Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

Obama apmeklē “baisāko vietu uz zemes” – Korejas demilitarizēto zonu

obama_afp_13

Sākot trīs dienu vizīti Dienvidkorejā, Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama vakar apmeklēja Korejas pussalas demilitarizēto zonu, kas jau gandrīz 60 gadus to sadala divās daļās.

 

Šodien un rīt Obama kopā ar 52 citu valstu līderiem piedalīsies Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā notiekošajā Kodoldrošības apspriedē, kuras ietvaros Savienoto Valstu prezidentam paredzētas divpusējas tikšanās ne tikai ar Dienvidkorejas augstākajām amatpersonām, bet arī Ķīnas un Krievijas prezidentiem Hu Dziņtao un Dmitriju Medvedevu. Apspriedes dalībnieki runāšot par to, ar kādiem līdzekļiem veiksmīgāk liegt dažādiem noziedzīgajiem un teroristiskajiem grupējumiem savā īpašumā iegūt kodolieročus. Ziemeļkorejas kodolpro-gramma nav sanāksmes oficiālajā darbakārtībā.

 

Mēģinās atrunāt Ziemeļkoreju

Demilitarizēto zonu Obama apmeklēja, lai izrādītu simbolisku atbalstu Dienvidkorejai un tur izvietotajiem aptuveni 30 tūkstošiem amerikāņu karavīru, informē ziņu aģentūra “Associated Press” (“AP”). Viņš ir ceturtais Savienoto Valstu prezidents, kurš apmeklējis šo vietu. Iepriekš to izdarījuši arī Ronalds Reigans, Bils Klintons un Džordžs Bušs. “Esmu ļoti lepns par to, ko jūs šeit darāt. Jūs, puiši, stāvat uz brīvības robežas,” ASV karavīriem sacīja Obama. Viņš arī uzsvēra acīmredzamās atšķirības starp abām Korejām, norādot uz politisko brīvību un augsto labklājību Dienvidkorejā un represijām pret iedzīvotājiem un nemitīgo pārtikas trūkumu Ziemeļkorejā, informē “AP”. Pārmijis pāris vārdus ar netālu no pierobežas izvietotajiem ASV karavīriem, Obama devās tieši demilitarizētajā zonā. Tur viņš apmeklēja vienu no dienvidkorejiešu apsargātajiem posteņiem, no kurienes, atrodoties aiz ložu necaurlaidīga stikla, ar tālskati desmit minūtes raudzījās Ziemeļkorejas virzienā un aprunājās ar dienvidkorejiešu militārpersonām.

 

Februārī Phenjana nāca klajā ar piedāvājumu apmaiņā pret ASV pārtikas sūtījumiem atteikties no raķešu izmēģinājumiem un pat iesaldēt savu kodolprogrammu. Taču pēdējās nedēļās Phenjanas un Seulas attiecības atkal kļuvušas saspringtākas, pirmajai paziņojot, ka aprīļa vidū tā tomēr grasās kosmosā palaist tālas sniedzamības raķeti, lai orbītā nogādātu mākslīgo Zemes pavadoni.

 

Rietumvalstu līderi un Ziemeļkorejas kaimiņvalstis norāda, ka pavadoņa palaišana ir tālas sniedzamības raķetes izmēģinājums. Raķetes palaišana plānota starp 12. un 16. aprīli, lai pieminētu valsts dibinātāja Kima Irsena 100. dzimšanas dienu. Obama uzsvēris, ka pārtiku no ASV Ziemeļkorejas daudzie bada cietēji nesaņems, ja raķete tiks palaista. Tāpēc viņš šodien un rīt paredzētajā sanāksmē mēģinās pierunāt Hu un Medvedevu izdarīt spiedienu uz Ziemeļkorejas vadību, lai tā raķetes izmēģinājumu tomēr neveic.

 

Viena no visvairāk apsargātajām vietām pasaulē

Četrus kilometrus platā un 248 kilometrus garā demilitarizētā teritorija Korejas pussalu divās daļās sadala kopš 1953. gada, kad beidzās trīs gadus ilgušais Korejas karš starp ASV spēku atbalstīto Dienvidkoreju un Ķīnas un PSRS atbalstīto Ziemeļkoreju. Tā tiek uzskatīta par vienu no pasaulē visvairāk apsargātajām teritorijām, kur izvietots ap miljons abu pušu militārpersonu.

1953. gadā parakstītais pamiers starp Ķīnu, Ziemeļkoreju un ANO paredz, ka demilitarizētajā teritorijā nedrīkst atrasties bruņojums, tur var tikt izvietoti tikai militārie novērotāji.

 

Pamiera līgums liedz katrai no pusēm šķērsot otras teritoriju, gaisa telpu un teritoriālos ūdeņus. Par spīti tam demilitarizētajā zonā notikusi virkne incidentu un sadursmju, Ziemeļkorejai pārkāpjot līguma nosacījumus un tās sūtītajiem aģentiem mēģinot nokļūt Dienvidkorejas pusē.

 

Demilitarizētajā zonā valdošās spriedzes dēļ bijušais ASV prezidents Bils Klintons pēc šīs teritorijas apmeklējuma 1993. gadā atzina, ka pussalu sadalošā josla ir “baisākā vieta uz zemes”. Vienīgā vieta demilitarizētajā zonā, kur abas puses satiekas, lai pārrunātu militāros, politiskos un ar loģistiku saistītos jautājumus, ir tur esošais Panmundžomas ciems, kur nereti abas puses skaļruņos atskaņo patriotiskas dziesmas un ziņojumus. Žurnāls “National Geographic” raksta, ka reiz ziemeļkorejieši apzāģējuši ciema sanāksmju telpā esošo krēslu kājas, lai viņu sarunu biedri no pretējās puses izskatītos mazi un muļķīgi. Citās reizes Phenjanas delegācija uz sarunām ieradusies, bruņojusies ar ieročiem, kaut pamiera nosacījumi to liedz.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+