Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. marts, 2016
Drukāt

“Nezināmā pagātne”: Kāpēc 1944. gadā uz Latviju deportēja Ungārijas ebreju sievietes? (4)

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

Ungārijai noslēdzot savu prezidentūru kā Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (IHRA) priekšsēdētājvalstij, Rīgā, muzejā “Ebreji Latvijā”, 8. martā plkst.17 norisināsies 1944.gadā uz Latviju deportētajām Ungārijas ebreju sievietēm un viņu nezināmajai pagātnei veltīts simpozijs, aģentūra BNS uzzināja Ungārijas vēstniecībā.

Pētījuma “Nezināmā pagātne” mērķis ir noskaidrot pēc iespējas vairāk par to ungāru sieviešu likteņiem, kuras caur Aušvicu tika deportētas uz darba vai koncentrācijas nometnēm Latvijā, un iegūt atbildi uz jautājumu, kāpēc tas tā notika?

Pētījumā vēsturnieks Marģers Vestermanis pievērsis uzmanību vēl neizpētītam vēstures faktam, proti, 1944.gadā uz Latviju no Aušvicas deportētajām Ungārijas ebreju sievietēm un viņu nezināmajai pagātnei. Vestermanis šīs sievietes satika Popervāles darba nometnē. Kā pierādījums viņu deportācijai uz Latviju kalpo teksts ungāru valodā, kas bija uzrakstīts uz sienas kādā no barakām Rīgā: “(…) jau atkal esam šeit, bet neviens nezina, kad un kurp dosimies talāk, varbūt pat labāk ir nezināt. Ja kāds jelkad satiks mūsu vecākus, radiniekus, viņam vai viņai tiem jāpasaka, ka mēs par viņiem daudz domājām, it īpaši par mūsu vecākiem, kuri ik mirkli bija mūsu domās. Visu to labāko, 1944.gada vasara.”

1944.gada vasarā apmēram 4000-5000 ungāru ebreju sieviešu no Ungārijas ziemeļaustrumiem, Aizkarpatijas un Transilvānijas caur Aušvicu tika deportētas uz Kaizervaldes nometni Rīgā un tālāk uz citām darba vai koncentrācijas nometnēm Dundagā, Popervālē, Spilvē, Ķurbē un citur. Smaga darba, slikto dzīvošanas apstākļu un trūcīgās pārtikas dēļ, kā arī sekojot nometņu evakuācijai pēc Sarkanās armijas ierašanās, tūkstošiem sieviešu zaudēja dzīvību. Tomēr vairāk nekā tūkstotis izdzīvoja un tika deportētas atpakaļ uz Vācijas impērijas teritoriju, lielākoties uz Štuthofu.

Laikā no 2015.gada marta līdz 2016.gada martam Ungārija ir IHRA priekšsēdētājvalsts. Starptautiskā holokausta piemiņas alianse ir starpvaldību organizācija, kuras mērķis ir ar politisko un sociālo līderu palīdzību nodrošināt izglītošanu par holokaustu, tā piemiņu un izpēti – gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. IHRA ir 31 dalībvalsts, tai skaitā Ungārija un Latvija.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. “Smaga darba, slikto dzīvošanas apstākļu un trūcīgās pārtikas dēļ, kā arī sekojot nometņu evakuācijai pēc Sarkanās armijas ierašanās, tūkstošiem sieviešu zaudēja dzīvību. Tomēr vairāk nekā tūkstotis izdzīvoja un tika deportētas atpakaļ uz Vācijas impērijas teritoriju,”-ilgi vacu .. funktiereja ka izveidot teikumu ta lai varetu saprats, ka tās sievietes nomira tapec, ka ieradas Sarkana Armija… Mes, latviesi , krievi, baltkrievi, kazahi u.c. un citas bij. PSRS tautas izglābam ebrejus no vacu bruna mēra, to iebāziet reiz sava paurī plukatas kas pardodas par 93. gada Golfu , desu ādu un izmēķi , nomestu pagaldē…Un nevajag te man stāstīt par hitleriem, – vacu resnītis devas uz Austrumiem pēc savas muižīņas , pēc labas sinekuras , pēc pilsetiņas vai apgabala gauleitera amata nevis kaut kādiem abstraktiem klaigatāju idealiem..

  2. Nē, sarkano armiju gaidot un likvidējot nometni.
    Bet kāpēc tāda bilde ar homoseksuāļu minoritāšu veltīto karodziņu? Viņas bija pārsvarā lesbietes?

  3. Kaut kāda murgaina informācija . Vasarā deportēja 4000 ………… Oktobra sākumā jau visas šīs apdzīvotās teritorijas ietilpa aplenktajā Kurzemes katlā. Kā tad viņas deportēja uz Štutgofu. Un vai tas bija pēc Sarkanās armijas ierašanās,kad tūkstošiem sieviešu zaudēja dzīvību. Kaut kas te prasa papildus skaidrojumu.

Draugiem Facebook Twitter Google+