Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. jūlijs, 2013
Drukāt

Monika Zīle: Dzimtās valodas pinekļi

Foto - LETAFoto - LETA

Pilnīgi piekrītu stingrai Valodas likuma ievērošanas uzraudzībai un, ja šobrīd bijusi iespēja, ar abām rokām balsotu par finansējuma palielināšanu latviskās izteiksmes attīstībai, pilnveidošanai un uzplaukumam.

Taču, noklausoties svaigi ievēlētā Reformu partijas (RP) vadītāja Edmunda Demitera Latvijas Radio sniegto interviju, vairs neesmu pārliecināta, ka valodas inspektoriem modrība jāspicē tikai virzienos, kur likumā noteiktajās vietās mūsu valstī tomēr nerunā latviski. Lielākā formātā dzirdot jurista, uzņēmēja un nu jau bez sirdsapziņas pārmetumiem sev politiķa kroni uzlikušā RP galvenā vīra latviešu valodu, pati pirmā doma – ar šo ambiciozo partiju nudien ir briesmīgi slikti, ja saliedētāja, reformētāja un vēl vismaz desmit svarīgām lomām tā izvēlējās vīru, kas savā dzimtajā valodā runā sliktāk nekā manu radu kaimiņš vecticībnieks Krievijas pierobežā. Spriežot pēc E. Demitera prasmes veidot saliktu pakārtotu teikumu, viņa attiecības ar latviešu valodas gramatiku varētu būt beigušās kādā 6. vai 7. klasē. Ap to pašu laiku pielikts punkts arī leksikai – cik vārdiņu apritē ir, tik ir. Un, lai vadītu partiju uz saulaino tāli, nav taču sevi jāapgrūtina ar dzimtās valodas sīkumiem – pilnīgi pietiek, ja reiz, liekas, nejauši apgūto apstākļa vārdu “kad” izmanto arī saikļa “ka” vietā. Bet pietiks analizēt interviju. Visiem, kas vēlas iegūt dziļāku priekšstatu par tagadējā RP vadoņa latviešu valodas apvāršņiem, iesaku mest acis 11. Saeimas deputāta E. Demitera interneta dienasgrāmatā, kur viņš, ejot kopsolī ar jaunajām tehnoloģijām, atbild uz jautājumiem un īsi komentē dažu parlamenta notikumu. Varbūt prasība salikt visus komatus, kur tiem pienāktos būt teksta izpratnei un disciplinēšanai, ir tiešām piekasīšanās.

Bet!… Lūdzu, apsēdieties un neģībstiet. Jo – būdams Alkohola (izcēlums mans – M. Z. ) ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs, Demitera kungs zaļo pūķi pašrocīgi rakstiskā izpildījumā dēvē par alkAholu un piekrīt, ka jauniešu alkAholisms ir liela nelaime.

Zinu, kāds steigsies iebilst: E. Demiters taču nav rakstnieks, kam galvenā rūpe gludināt teikumus un pieskatīt pareizrakstību. Uz to man ir atbilde: ļoti slikti, ka šīs jomas paši latvieši mūsdienu Latvijā sāk novirzīt tikai uz filoloģijas un rakstniecības lauciņu. Personīgi pazīstu mūsu pirmās brīvvalsts laikā ģimnāziju beigušos un arī savu pusduci augstāko izglītību dažādās jomās ieguvušo. Kaut gan kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, viņi visi – inženieri, ārsti, ķīmijas skolotāji un kantora lietveži – raksta un izsakās labā, pareizā latviešu valodā. Jo tā piederas inteliģences līmenim. Bet to nevar sacīt par situāciju, kad ik soļa satiec augstskolu izgājušus latviešus, kas patiesībā ir uz jūs ar dzimto valodu. Tas vedina uzdot provokatīvu jautājumu: varbūt tiešām jālaiž pie varas “Saskaņas centrs”, lai, teiksim, Valerijs Agešins un Vladimirs Reskājs ar savu pareizās latviešu valodas prasmi mudina dažus mūsu bāleliņus uzšķirt dzimtās mēles gramatikas mācību grāmatu?…

Kas attiecas uz Edmundu Demiteru, šķiet, cilvēkam no miljonāru saraksta vajadzētu būt tik daudz līdzekļu, lai algotu sev latviešu valodas skolotāju. Kaut gan politikā naudai ir un būs liela teikšana, uz ilgu palikšanu tur lai necer cilvēki bez vismaz vidējā līmenī spodrinātiem valodas ieročiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+