Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. janvāris, 2016
Drukāt

Melna gadadiena – aprit 75 gadi kopš pirmajiem čekas nošautajiem Rīgā (6)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Šī gada 15. janvārī aprit 75 gadi, kopš Latvijā Padomju Savienības okupācijas varas galvenais represīvais orgāns – čeka – veica pirmos politiski motivētos Latvijas pilsoņu nāvessodus, LA.lv uzzināja Okupācijas muzejā.

1941. gada 15. janvārī parakstīti desmit akti par nāves soda izpildi. Nošaušana notika čekas galvenajā ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61 ierīkotajā šautuvē.

Līdz šim zināms, ka 1941.gadā no janvāra līdz jūnija beigām Rīgā čekisti izpildījuši nāvessodus 285 cilvēkiem. 186 cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas Baltezerā, Babītē, Dreiliņos un Ulbrokā, bet 99 cilvēki nošauti Rīgas Centrālcietumā un apraksti 4.korpusa pagalmā, pastāstīja Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda.

Pēc fotogrāfijām, kas uzņemtas 1941. gada vasarā vai rudenī, var noprast, ka čekā ierīkotās šautuves sienas bijušas izklātas ar koka apšuvumu, kam pāri pārvilkts melns, gumijots audums. Grīdā bija ierīkota noteka asinīm, kuras pēc nāves soda izpildes aizskaloja. Lai slāpētu šāvienu troksni, šautuves durvis no abām pusēm bija trīskārtīgi polsterētas ar filcu un pārvilktas ar dermatīnu. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas ielika kravas automašīnā, kas stāvēja līdzās šautuvei ierīkotajā garāžā. Nošautos aizveda un apraka mežos. Lielu daļu šo apbedījuma vietu kara laikā atrada un mirušos pārapbedīja. 1941.gada jūlijā šautuvē atrada ap 240 izšautas patronu čaulītes un 94 šāvienu pēdas sienās un griestos.

Latvijā kopumā pirmajā padomju okupācijas periodā nošauti 400 cilvēku. Tomēr noziegumu izpēte pilnībā vēl nav notikusi, tāpēc skaitlis vēl varētu tikt precizēts.
Pašlaik ēkā Brīvības ielā 61 var apskatīt Latvijas Okupācijas muzeja veidoto izstādi par čeku un kopā ar gidu iziet ekskursijā pa ēkas telpām, tai skaitā, apskatīt šautuves vietu. Pērn Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Latvijas Institūtu izveidoja virtuālu izstādi “Izstaigā stūra māju”, kurā fiksēti ēkas iekšskati un ārskati, kādi patlaban vairs nav ieraugāmi.

Paralēli apmeklētāju uzņemšanai muzeja veidotajā izstādē, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam, muzejs nodarbina arī vēsturnieku, kas veic 1941.gadā okupācijas varas (čekas) veikto represiju izpēti, stāsta Strazda: “Ir izdevies noskaidrot faktus, kas līdz pat nesenam laikam vēsturniekiem bija nezināmi. Tomēr lielāko izpētes darbu prasa nošauto, bet līdz mūsdienām neidentificēto čekas upuru personību noskaidrošana.”

1941. gada 15. janvārī čekā nošautie:

– Fadejs Bernarčiks (1912)
– Pēteris Dāvis (1901)
– Laimonis Donis (1916)
– Ādolfs Jozeps (1895)
– Arvīds Levans (1916)
– Augusts Nuķis (1892)
– Aleksandrs Paškovskis (1901)
– Artūrs Rekšāns (1900)
– Jēkabs Silarājs (1898)
– Sigizmunds Vasiļevskis (1902).

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Un vēl šodien šo čekas slepkavu “vetrenāri” un to atvases skaļi un nesodīti svin šo savu asiņaino triumfu 9.maijā upuru galvaspilsētā savējo okupantu masas ielenkumā, kā savā krievu raškā-paraškā! Kāds kauns mums visiem, ka tik zemisku un apkaunojošu ņirgāšanos par mūsu tautas benžu upuriem un par mums esam pieļāvuši un pieļaujam!

  2. Kāds sakars rakstam pievienotajai fotogrāfijai, kurā redzami latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara laikā ar aprakstīto tēmu? Nav korekti bez atsauces publicēt šādu fotogrāfiju.

  3. Vai ir kaut kur pieejams publiski, saraksts (ar cietušo vārdiem) no čekas nošautajiem arī citos Latvijas nostūros? Piemēram, interesē Zalves puse.

    • Vairāk vai mazāk ir apzināti 1941. gadā čekā nošautie. Bet, sakarā ar katastrofālo pētnieku trūkumu, pilnīgi precīzi viss nav izpētīts, ne arī publicēts. Tomēr pēc personu vārdiem var meklēt arhīvā ziņas – krimināllietās, kartotēkā u.tml. Vai varat norādīt cilvēkus, par kuru likteņiem interesējaties?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+