Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. augusts, 2016
Drukāt

“Nevienu negribam piespiest atgriezties,” saka Aiva Rozenberga par diskutablo iniciatīvu (37)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Latvijas Institūta vadītāja Aiva Rozenberga

Kaut arī Latvijas Institūta (LI) rosinātā sociālā kustība “Gribu tevi atpakaļ” izpelnījusies ne mazums kritikas un ironijas, institūta vadītāja Aiva Rozenberga ir gandarīta par to, ka sabiedrībā sākusies plaša diskusija par emigrācijas tēmu.

“Mēs nebijām naivi un negaidījām, ka šī būs tāda akcija, kas aizies “uz urrā” un visiem patiks. Labi apzināmies, ka lielāku procesu iekustināšanai nepieciešami gadi vai pat gadu desmiti, tādēļ šī nav kāda īslaicīga kampaņa, bet gan sociāla kustība,” teica A. Rozenberga. Tomēr jau pirmajās atsauksmēs institūts esot ieguvis vērtīgus viedokļus, interesantu informāciju un arī kritiku, kas noderēšot kampaņas turpinājumam.

Iedvesmu šādai sociālai akcijai LI smēlies reģionos, tiekoties ar cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no dzīves ārzemēs vai kuru tuvinieki joprojām dzīvo un strādā svešumā. Institūta vadītāja atzina, ka pieķerties pie šīs tēmas viņu mudinājuši emocionāli apsvērumi un šāda pašiniciatīva no valsts iestāžu puses ir Latvijā neierasta prakse. Tieši akcijas spontānais un emocionālais raksturs sākotnēji radīja nenopietnu iespaidu un bija par iemeslu negatīvām atsauksmēm. Tomēr A. Rozenberga uzskata, ka pašreiz ir īstais brīdis sarunai par emigrāciju vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tuvojas valsts simtgade, un tās ietvaros nedrīkstētu aizmirst arī tautiešu diasporu ārvalstīs. Otrkārt, pašvaldību vēlēšanu tuvošanās liks politiķiem vairāk piedomāt par tādu piedāvājumu, kas aizbraukušajiem liktu atgriezties, bet Latvijā palikušajiem – nedoties prom.

Pirmajās pāris nedēļās vairāki simti cilvēku esot izmantojuši iespēju nosūtīt saviem tuviniekiem LI sagatavotās pastkartītes, citi vērsušies institūtā ar saviem pieredzes stāstiem par atgriešanos. Arī vairāki ārzemēs dzīvojošie izrādījuši vēlmi iesaistīties akcijā, palīdzot uzrunāt citus aizbraucējus. Akcijai pievienojas arī vairākas organizācijas. Latvijas Nacionālā bibliotēka piekritusi izplatīt informāciju ar reģionālo bibliotēku tīklu. Tāpat LI jau vienojušies ar Pašvaldību savienību par apmācību organizēšanu vietvaru komunikāciju speciālistiem saziņai ar diasporas pārstāvjiem. Tuvākajās dienās institūts ar Latvijas Darba devēju konfederāciju plāno pārrunāt jautājumus par iespējām praktizēties un iegūt pirmās darba vietas.

Paralēli LI rīko diskusijas ar dažādu nozaru ekspertiem par reemigrācijas problēmām. Šonedēļ uz sarunu bija aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Žurnālisti kopumā LI iniciatīvu vērtēja atzinīgi, tomēr nekautrējās norādīt uz vairākiem trūkumiem. Galvenais pārmetums saistīts ar to, ka akcija atstāj haotisku un amatierisku iespaidu – tā nenotiek saskaņā ar citiem reemigrācijas plāna pasākumiem (tas gan saprotams, jo no šī plāna maz kas ticis īstenots). LI uz diskusiju bija aicinājis arī divus jaunus cilvēkus, kuri pēc izglītošanās un darba ārzemēs izlēmuši atgriezties Latvijā un turpināt savu karjeru šeit. Viņu atgriešanās patiešām lielā mērā balstīta emocionālos apsvērumos, jo kā labi izglītotiem jauniem speciālistiem viņiem nav problēmu atrast labu darbu ne ārzemēs, ne dzimtenē. Tomēr šie “labie piemēri” ilustrē tikai daļu no aizbraucēju loka. Pagaidām piemirsti šķiet tie cilvēki, kuriem aizbraukšana savulaik bija vienīgā iespēja nopelnīt iztiku. Šai grupai jau reiz nācās praktisku apsvērumu dēļ pieņemt smagu emocionālu lēmumu – pamest dzimteni un tuviniekus. Spiest uz viņu jūtām par atgriešanos šķiet kā emocionāla šantāža, jo praktiskā situācija, kas savulaik spieda viņus aizbraukt, nav īpaši mainījusies – zemi kvalificētiem cilvēkiem nopelnīt iztiku sev un ģimenei Latvijā joprojām ir ļoti grūti. “Mēs nevienu negribam piespiest atgriezties tagad un tūlīt. Šobrīd mēs atrodamies pašā ceļa sākumā, mēģinām stiprināt saikni ar aizbraucējiem un apzināt cilvēku vajadzības. Esam apkopojuši pētījumus par latviešu diasporu. Papildinām akcijas informatīvos materiālus arī ar praktisku informāciju par to, kādu palīdzību iespējams saņemt, atgriežoties Latvijā,” skaidroja A. Rozenberga.

Pirms trim gadiem valdībā apstiprinātais Reemigrācijas plāns paredzēja izveidot tādu kā “vienas pieturas aģentūru”, lai cilvēki, kuri apsver domu par atgriešanos, vienuviet varētu saņemt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem. Šāda iestāde līdz šim brīdim nav izveidota. Jautāta, vai LI ar savām aktivitātēm izrāda gatavību papildus valsts tēla spodrināšanai uzņemties reemigrācijas veicināšanas funkciju, A. Rozenberga atbildēja izvairīgi: “Laiks rādīs, kas kļūs par šo koordinācijas centru. Mūsu mērķis nebija paplašināt iestādes funkcijas vai saņemt papildu finansējumu, bet gan aktualizēt diskusiju.” Tomēr šāda koordinējoša iestāde, visticamāk, būs nepieciešama, jo Eiropas valstu vidū konkurence par cilvēkiem pieaug. Gandrīz tajā pašā laikā, kad LI sāka kampaņu “Gribu tevi atpakaļ”, Īrijas vēstnieks Latvijā Šeimuss Makeinguss intervijā “Latvijas Radio 4” aicināja latviešus doties strādāt uz Īriju. Bet Krievija savas reemigrācijas programmas ietvaros pēdējo desmit gadu laikā esot “atguvusi” pusmiljonu iedzīvotāju no citām valstīm.

Pievienot komentāru

Komentāri (37)

  1. Negribam piespiest atgriezties. A ka tad piespiedisi. Aplama runa. Lai tak mes tur pelnam pensiju. Ar naudu atgriezisimies.

  2. Īslaicīgā (līdz atradīs labāku vietu) amatā esošā LI vadītāja pēdējos gados ir darbojusies projektos, rīcības komitejās. Tas nav ilgstošs, sūrs , ikdienas darbs. Projektiņš par budžeta maksātāju naudu. Tā arī tas vērtējams . Žēl tikai , ka nauda izkaisīta….

  3. Ja apskatām samaksāto nodokļu lielumu, kurš varētu tas ”pienākuma pret valsti”, tad es, strādājot un pamatā dzīvojot citur, tomēr Latvijā samaksāju vairāk nodokļu nekā samaksātu, vergojot par vienu vai pusotru minimālo un klausoties, kā Ašeradens kliedz, ka ierēdņiem naudas nav.

  4. Es nedomāju, ka varu saņemt vairāk, es tiešām saņemu. Un nevis desmit eiro, bet REIZES vairāk! Visi, kas apgalvo pretējo, melo! Varu tuviniekiem zvanīt biežāk, bet tikai tad, ja Aiva Rozenberga apmaksas manus telefona rēķinus. Arī no Rietumeiropas vidējās algas ir jāskaita centi un, iztērējot naudu kaut kam vienam, citam pietrūkst!

  5. Sāksim ar to, ka man nav nekāda ”pienākuma” ne pret Aivu Rozenbergu un viņas darbiniekiem, ne pārējiem pseidopatriotisma kultivētājiem. Ne patriotisms, ne demokrātija nevar pastāvēt bez vidusslāņa, tas ir, bez cilvēkiem, kas dzīvo, nevis eksistē, kas šodien var ietaupīt, bet vecumdienās neubagos. Kāds pienākums pret rozenbergām un ašeradeniem man ir? Maksāt vēl vairāk nodokļu no neadekvāti zemās algas, lai iznāktu pielikumi departamentu vadītājiem, ministriem un pārējiem nepieēdināmajiem rīmām? Man nav tāda pienākuma! Man nav arī pienākuma upurēt savu un savu tuvinieku dzīvi kaut kādas mistiskas ”idejas” vārdā un šodien badoties, bet vecumdienās ubagot tikai tāpēc, ka pie mums ašeradeniem gribas ēst, bet pārējiem jāiztiek no zila gaisa! Gan patriotisms, gan demokrātija sākas ar vidusslāni, jo girēku vārds ”demoss” apzīmē nevis pūli, bet tieši vidusslāni! Pūlim patriotisms nav vajadzīgs, pūlis atdosies pirmajam populistam par tramvaja pusbiļeti. Vidusslānim patriotisms ir visa pamats un vidusslānis par savu valsti stāvēs un, ja vajadzēs, naidniekus gāzīs. Starp citu, iepriekš minētie senie grieķi nesēdēja savā Helādā, bet brauca pa Vidusjūru un Melno jūru, dienēja Ēģiptē un Persijā, un viņu valstij (pareizāk sakot, valstīm – senā Grieķija kā vienota valsts nekad nav pastāvējusi, katra pilsēta bija pati par sevi) no tā visa bija tikai labāk! Iegaumējiet, ideja celt Latviju kā augsto cenu, bet zemo algu valsti bija kļūda, kas tagad apdraud visu ekonomiku! No barikādēm ir pagājuši 25 gadi, tas ir, vesela paaudze! Cik ilgi ašeradeni un rozenbergas mums melos un baros mūs ar tukšiem vārdiem, bet paši sev pieprasīs algas, kas salīdzināmas ar Rietumeiropu? Kāpēc valsts, pret kuru mums esot ”pienākums”, klanās migrantu priekšā un dod naudu par nekā nedarīšanu, bet adekvātas samaksas par darbu nav? Kāpēc tikai jauniešiem sola darbu? Un arī tad vēl jautājums, vai tiešām alga salīdzināma ar Eiropu? No kā iztikt pārējiem? No Rozenbergas tukšajām pļāpām? Iegaumējiet, varturi, arī jums ir pienākums pret mani un jūs būsiet spiesti to izpildīt, ja negribat te palikt vieni paši!

    • tālumnieks 16. augusts, 2016 17:36
      pilnīgi piekrītu Tev. Ja man būtu mazāk gadu, es aizbrauktu no šīs valsts neatskatoties. jo grūti ir izturēt šo pazemošanu un ņirgāšanos.

  6. Paldies Aivai Rozenbergai par iniciatīvu akcijai “Gribu tevi atpakaļ”! Pārskrienot ar acīm komentāriem, jaušams vispārīgs pesimisms šīs akcijas jēgai. Vislabāk ir neko nedarīt un, rokas turot klēpī, brēkt, ka nav labi, nevis drūmo situāciju ekonomiskās emigrācijas jomā mēģināt vērst uz labu…Šeit atkal vietā ir atcerēties savas tautas pagātni, kas uzrāda ne vienu vien piemēru ekonomiskai un politiskai emigrācijai, tā pati Elza Rozenberga, saukta Aspazija, smagi pārdzīvoja varmācīgi uzspiesto emigrāciju, pavadot Raini, vienalga vai tā bija uzturēšanās austrumos Sibīrijā vai rietumos Šveicē. Neskatoties uz virzienu, uz kurieni viņi kuro reizi devās, emigrācija nebija brīvas izvēles vadīta un prasīja milzīgu iekšējo spēku, lai to izturētu un nesalūztu, nododot tos augstos ideālus (par tiem var diskutēt un pat vajag, jo tauta ir aizmirsusi, ka kaut kas bez materiālajiem labumiem vispār vairs eksistē), kam Aspazija un Rainis kalpoja. Atrautus no savas dzimtenes, viņus mocīja nabadzība un slimības un vēlāk Šveices trimdā, īpaši Aspaziju, arī jaunrades apsīkums un gara vājums. Šodien emigrācijā, pārsvarā uz Rietumiem, latvieši dodas labākas dzīves meklējumos, domādami, ka svešās zemēs labāk var nopelnīt jeb pārdot savas spējas, talantus, iegūtās zināšanas, aizmirsdami par mājām, tuviniekiem, domādami, ka vienreiz nedēļā sazvanoties un aizsūtot naudiņu, ir izpildījuši savu pienākumu pret tuviniekiem, savu tautu, savu valsti.. Bēdīgi, protams.

    • Sandra Lazdiņa! Šo valsti cilvēki pamet nevis brēcot, bet klusējot. Rādiet priekšzīmi, un dariet kaut ko lietas labā, nevis lasiet morāli cilvēkiem, kuri atļaujas neklusēt vismaz interneta komentāros!

      Jūs, savukārt, laikam spējat tikai kritizēt to sabiedrības daļu, kuri nav apmierināti ar valsts pārvaldes darbiem (un pamatoti).

  7. Arī uz 200gadi nebūšu apziņots, jo mana e=pasta kaste neatrodas Latvijā, tātad spamere un mele rozenberga nezin, kā mani sasniegt 😀

  8. Tukša muca…utt.

  9. reņģēdājs nodokļu maksātājs Atbildēt

    A. Rozenberga – gribu skaidri zināt, cik mūsu nodokļu naudiņas prasīs šī pesteļošana?

    • Visa tāme jau vēl nav sarēķināta- nav vēl savas summas iesnieguši semināru un šovu rīkotāji, pīāristi , pētnieki, statistiķi , monitorētāji u.c. , kas arīgribot savu kumosu . Esot paredzēts, ka LNB un pašvaldības piesaistīšoties. Tā ka uz valsts simtgadi visi tālumnieki būšot apziņoti.

  10. Rakstā minēto paziņojumu, ka jauni speciālisti varot atrast Latvijā tikpat labu darbu kā Eiropā, vērtēju kā melīgu. Man ir tādas tiesības, jo vārda brīvību neviens nav atcēlis. Otrkārt, ne visi cilvēki ir jauni un arī šodienas jaunie tādi nepaliks mūžīgi. Normālā sabiedrībā cilvēku ar pieredzi vērtē augstāk. Cilvēks, kam šodien ir 40, līdz pensijai vēl strādās 25 gadus. Jautājums, vai tik ilgi pastāvēs kaktu firmele, kuras jaunizceptais managerītis pr vērtīgākajām darbinieka īpašībām uzskata jaunību un paklausību?

  11. Jauns speciālists vienmēr ir mazāk izglītots un ar mazāku pieredzi nekā vidēja vcuma speciālists. Vienīgais ”trūkums” vidēja vecuma speciālistam ir tāds, ka viņš neietilpst kategorijā ”paklausīgs un tur muti”.

  12. kā labi izglītotiem jauniem speciālistiem viņiem nav problēmu atrast labu darbu ne ārzemēs, ne dzimtenē

    … par to pašu algu? Kurš ir tas fantastiskais darba devējs, kas piegādā vakances par Eiropas algām? Varbūt arī es viņam derēšu?

  13. Miervaldis Gotiņš Atbildēt

    Vēl man ļoti patīk doma par ”personisku vēstījumu” – kāds personisks vēstījums var būt no pilnīgi sveša cilvēka? Lēts reklāmas triks, kurš atbaida, nevis uzrunā. Cilvēkiem, kas mani pazīst un piedalās manā ģimenes budžetā, es šovasar pajautāju, vai viņi vēlas, lai es atgriežos tagad. Atbildde bija nepārptotama – kamēr tur ir labāks darbs, paliec pie tā.

  14. Nu, jau pats sauklis “Gribu tevi atpakaļ” izklausās ārkārtīgi NElatvisks, samocīts, tāds, kam pats saukļa saucējs vienkārši netic un nesaka to no sirds! (Droši vien burtisks tulkojums no angļu I want you back.) Latviski vienkārši tā nesaka. “Nāc mājās” “Tevi te gaida” “Tu esi te vajadzīgs” “Nekur nav tik labi kā mājās” “Lūdzu atgriezies” “Mēs nevaram bez jums iztikt” vai kaut kā tā.
    “Gribu” ir diemžēl tāds patmīlīgs, pavēlošs, piespiest gribošs vārds. Ir atšķirība starp “Gribu, lai tu nāc atpakaļ pie manis” un “Vēlos kaut tu atgrieztos un mēs atkal varētu būt kopā”!
    Katrā ziņā šī kampaņa ar visu saukli parāda, kāda latviešiem ir attieksme vienam pret otru. Īpaši jau tiem/tām, kuri kā Rozenberga vienmēr ir pratuši grozīties pa trekno galu. Buņģa sindroms arvienvārdsakot.

  15. Miervaldis Gotiņš Atbildēt

    Ja negribat savā pastā politisko spamu, izvēlieties pasta piedāvātāju, kurš nav no Latvijas, un nedodiet šo pastu aizdomīgiem tipiem, kas varētu piespamot jūsu pastkasti. Visi uzņēmumi un visas valsts iestādes ir potenciāli spamotāji.

  16. Kāds ir LI uzdevums ? Ja tikai šādi hipsterīgi projektiņi – I-neta pastkartītes izsūtīšana , tad gan tāds valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanas kantoris nav vajadzīgs . Izskatās , ka LI ir pagaidu darba vieta valdošo partiju funkcionāru un viņiem pietuvināto pagaidu bezdarbniekiem.

  17. Kauns/nepatīkami klausīties tukšpaurīgo LV tantuku šļupstos, kas ir tik tālu no REĀLĀS dzīves …

  18. aizliegts viedoklis Atbildēt

    Un vēl. Es neesmu 1945. gadq ”dīpītis”. Es esmu 2016. gada eiropietis un Eiropā esmu savējais. Es pārvietojos ar to pašu transportu, ko lieto visi, maksājot to pašu cenu. Zemē, kur strādāju, es saņemu tikpat cik visi un maksāju tikpat. Ar savu Latvijas Republikas pasi varu iziet jebkuru kontroli, uz robežām to vairs nav, bet reizēm dokumentus tomēr pārbauda. Tā ka biedri aģitatori drīkst nespēlēt uz žēluma jūtam, man tādu nav. Tālums no dzimtenes? Pāris stundas un esmu mājās. Reizi nedēļā sazvanos ar tuviniekiem. Savu mazo Latviju vedu līdzi ceļa somā. Ar tādām rozenbergām, kas tukšvārdīgi aģitē, bet pilnīgi nesaprot situāciju, nekādas saiknes nav. Man vienalga, vai tā ir Aiva Rozenberga vai kāda Herbalife izplatītāja. Gan viena, gan otr mēģina man iesmērēt kaut ko nederīgu. Gan viena, gan otra saņem noraidījumu. Manu algu un pensiju nemaksās Aiva Rozenberga un viņas aģitatoru brigāde. Tāpēc ne Aiva Rozenberga, ne viņas aģitatori nelems par manu dzīvi.

    • Godīgi sakot, es priecājos, ka viens .. brālis mazāk šeit! Tāpat nekāda liela labuma no šāda tipa bāleliņiem nav. Lai tev, cilvēkam, kas ir aizmirsis pašu pirmo un svarīgāko piederību, vienalga, kur tu būtu Eiropā, atgādinātu, ka neesi nekas vairāk ne mazāk kā tikai fucking foreigner!

      • Tā kā tu mani nepazīsti, tad neesi kompetents vērtēt. Nevirini bez jēgas muti, ka boings neielido! Ja skaud, ka citi var, bet tu nē, aizbrauc arī tu pastrādā! Pēc tam, ja izturēsi, pasēdēsim pie kafijas un padalīsimies iespaidos par ”vieglo” dzīvi Rietumeiropā!

        • Vai tie latvieši, kas 19. gadsimtā mācījās Ainažu jūrskolā un brauca pāri okeānam, aizmirsa piederību? Vai to aizmirsa latviešu studenti Tērbatā un Pēterburgā? Vai varbūt strēlnieki, kas apturēja izcili sagatavotos drozdoviešus, nolauza kaklu Vrangelim un pabeidza karu Eipatorijā, aizmirsa, kur viņiem tēvzeme? Varbūt to aizmirsa latvieši Amerikā un Kanādā? Vai franču ārzemnieku leģiona vīri tālajā Indoķīnā? Nacionālā piederība nenozīmē sēdēt mājās un neredzēt tālāk par ārdurvju slieksni!

      • Godīgi sakot, neesam pazīstami un tāpēc neizsakies par tēmām, ko nezini!

  19. Un vēl. Es nedzīvoju 1945. gadā un nestāvu pie zvejnieku laivas, raidot šturmgevera kārtas uz vajātājiem. Ir 2016. gads un Eiropas kopējais tirgus. Es pārvietojos ar to pašu transportu, ko lieto visi, maksājot to pašu cenu. Zemē, kur strādāju, es saņemu tikpat cik visi un maksāju tikpat. Tā ka biedri aģitatori drīkst nespēlēt uz žēluma jūtam, man tādu nav. Tālums no dzimtenes? Pāris stundas un esmu mājās. Reizi nedēļā sazvanos ar tuviniekiem. Savu mazo Latviju vedu līdzi ceļa somā. Ar tādām rozenbergām, kas tukšvārdīgi aģitē, bet pilnīgi nesaprot situāciju, nekādas saiknes nav. Man vienalga, vai tā ir Aiva Rozenberga vai kāda Herbalife izplatītāja. Gan viena, gan otr mēģina man iesmērēt kaut ko nederīgu. Gan viena, gan otra saņem noraidījumu. Manu algu un pensiju nemaksās Aiva Rozenberga un viņas aģitatoru brigāde. Tāpēc ne Aiva Rozenberga, ne viņas aģitatori nelems par manu dzīvi.

  20. Man nav vajadzīga ”palīdzība”, pats esmu pieaudzis. Vienīgais jautājums, kas mani varētu interesēt, ir iespējamās algas lielums. Lai to noskaidrotu, nav vajadzīgs par nodokļu maksātāju naudu veidot jaunas aģentūras, jo Valsts nodarbinātības aģentūra jau tagad informē par vakancēm un piedāvātajām algām. Kādas manas vajadzības Aiva Rozenberga vel grib noskaidrot? Vajadzību man ir tikai trīs. 1. Adekvāta alga. 2. Normāla ekonomika, kur iespējams pirkt preces par samērīgām cenām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji neuzskata patēretāju par slaucamu govi, kas maksās tik, cik monopolists iedomāsies pieprasīt. 3. Lai valsts iespējami mazāk jauktos manā dzīvē, ideālā gadījumā nemaz. Pats esmu pieaudzis.

  21. Aiva Rozenberga drīkst uzskatīt šo komentāru par viņai adresētu atklātu vēstuli. Tātad, pie kā jūs gribat mani aicināt atgriezties? Pie neadekvātas algas ekonomiski aktīvajos gados un ubagošanas vai badošanās vecumdienās? Par kādu manu vajadzību apzināšanu jūs runājat, ja nesaprotat elementāras lietas? Uz jūtām nespēlējiet, es pusi mūža nodzīvoju valstī PSRS, kas spēlēja uz manām jūtām, tāpēc esmu pilnīgi imūns pret tādiem mēģinājumiem. Ne jau jūs maksāsiet man algu un pensiju un ne jau jūs uztrauks, cik labi es dzīvoju. Tāpēc jūs neesat kompetenta spriest par to, kā man dzīvot. Jūs nepiedalāties manas mājsaimniecības budžetā un tāpēc par to nelemsiet. Es nevaru piespiest jūs pārtraukt bezjēdzīgo aģitēšanu, Latvijas Republikā vārda brīvība ir visiem, vismaz aģitācijas kampaņu autoriem (interneta komentētāju vārda brīvība ir atkarīga no cenzoru garastāvokļa un tēmas, par kuru tiek runāts) un es saprotu, ka jums ir jāpilda uzdevumi, ko noteicis darba devējs. BET ar šo paziņoju, ka gan šī, gan jebkura cita tukšvārdīgas aģitācijas kampaņa tiks uztverta ar nosodījumu un noraidījumu.

    • piekrītu, latvieti! un neklausies visos šajos “patriotiskajos” pārmetumos un šļupstos, kurus komentāros Tev velta skauģi vai tie, kas pietuvināti tai kompānijai, kura dzīvo zaļi un savas vecumdienas jau nodrošinājuši nez kādā dīvainā ceļā. šeit visi ir vienlīdzīgi, bet daži vienmēr vienlīdzīgāki.

  22. Nu .. tā rozenberga, viņa taču vēl zīdaiņa līmenī – rotaļājas. Vispirms dara un tad domā – spontāna akcija esot. Vai tad LI vairs tiešām nav jādara sava primārā funkcija? Tad padzīt liekēžus ar rozenbergu priekšgalā. Bērnudārzs!

  23. ” Pirms trim gadiem valdībā apstiprinātais Reemigrācijas plāns paredzēja izveidot tādu kā “vienas pieturas aģentūru”, lai cilvēki, kuri apsver domu par atgriešanos, vienuviet varētu saņemt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem. Šāda iestāde līdz šim brīdim nav izveidota…”
    =================================================================
    Ir plāni, – un “plāni”, kuros nekādi termiņi un/vai datumi nav norādīti. Mācās, študenti – mācās no LV valdības un eirokrātiem!

  24. Gribam Tevi atpakaļ, nodokļu maksātāj, gribam pacelt deputātiem un valsts pārvaldei algu par 1000 eiro…

  25. Profesionāls budžeta līdzekļu notrallināšanas projekts. Kundze gadiem pieradusi vieglu roku darboties .

  26. Ietvaros – v ramkah. Tiešām padomija

  27. Kārtējā tizlā akcija padomju garā. Urā, LV!

  28. Nevienu negribam piespiest atgriezties, vienkāršī tērējam naudu muļķīgā akcijā…

  29. Ja negribam spiest atgriesties, tad varam turpināt spiest aizbraukt.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+