Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Nāk “Cukurs. Herberts Cukurs” (19)

Cukurs_5

Šoruden Latvijas publikai tiks piedāvāts jauns mūzikls “Cukurs. Herberts Cukurs”. “Stāsts par Liepājā dzimušā aviatora leģendāro lidojumu, piedzīvojumiem un traģisko likteni,” teikts izrādes anotācijā.

Mūzikla dialogu autors un producents – Juris Millers, dziesmu tekstu un libreta autore – Andra Manfelde.

“Pamatlīnija būs Latvijas vēstures traģiskie notikumi caur viena Latvijas patriota dzīves prizmu. Iemesls, kamdēļ mēs šai lietai vispār pievēršamies, ir tas, ka Herberts Cukurs ir viena no interesantākajām, lai arī neviennozīmīgi vērtētajām personībām Latvijas vēsturē, varētu teikt – tikpat daudzšķautņaina kā laupītājs Kaupēns,” uzsver idejas autors Juris Millers, atgādinot, ka Ansis Kaupēns tomēr tika tiesāts, kamēr par Herbertu Cukuru nekādas prāvas vai tiesas sprieduma nav bijis. Kā papildu stimuls ķerties pie lietas kalpojis apstāklis, ka tieši šogad aprit 80 gadi kopš Cukura triumfālās atgriešanās dzimtenē pēc Gambijas lidojuma. Tobrīd Cukurs kļuva par pasaulē pazīstamāko Latvijas pilsoni, kurš demonstrējis, uz ko spējīga mazā Latvija.

Savulaik populārā mūzikla “Adata” sižeta autore Andra Manfelde stāsta, ka pirms ķeršanās pie rakstīšanas iepazinusies ar attiecīgajā jomā pieejamo literatūru, piemēram, ar žurnālistes Baibas Šābertes 2011. gadā iznākušo grāmatu “Herberts Cukurs. Ļaujiet man runāt”. “Es esmu noskaņota ticēt tam, ko esmu izlasījusi, un neesmu arī dzirdējusi par kādiem pierādījumiem, ka viņš tiešam būtu “žīdus šāvis”,” tā literāte. Viņu visvairāk tomēr uzrunājušas un iedvesmojušas paša Cukura ceļojuma piezīmes, kas rakstīts vieglā un priecīgā valodā par spīti grūtībām, kādas lidotājam nācies pārvarēt, nedrošā lidmašīnā aizceļojot uz Gambiju. Ceļojuma aprakstā aizrāvis optimistiskais tonis, jo latvieši kopumā taču esot “īgni”. “Mani viņš uzrunāja ar savu valodu, un mani tīri cilvēcīgi fascinē tas, kā viņš, kaut kāds puika, kaut kādā šķūnī spēja uzbūvēt lidmašīnu. Viņš padarīja lielu darbu, un man pret to ir simpātijas,” saka libreta autore. Sižeta pamatpunkti būšot ceļojums uz Gambiju, padomju okupācijas sākums, dalība Arāja komandā, bet beigsies stāsts ar Herberta Cukura došanos trimdā. Protams, neiztiks bez mīlestības līnijas un emocionāliem faktiem. Juris Millers stāsta, ka, spriežot pēc atmiņām un tā laika publikācijām, Herberts Cukurs bijis ļoti populārs sieviešu vidū: “Viņš bija sava laika dendijs. Bet netiks ignorēts, ka viņam bija divas laulības, kā arī dēls no pirmās laulības.” Producents gan pagaidām kavējās nosaukt izrādes mūzikas autora vārdu. Par to tikšot paziņots tuvākajās nedēļās: “Esmu jau dzirdējis daļu muzikālā materiāla, un tas ir ļoti spēcīgs.”

Internetā pieejamā informācija liecina, ka oktobrī “Cukurs. Herberts Cukurs” apceļos Liepāju, Ventspili, Rīgu, Valmieru, Rēzekni, Jelgavu. Jautāts, vai nebaidās no reakcijām, kādas varētu raisīt Cukura tēls, producents atsaka: “Mākslas uzdevums ir provocēt un likt domāt, pārdomāt. Šis būs viens no tiem gadījumiem, kad caur sabiedrībai vienkāršāk saprotamu mākslas formu – mūziklu – mēģināsim likt aizdomāties par Latvijas traģēdiju un to, kā paši izturamies pret mūsu valsts nozīmīgiem vēsturiskiem momentiem.”

“Izrāde būs noderīga un sabiedrības diskusijas veicinoša tad, ja tajā caur vienas personības piemēru mēģinās parādīt, ko totalitārais režīms dara ar cilvēku, un runās par paša cilvēka līdzatbildību. Bet tā nodarīs vairāk ļauna nekā laba, ja tiks mēģināts vienkārši tikai reabilitēt Herbertu Cukuru,” gaidāmo mūziklu komentē Otrā pasaules kara vēsturnieks Kaspars Zellis.

Fakti no biogrāfijas 


Herberts Cukurs


* Dzimis 1900. gada 17. maijā Liepājā.

* 1919. gada 22. martā Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, ieskaitīts Cēsu rotā. 1920. gada 1. februārī paaugstināts par seržantu; tā paša gada 28. martā “par kaujas nopelniem” dota leitnanta pakāpe. Karojis pret lieliniekiem Latgales frontē.

* 1921. gada septembrī komandēts uz Kara aviācijas skolu; kļuva par Latvijas kara aviācijas lidotāju.

* 1927. gadā atvaļināts no armijas aviācijas, taču 1934. gadā tajā atgriezās kā aviācijas mehāniķis kapteiņa pakāpē.

* 1933./1934. gadā kļūst slavens ar pārdrošo lidojumu paša konstruētā lidaparātā uz Gambiju.

* 1936./1937. gadā lidmašīnā “C-6 Trīs Zvaigznes” apceļo Dienvidāziju, sasniedz Tokiju.

* 1941. gada vasaras beigās brīvprātīgi iestājās bēdīgi slavenajā latviešu SD palīgpolicijas vienībā, ko vadīja Viktors Arājs.

* 1946. gadā kopā ar ģimeni no Vācijas izceļo uz Brazīliju.

* 1965. gada 23. februārī Izraēlas slependienesta “Mossad” kaujinieki Urugvajas galvaspilsētā Montevideo H. Cukuru nogalināja, uzskatot viņu par līdzdalībnieku 1941. gada nogales ebreju masu slepkavībā Rumbulā un citur.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. HERBERTA CUKURA MONOLOGS
    Kociņš auga debesīs,
    Cilvēks kokam līdzīgs bij’,
    Braši kupliem zariņiem
    Auga, augšā raugoties.

    Ak tu kociņ’, bāleliņ’,
    Tavu labu tikumiņ’,
    Vai tu būtu šādi audzis,
    Ja sav’ mūžu zinājis?

    Kociņam bij’ laba dzīve
    Pie manas māmuliņas,
    Kokam cepu rudzu maizi,
    Kociņš gāja pauniņos.

    Reiz kociņam piedzimuši
    Slikti zari saindēti.
    Sliktus zarus neapcirtu,
    Koku gāzu mežiņā.

    Melnā čūska miltus mala,
    Koku malot miltiņos,
    Koka zaram smadzenītes
    Uz zemīti smērējot.

    Ak man kociņ’, bāleliņi,
    Kur tav spožu kuplumiņ!
    Tavu sprogain’ melnu matu
    Dedzinošu skaistumiņ’!

    Tautu dēlis, bāleliņis
    Nāca mani rūgti lūgt,
    Lūdza kokam ilgu mūžu,
    Dzīvībiņu dāvināt.

    Es par bēdu nebēdāju,
    Liku bēdu zem akmeņ’,
    Koka skaistus zelta zarus
    Liku tīšām zem spilveņ’.

    Čuči, guli, man’ kociņi,
    Uz zemītes rociņām,
    Tūkstoš’ kaulu dziļā bedrē
    Būs tev salda atdusa.

    Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
    Es par kociņ’ neraudāju,
    Viņam tagad laba dzīve
    Pie Dieviņa debesīs.

    Aizved mani, laiviņ’ mīļā,
    Pie Dieva padusē,
    Tur raudzīšos savu koku,
    Brīnumaini spīdēdam’.

    Dievs man teisa: “Iekšā netiks’!
    Kas par koku nebēdāj’,
    Dvēselīti pazaudēja,
    Māmuliņu kaunēdams.

    Paklau mani, Dieviņš mīļais,
    Vai tad prāva taisna ir?
    Kam noskrēju zelta zarus,
    Kan atņēmu dzīvībiņu?

    Melna čūska pate nāca
    Koku zemē apbēdīt,
    Viņas asu zobentiņu
    Biju dikti nobījies.

    “Tiesa gan, ir prāva sūra,
    Tikai sirdī paskaties:
    Vai tad pienāk vecam draugam
    Nodevību rūgti ciest?”

  2. Paldies par projektu. Malači. Herberts Cukurs mūžīgi mūžos būs Latvijas varonis. Noteikti apmeklēšu koncertu un iesaku to darīt visiem. Par Lielu Latviju !

  3. Imants Parādnieks Atbildēt

    IncParaac 24.06.2012 13:11
    Esmu palaidis šos vārdus garām?”Jā, Izraēlas valsts slepenie ierēdņi veica rasistiski reliģiozu – Talmuda instruētu rituālslepkavību – pret goju – Herbertu Cukuru.(2.Samuēla gr. 12. nod. 31. un Isaja gr. 41. nod. 15.panta – “zem āmura, zem zāģa” – Izraēlas valsts apmācīti ierēdņi ievilina – ar āmuru nogālē – un reliģiskā apmātībā – nozāģē kājas pasaulslavenam aviatoram – kurš glāba jūdus no nāves vāclaikā.
    Brīvā cilvēkā – Taisnīgums – ir Tas – kas Nosaka:”Pieņem! Taisnīguma Esamību! Otrā!”
    Pret maskēta Verga “viedokli” – Brīvais – ir Taisnīguma – ierobežots!
    Verga rīcībā – ir jeb-kas – kas Zelta teļu – barotāku dara!
    Atbrauc vergs – pieprasa – restitūciju.
    Še “kopiena” – tagad – galvas klana – “Jā, jā! Gaidīsim ..”
    Klanīja arī – “Jā, jā!” – pirms gadiem – uz – jautājumu:”Slēdzam?”
    . . .
    “Pērciet jauno tīrīšanas līdzekli! Nonāvē visus baciļus! Kurus nevar nonāvēt – tos vis-maz – PAZEMO!”

  4. композитора и автора либретто Atbildēt

    Если подумать, композитора и автора либретто будущего шедевра было бы вполне справедливо хотя бы разок отпиздить.

  5. Apnicis. Diezvai zaudēšu te nezko, vienkārši pasakot, ka nepatīk visādi masu produkti un žanra uzvedumi. Pārāk šabloniska ideja un cauri.

  6. Ka aviatoru vinu cienu un nav nekas slikts ari ja par kadu sliktu vai labu runa, uznem filmas utt. Par Stalinu un Hitleru ari ir simtiem iestudejumu un ekranizejumu, un? Par vina gaitam kara laika var tikai spriest no viena vai otra skata punkta.Isti ari nav dokumentets un pieradita vina lidzdaliba, tikai tik cik mums dzinusi okupantu sarkana serga 50 gadu garuma. Kaut pasi savus noziegumus pasaules prieksa slepj un neatzist jopojaam.

    • Dzivoju uz salas kas pieder uk un apmeram pirms menesa mes redzejam parraidi ar visiem pieradijumie kad nelietis ir bijis shis slavenais Cukurs – tapec jau pamuka ar gimeni Braziliju kur vinsh beigas iekrita tikai ta pasha iemesla del ka gribeja veol sagrabt solito naudu par kadu darijumu no kura vinsh nevareja atteikties. Tada veida vini izvelejas eku kura ” butu tas svarigas poarrunas ” par kadu darbibu un Cukurs ” iekrita lamatas ” – tad vinu brutali nosita un iemeta kaste un tur pat ari atstaja …………….. Good bye! Bija kauns , jo pirms kada laika stastiju savam partnerim par izcila Cukura lidojumiem zem tilta ar kajam gaisa mana dzimtaja pilseta Liepaja. Un tagad man bija jadzird uznemti fakti par vina darbibu . PS.Ja atcereshos kur un ka ieliksu kadu informaciju – kur to var redzet bet tas tika radits par BBC un shogad.

      • Tev nevajag pārdzīvot un kaunēties, ka esi uzteikusi Cukuru. Raidījums, kuru veidoja National Geographic ir melīgs un būtībā “mosadnieka” lepošanās ar linča tiesu, ko tas vairāk nekā 30 gadu auklējis. Tas, ka Cukurs slaktējis ebrejus ir no sērijas “viena tante teica”, nav pierādīts. Cukurs izglāba vairāk nekā vienu ebreju

      • Ja raksti ko, tad raksti tā lai cilvēks var saprast un ja raksti, tad tikai tad ja esi lietas kursā par to, ko raksti !

  7. Abiem autoriem ir iestājies sirdsapziņas un līdzjūtības apsīkums, šis darbs ir amoralas rīcības kalngals.

    Ja abi autori ir ksenofobi, rasisti vai muļķi, tad kur ir palikusi Kultūras ministrija, latviešu inteliģence, cilvektiesību kantori.
    Cukurs paliks vēsture ne kā lidotājs-varonis bet kā Rīgas getto bende, fašists un lops

    • Neesmu ne Nacisma, ne fasisma piekritejs, bet reizem krit uz nerviem padomjas laika stulba domasana, ka viss kas saistas ar nacistisko vaciju ir nacisms un fashisms. Otkart cilveki nejaucat Nacismu ar fashismu, tas ir divas dazadas lietas pec definicijas. Lidziba ir, bet tas nav viens un tas pats. Nacisms bija Vacija (Nacionalistiskas partijas veids), bet Fashisms italija. Tikai PSRS piekriteji un Krievu tautibas cilveki vsur saredz FASHISMU un jauc ar Nacionalismu.

    • Jums ir pierādījumi pret Cukura kungu, godājamais prokuror, ..? Nu tad kā, ir vai nav, vai arī tikai sarkano okupantu safabricētā informācija, ko? Es jūsu vietā mazliet pierautos tā runādams.

  8. Man tiešam kauns par tiem cilvēkiem, ka sava aklumā neredz, ko dara un KĀ dara. Tas, ka Manfelde dzīvo citā (paralēlajā) pasaulē, tas ir skaidrs, bet tie, kas šo pasūta, tie, kas skatīsies, tie, kas reklamē.. Cilvēki, vai tiešām gribat atgriezties kādā (pēc izvēles) totalitārā režīmā? Vai jums dieviņš vienkārsi atņemis spēju skaidri domāt? Šis jau nebūs mūzikls par līdzatbildību, kolaboracionismu un tautas traģisko likteni, kā Zellis cerīgi bilst – par tādām lietām Latvijā kopš Lāčplēša vairs neviens mūziklus netaisa. Tas būs pantiņpriekšnesums par to, cik Cukurs bija labs. Kā par šo uzgavilēs kremlis… (sigh) Nudien, nāk prātā Brēgeļa glezna.

  9. Labi,ka kaut tā tiek reablitēts nepamatoti un neargumentēti nomelnotais cienijamais H.Cukura vārds Latvijā un domāju arī pasaulē tas nu izskanēs jau savādāk! Bet arī par zvērisko un nelietīgo “Mossad” linča tiesu vajadzēja minēt, jo H.Cukurs bija abu nežēlīgo okupāciju upuris un tika noslepkavots bez jebkādiem pierādījumiem, tikai bezjēdzīgas atriebības un “Mossad” atskaites ķeksīšu un finansējums dēļ, kā izrietēja no R.Kļimoviča atmaskojošās filmas par H.Cukuru.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+