka dzīvnieki šādā veidā tiks vairāk traumēti, arī neiztur kritiku. Eksperimentos ir pierādījies, ka nogalināšana ar bultu ir daudz efektīvāka un ātrāka, līdz ar to aiztaupa dzīvniekam mocības. Dānijas Loku mednieku apvienības un Dānijas nacionālo mežu un Dabas organizācijas apkopotā informācija liecina, ka laikā no 1999.gada 1.oktobra līdz 2004.gada 15.janvārim šajā ziemeļvalstī ar loku ievainoto stirnu procents sasniedza 4,99%, kas atbilst arī Francijas jaunākajiem pētījumiem, un ir mazāks vai tāds pats, kā lietojot šaujamieročus.
Kļaviņa teikto apliecināja arī žurnālistiem nodemonstrētais videoklips. Tajā redzams, ka mednieka ar šaujamieroci izšautā lode nespēj iziet cauri trīs ar smiltīm pildītiem spaiņiem – tā apstājas pirmajā spainī. Savukārt bulta spēj caururbt divus spaiņus.
Piedevām loku ir iespējams efektīvi izmantot pilsētas apstākļos, jo pēdējos gados daudzi dzīvnieki barības meklējumos pietuvojas cilvēku blīvi apdzīvotām vietām. Medīšana ar loku arī samazina risku traumēt citus medniekus vai cilvēkus, jo parasti medības notiek aptuveni 40 metru attālumā no upura.
Tāpat lokam ir citas priekšrocības atšķirībā no bises, piemēram, bultu var ar auklu piestiprināt pie loka. Šaujot bebru ar bisi, dzīvnieku var ievainot, un tas noslīkst, taču, pateicoties auklai, nogalināto dzīvnieki iespējams no ūdenskrātuves izvilkt.
Kļaviņš prognozē, ka nākotnē 20 līdz 30% mednieku izvēlēsies medīt ar loku. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 24 000 mednieku. “Es domāju, ka būs 20 līdz 30% Latvijas mednieku ar laiku – tas ir objektīvs mērķis, kāds izskatās Eiropā,” uzsvēra Kļaviņš, kura vadītajā organizācijā pagaidām darbojas 108 biedri, taču interesentu skaits noteikti pieaugs. Viņš arī atgādināja, ka šādi mednieki būs klasi pārāki par parastajiem kolēģiem, jo medīšanai ar loku ir jābūt augstākām prasmēm un labākām zināšanām par dzīvniekiem.
Ja Saeima atļaus medības ar loku, vēl būs jāpieņem citi grozījumi normatīvajos aktos. Plānots, ka šādiem medniekiem būs jāiziet apmācība un eksāmens. Tāpat būs stingri reglamentēts šis medību inventārs. Likuma grozījumi paredz, ka lokus varēs izmantot nebrīvē turēto savvaļas sugu dzīvnieku un nelimitēti medījamo sugu dzīvnieku, piemēram, bebru, lapsu, jenotsuņu medībās. Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis atgādināja, ka sākotnējie grozījumi loku medības paredzēja attiecināt uz visu medījamo dzīvnieku sugām. “Normāli ir, ka sākam pa solītim un, iespējams, nākotnē mainām atkal likumdošanu. Līdzīgi savulaik rīkojās Somijā,” norāda Baumanis.
Medībām ar loku noteikti veicinās arī tūrisma biznesu. Baumanis prognozē, ka masveidā ārzemnieki medīt uz Latviju nebrauks, taču pilnīgi noteikti tie būs vairāki simti mednieku gadā. “Pasaulē ir izrēķināts, ka loka mednieks viena dzīvnieka nomedīšanai patērē vairāk nekā desmit reizes ilgāku laiku nekā mednieks ar šaujamieroci. Ja brauktu loku mednieki, tad varētu uzņemt visu sezonu cilvēkus, kuri maksātu par dzīvošanu, ēšanu, pavadīšanu, transportu. Beigās dzīvnieku limits netiktu pārsniegts. Desmit reizes ilgāks laiks – tas ir ienākošais tūrisms. Ja sakām, ka laukos nav ko darīt un viesu mājas nīkuļo, tad, lūdzu, – viesu mājām ir potenciālie klienti un ir darbs. Cilvēki atstātu šeit naudu, nevis mūsu iedzīvotāji vestu naudu ārā,” uzsvēra Baumanis un piebilda, ka šobrīd gada laikā Latvijā ierodas aptuveni 1500 viesmednieku.
Jau ziņots, ka 20.jūnijā Saeima lems par Medību likuma grozījumu atbalstīšanu trešajā lasījumā. Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai.
Likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamajam nomedīšanas apjomam – turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.
Jaunajā regulējumā precizēta pašreizējā likuma norma par klaiņojošu dzīvnieku nošaušanu, nosakot, ka medībām pielīdzināma klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzības starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.
Tāpat izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošais populācijas blīvums. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus.
Grozījumi paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas, piemēram, pilsētās, kapsētās, kā arī vietās, kur nebūs reģistrēts medību iecirknis.
Grozījumi paplašinās medībās atļauto rīku klāstu, nosakot, ka lokus var izmantot arī nebrīvē turēto savvaļas sugu dzīvnieku un nelimitēti medījamo sugu dzīvnieku medībās. Tāpat tiek atcelti ierobežojumi par nakts redzamības tēmekļu un atsevišķu ieroču izmantošanai mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās.
Grozījumi noteiks arī izmaiņas medību suņu apmācībā un izmantošanā medībās, medību dokumentācijā un uzraudzībā, samazinot administratīvo slogu medniekiem un atvieglojot nosacījumus ārvalstu medniekiem piedalīties medībās Latvijā.
Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība attiecībā uz medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanu, medību vadītāja pienākumiem un tiesībām, medību iecirkņu izveidošanu un reģistrēšanu, valsts nodevas apmēru par mednieku eksāmeniem, šķirnes medību suņu apzīmēšanu un izmantošanu medībās, medību atļauju izsniegšanu, kā arī savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošanu un publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā nelimitēto dzīvnieku medīšanu.
